Pietiek :: Bondaram jaunas nepatikšanas – Vonsovičs prasījis sākt kriminālprocesu par viņa publiskajiem izteikumiem
Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kamēr abas ieinteresētās puses klusē un uz jautājumiem neatbild, vairāku neatkarīgu avotu informācija liecina, ka politiķis, Latvijas Krājbankas lietā apķīlātais Mārtiņš Bondars iekūlies jaunās nepatikšanās: bēdīgi slavenais advokāts vērsies tiesībsargāšanas iestādēs, aicinot sākt kriminālprocesu saistībā ar politiķa publiskajiem izteikumiem.

Kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, advokāts sajutis, ka viņam celta neslava ar politiķa vārdiem par viņa ciešo saistību ar Latvijas Krājbankas administratoru KPMG un tā interesēm.

Kriminālprocess gan pēc Vonsoviča sūdzības nekavējoties nav sākts, - tā vietā, kā rāda Pietiek informācija, sākta resoriskā pārbaude, kuras ietvaros Bondars izsaukts uz paskaidrojumu sniegšanu.

Konkrētie Bondara izteikumi, kas likuši Vonsovičam sajusties tik nomelnotam, Pietiek nav zināmi, taču tādi ir lasīti vairākkārt. Piemēram, intervijā laikrakstam Diena Bondars pagājušā gada augustā izteicās šādi:

„Ir ļoti daudzas dīvainības, par ko jebkurš kreditors var, saķēris galvu, brīnīties – kas notiek, kāpēc Latvijas valsts piever uz to acis?! Kāpēc FKTK piever acis?! Tiešām FKTK bijušas vai joprojām ir zināmās saistības Krājbankas lietā ar Vonsoviča kungu? Vai tāpēc ir megaliels klusums attiecībā uz kreditoru aizstāvību un tām nelikumībām, ko šobrīd atļaujas KPMG?

Tas, ko redzam šobrīd – administrators slēpjas aiz ļoti dārgiem advokātiem, un nevis viena, bet vairākiem. Arī uz tiesu iet pieci advokāti, protams, viņi par to izstāda milzīgu rēķinu. Krājbankas mantas pārdošana, maigi izsakoties, notikusi nesaimnieciski, lai neteiktu, ka krimināli.”

Šī gan nav pirmā reize pēdējos mēnešos, kad advokāts Vonsovičs mēģina savas intereses aizstāvēt ar policijas palīdzību. Decembra sākumā Pietiek informēja, ka Vonsovičs vērsies Valsts policijā ar iesniegumu par iespējamu „kriminālprocesu informācijas nopludināšanu” saistībā ar Latvijas Krājbankas un airBaltic daudzmiljonu finanšu shēmām, kuru „tiesiskajā piesegšanā” ir bijis iesaistīts arī pazīstamais advokāts.

Saskaņā ar Pietiek rīcībā esošu informāciju Valsts policijas Iekšējās kontroles birojā bija sākta pārbaude, kuras pamatā ir tieši Vonsoviča rakstīta sūdzība. Turklāt šī sūdzība tapusi pēc tam, kad Pietiek oktobra beigās vērsās pie Vonsoviča ar virkni viņam, domājams, nepatīkamu jautājumu.

„Kā Jūs varat komentēt informāciju, ka sākt nodarboties ar publicistiku un vērsties portālā Delfi ar lūgumu publicēt Jūsu parakstītu rakstu „Notikumi ap Krājbankas likvidāciju un airBaltic” Jūs ir pamudinājušas ziņas, ka varētu tikt prasīta izmeklēšanas tiesneša atļauja kratīšanai Jūsu birojā un/vai mājās? Vai taisnība, ka šīs ziņas Jūs esat saņēmis no Ziemeļu rajona tiesas?” – šie ir jautājumi, kas bija uzdoti Vonsovičam un uz kuriem advokāts ir „atbildējis” ar sūdzību Valsts policijai.

Tāpat advokāts, kurš saskaņā ar paša publiskotām ziņām jau piecus gadus „sniedz juridisko palīdzību Krājbankas administratoram un pārstāv sava klienta intereses”, nevēlējās atbildēt uz citu, tikai attāli saistītu jautājumu – kāda ir kopējā summa, ko viņš un viņa birojs pēdējos trīs gados saņēmuši no likvidējamās AS Latvijas Krājbanka likvidatora KPMG Baltics un ar to saistītām juridiskām personām.

Vonsoviča oktobra beigu negaidītās publikācijas parādīšanās un tās saturs lika domāt, ka neoficiālā informācija nav bez pamata un advokātam netipiskais „asi publicistiskais raksts” (to iespējams izlasīt šeit) ir tapis, lai apsteigtu iespējamo kratīšanu, dotu brīdinājumu iesaistītajām personām un gūtu iespēju kritiskā situācijā atsaukties uz publikācijā minēto.

Apjomīgā raksta būtība bija vienkārša – Vonsovičs izsacīja šaubas, ka „man kā zvērinātam advokātam un zvērināta advokāta biroja vadītājam ir pamats uzskatīt, ka vēršanās varētu notikt pret mani vai manu advokātu biroju” un ka vēršanās ierocis varētu būt „Latvijas valsts "ekonomiskie policisti", kas, iespējams, pilda airBaltic neapmierināto bijušo īpašnieku pasūtījumu”.

Saskaņā ar Vonsoviča versiju esot „ārkārtīgi ietekmīgas un resursiem pārbagātas personas "tuvajā pierobežā" un viņu vietējie izpalīgi, kuru iespējas arī 2017. gadā sniedzas tik tālu, lai varētu panākt neatkarīgās Latvijas Republikas tiesībsargājošajās iestādēs nepamatotu kriminālprocesu ierosināšanu pret cilvēkiem, kas stājas ceļā, kavē vai traucē šo ietekmīgo personu mērķu sasniegšanu”.

Šīs personas tad arī varot panākt jaunu kriminālprocesu sākšanu airBaltic un Krājbankas sakarā, līdz ar ko varētu tikt apšaubīta „visu un jebkuru administratora – starptautiskas auditorkompānijas KPMG – darbību likumība Krājbankas likvidācijas procesā”, bet pastarpināti – arī Vonsoviča saņemto un vēl saņemamo honorāru pamatotība.

Vonsovičs arī skaidri aprakstīja to, par kas viņam personiski rada vislielākās bažas un draudus – „kāds ar valsts pilnvarām apveltīts policists spēj "radīt" kriminālprocesu (kaut arī pilnīgi nepamatotu) par to, ka Latvijas valsts par airBaltic īpašnieci ir kļuvusi izdomāta nozieguma rezultātā”.

Esot tikai „"jāatrod" noziegums, jāierosina kriminālprocess, kāda persona jāaiztur, jāveic skaļas kratīšanas, kā arī, protams, mērķtiecīgi jānopludina informācija, lai par to "nejauši" uzzina sabiedrība un, protams, potenciālais investors”.

Visticamākais, šo Vonsoviča bažu pašā pamatā bija un joprojām ir uzņēmēja Edija Ziediņa liecības kriminālprocesā par naudas līdzekļu nelikumīgu iegūšanu no Latvijas Krājbankas un to legalizēšanu, kas cieši saistīta ar aviokompānijas airBaltic finanšu plūsmām.

Vonsovičs savā publikācijā atsaucās uz to, ka pērn ir tikusi nopratināta un uz laiku aizturēta KPMG Zvērinātu advokātu biroja Latvijā vadītāja, advokāte Una Petrauska. Pēc Pietiek rīcībā esošām drošām ziņām, arī Petrauska un Ziediņa kompanjons Jānis Bankovs tāpat kā pats Ziediņš tika turēti aizdomās par to, ka rīkojušies kopā, lai iegūtu naudas līdzekļus no SIA North Hub Services, kura bijusi cieši saistīta ar nacionālās avikompānijas airBaltic un tās slēpto īpašnieku finanšu shēmām.

Par Ziediņu un Bankovu plašāka sabiedrība pirmo reizi izdzirdēja 2012. gada februārī, kad Latvijas Krājbanka caur meitasuzņēmumu SIA Atlantijas biroji pilnībā pārņēma lidsabiedrības airBaltic tā brīža privāto akcionāru - SIA Baltijas aviācijas sistēmas (BAS). BAS vārdā darījumu slēdza Bankovs un Ziediņš.

Visu šo notikumu pamatā ir aizdomas par likvidējamās Latvijas Krājbankas iespējamo pretlikumīgo aktīvu samazināšanu, bankas administratoram KPMG Baltics un tā pilnvarotajai personai Jānim Ozoliņam (aizkulisēs darbojoties arī advokātam Vonsovičam) noslēdzot darījumus, kuru rezultātā Krājbankai un tās kreditoriem nodarīti zaudējumi aptuveni 60 miljonu eiro apmērā, bet ar administratoru saistītas personas ieguvušas tiesības uz nu jau bijušo Krājbankas mantu.

Savukārt konkrētajā kriminālprocesā, kura ietvaros Ziediņam noteikts aizdomās turētā statuss, ir runa par būtiski mazākām summām – par pusotra miljona eiro izkrāpšanu, legalizāciju un izņemšanu skaidrā naudā, kas notikusi 2014. gadā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Vai es varēšu?

FotoVēlēšanu kampaņu triki vairās no vārdiem “Vai es varēšu?”. Jo zina, ka iebalsosies arī tie, kas par spēju un lietpratības sentimentiem galvu nelauza un iespējas virza pa priekšu spējām. 
Lasīt visu...

21

"Progresīvo” programma: solidaritāte, vienlīdzība un sociālā drošība, bet par aizsardzību ne vārda

Foto"Progresīvo vērtības": Brīvība - Solidaritāte - Vienlīdzība - Daba – Vide. "Progresīvie" sakņojas sociāli atbildīgas demokrātijas tradīcijā.
Lasīt visu...

21

Bailes no patiesības un patiesības korumpētība

FotoMūsdienu Latvijā viena no psiholoģiski traumatiskākajām un sociāli amorālākajām izpausmēm ir bailes no patiesības par dzīves realitāti. Sastopama patiesības konsekventa noklusēšana.
Lasīt visu...

12

Latvijas politikas asenizators brūķē muti par visiem un visu - bet vai uz šiem jautājumiem sniegs skaidru atbildi?

FotoVakar atgriezos no Gruzijas, kur kopā ar Gruzijas, Polijas, Lietuvas un Ukrainas kolēģiem pieminējām Krievijas agresijas pret Gruziju 10.gadadienu. Lai ko mēs ikdienā teiktu un domātu par sevi, mums jāsaka paldies tiem politiķiem, diplomātiem un ierēdņiem, kas pēc neatkarības atgūšanas izdarīja visu, lai mēs kļūtu par NATO un ES dalībvalsti. Mums ir jāsaka arī paldies Gruzijai un Ukrainai, kuras šobrīd cīnās par visas Eiropas un arī Latvijas drošību.
Lasīt visu...