Bordāns: es kā premjera biedrs un pārējie JKP ministri neko nemākam, lai armija mums palīdz
Jaunā konservatīvā partija22.10.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valdības rīcībspēju un konsekvenci ierobežo gaidāmās vēlēšanas, tā rezultātā Krīzes Vadības padomei ir grūtības pieņemt lēmumus, kuriem vajadzētu kalpot Latvijas pilsoņu ilgtermiņa interesēm.
Krīzes Vadības padomē Jauno konservatīvo valdes priekšsēdētājs Jānis Bordāns ierosināja COVID-19 krīzes vadību nodot ekspertiem no bruņotajiem spēkiem:
“Kritušo var būt vairāk nekā karā. Neizlēmībai un reitingu narkomānijai vairs nav vietas. Lai uzvarētu jebkuru karu, mums ir gan jābūt gataviem zaudējumiem, gan jātic saviem mērķiem. Šobrīd nav ne viena, ne otra. Mums ir jāuztver krīze kā kara situācija. Un jāļauj to risināt apmācītiem un uzticamiem profesionāļiem, kurus neietekmē reitingi, un, kuri vadījuši reālas militārās operācijas. Šādi cilvēki spēs nodrošināt kārtību un skaidros sabiedrībai pieņemtos lēmumus.”
“COVID-19 pandēmija ir radījusi šķelšanos mūsu sabiedrībā, kādu es vēl nekad savā dzīvē neesmu piedzīvojis. Taču COVID daudzām ģimenēm ne tikai ir atnesis ciešanas, zaudējumus, sāpes un šaubas. Pandēmija ir skaidri parādījusi, kas ir kas valdībā. Kas pieņem atbildīgus lēmumus, un kuram galvenais ir tikt pārvēlētam.
Krīzes vadība ir jānodod krīzes vadības ekspertiem no bruņotajiem spēkiem, jo gan mūsu cilvēki, gan arī mēs paši viņiem uzticamies. Un krīzes risinājuma atslēga būs spēja atjaunot sabiedrības uzticību. Portugālē šis pierādījis savu efektivitāti. Mums no Portugāles ir ko pamācīties.
Mēs saprotam krīzē cietušo ģimeņu un mūsu varonīgo mediķu sāpes un darām, cik iespējams, lai samazinātu šīs situācijas postošo ietekmi.
Un atgādinām, ka no šīs krīzes elementāri varēja izvairīties, vasarā nenoraidot Tieslietu ministrijas piedāvāto likumprojektu par pienākumu vakcinēties atsevišķām sabiedrības grupām. Šī likuma nepieņemšana bija lēmums, kura pamatā bija vadošo partiju bailes zaudēt reitingus, nevis vēlēšanās padarīt mūsu dzīvi drošāku.”
Jaunie konservatīvie turpinās uzstāt uz to, ka mūsu prioritāte ir atbildīgo Latvijas pilsoņu aizsardzība – gan medicīniski, gan ekonomiski.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.