Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kamēr valdības amatpersonas priekšvēlēšanu karstumā visu septembri publiski skandēja, ka valsts budžeta konsolidācija jeb deficīta samazināšana, varētu būt mazāka, nekā apsolīts starptautiskajiem aizdevējiem, Finanšu ministrijas (FM) informācija liecina, ka tā nav.

Faktiski no Pietiek rīcībā esošā FM septembrī sagatavotā dokumenta par 2011.gada budžeta novērtējumu izriet pretējais. Proti: nav pamata secināt, ka nepieciešamais 2011.gada budžeta konsolidācijas apmērs varētu būt būtiski zemāks par to, kā Latvija vienojusies ar starptautiskajiem aizdevējiem šī gada maija/jūnija misijas laikā.

Šī vienošanās ar aizdevējiem — Starptautisko Valūtas fondu un Eiropas Komisiju — paredz, ka 2011.gada budžets būs jākonsolidē (jāsamazina deficīts) par 395 – 440 miljoniem latu. Vienlaikus visu septembri valdības amatpersonas, viņu vidū premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) medijos uzsver, ka nepieciešamā valsts budžeta konsolidācija būs mazāka un varētu veidot 350 – 395 miljonus latu.

Tā kā aiz katra konsolidējamā latu miljona slēpjas konkrēta valsts budžeta izdevumu apcirpšana vai ieņēmumu (nodokļu) palielināšana, reālās FM aplēses par konsolidāciju līdz pat 440 miljoniem latu nozīmē, ka nākamā gada valsts budžeta josta tiks savilkta ciešāk, nekā par to runāts visu priekšvēlēšanu mēnesi.

Turklāt, iespējams, sabiedrība tiek maldināta un FM publiski izplatījusi informāciju, kas atšķiras no informācijas par 2011.gada budžeta konsolidāciju, kura tiek sniegta valdībai. Šādi secinājumi rodas, jo, piemēram, Pietiek rīcībā esošs dokuments ar nosaukumu Aktuālais makroekonomiskās attīstības scenārijs, tā ietekme uz konsolidētā kopbudžeta novērtējumu atšķiras no tāda paša nosaukuma dokumenta, kuru FM izplatījusi publiski.

Būtiskākā atšķirība ir tieši secinājumos par nepieciešamo 2011.gada budžeta konsolidācijas apmēru (skat. pievienotos dokumentus). Publiski pieejamā dokumentā norādīts, ka budžeta konsolidācija varētu būt mazāka un veidot 350-395 miljonus latu, savukārt dokumentā, kas nav publiski pieejams, teikts pretējais. Valdībai sniegtais dokuments datēts ar 2010. gada 6. septembri, bet publiski pieejamais - ar 8. septembri.

Neoficiāla informācija, kas ir Pietiek rīcībā, arī liecina, ka Valda Dombrovska valdībai (arī tad, ja pašreizējā koalīcija turpinās darbu), visticamāk, būs jāizšķiras par nodokļu — nekustamā īpašumu, akcīzes, iespējams, arī pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmju paaugstināšanu. Tāpat valdībai, visticamāk, nāksies ķerties pie būtiskas izdevumu samazināšanas, visdrīzāk apcērpot arī tēriņus, kas saistīti ar sociālajiem pabalstiem, un uz laiku līdz diviem gadiem iesaldējot tā saukto 2.pensijas līmeni (samazinot obligātās iemaksas 2.pensiju līmenī no 2% uz 0%).

FM dokumenti ļauj secināt, ka tiek izskatīti divi – A un B budžeta scenāriji. No neoficiāliem avotiem Pietiek zināms, ka sliktākajā scenārijā, lai izvairītos no ļoti nepopulāriem lēmumiem, pieļautas atkāpes no vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem par 2011.gada budžeta deficīta līmeni, kas noteikts 6% no IKP. Netiek izslēgts, ka budžeta deficīts varētu tiks palielināts par 1-1,5%, un tas valdībai ļautu tik krasi necirpt izdevumus un izvairīties no būtiskas nodokļu palielināšanas. Tas, kādu scenāriju valdība pēc vēlēšanām izvēlēsies, lielā mērā būs atkarīgs no tā, kādas partijas veidos koalīciju.

Līdztekus aplēsēm par nākamā gada budžetu Pietiek rīcībā esošie FM dokumenti tāpat ļauj secināt, ka valdībai var būt problēmas gada pēdējos mēnešos savilkt arī šā gada budžeta galus, lai deficīts gada beigās nepārsniegtu ar aizdevējiem sarunāto līmeni. FM prognozes liecina, ka gada pēdējos mēnešos gaidāma būtiska budžeta deficīta palielināšanās, kas saistīta ar izdevumu palielināšanos. Šis FM vērtējums nozīmē, ka jau pēc vēlēšanām valdībai nāksies stingrāk raudzīties arī uz šā gada budžeta izdevumiem un tā vairs nevarēs ar speciāliem valdības lēmumiem vieglu roku izlemt par ar budžetu nesaskaņotu izdevumu segšanu, piešķirot naudu no tā sauktā ārkārtas gadījumiem paredzētā fonda.

Dokumenti

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...