Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Līdz Saeimai ir nonācis ilgi gaidītais Veselības aprūpes finansēšanas likums projekts, pie kura Veselības ministrija (VM) un dažādi VM pieaicinātie eksperti un tā saucamie sociālie partneri jau strādāja no februāra. Šķiet, nevienu nepārsteidz, ka likuma kvalitāte ir zema gan saturiskā ziņā, gan attiecībā pret citiem normatīviem aktiem, ar kuriem saskaņā būtu jāstrādā šim likumam. Un nu jau to nekautrējoties atzīst pat augstākie VM ierēdņi – tādi kā valsts sekretāra p.i. D. Mūrmane - Umbraško, kuras tiešais uzdevums ir sekot kvalitatīvai un savlaicīgai likuma izstrādei.

Jāatzīmē, ka D.Mūrmane - Umbraško tika atrotēta atpakaļ uz VM no Nacionālā veselības dienesta (NVD), kur pēc ministres A. Čakšas atzinuma strādāja slikti, NVD darbs netika uzlabots, un netika veikts e-veselības pilotprojekts, kā to paredzēja MK pieņemts lēmums un kas bija strīdus iemesls atlikt e-veselības ieviešanu ģimenes ārstiem.

Lai kaut cik glābtu situāciju ar nekvalitatīvo likumprojektu un nevajadzētu to publiski atzīt par galīgo brāķi, koalīcija vienojās, ka Valsts obligātās veselības apdrošināšanas kārtību un veselības aprūpes pakalpojumu klāstu noteiks cits likums - Valsts obligātās veselības apdrošināšanas likums, kuram būtu jāstājas spēka no 2018. gada 31. decembra, - tas nozīmē, ka dienas gaisma tam būtu jāierauga jau nākamā gada vasarā, īsi pirms vēlēšanām.

Jaunais Veselības aprūpes finansēšanas likums ir zaudējis vēl vienu būtisku sadaļu - solīto 4 % finansējuma apjomu no IKP, kas liecina, ka A.Čakšai nav politiska spēka un aizmugures, lai sasniegtu iepriekšējo apsolījumu nozarei.

Kaut arī 4% no IKP ne tuvu nav tie, kas nosegtu visas vajadzības veselības aprūpē (vidēji tie ir 7% no IKP), bet nu šis zaudējums ministrei neļauj plivināt uzvaras karogu un gūt nedalītu nozares atbalstu savā postenī, kurš šobrīd ir sašūpojies vēl daudz vairāk nekā agrāk.

Tiesa, šīm veselības aprūpei paredzēto procentu norādēm likumā šā vai tā nav nekādas jēgas, jo ne jau tos ņems vērā Saeima, samērojot budžetu un to pieņemot. VM būtu jābūt skaidri parādītiem aprēķiniem par nozari, nevis akli ar pirkstu debesīs bakstītiem cipariem.

Uz priekšu nevirzās arī citi darbi, bez kuriem nav iedomājams sakārtot veselības nozari, - tarifu aprēķini, kvalitātes standarti, vadlīnijas. Jaunajā likumā ir pazudis punkts, kas kaut nedaudz iezīmēja savākto miljonu izlietojumu.

Nav atrodams jēdziens "kvota", ar kuru ir saskāries gandrīz ikviens Latvijas iedzīvotājs, kurš gribējies pierakstīties uz izmeklējumiem vai pie speciālista, arī bērniem bieži vien vecāki ir spiesti izvēlēties maksas pakalpojumus.

Vai tiešām VM azotē ir aprēķini un reformu plāns, kā ar esošo finansējumu nosegt visas apsolītās vajadzības, it īpaši jau nodokļu maksātājiem, kam nu tiek solīts pilnīgi viss?

Nav saprotams, kas motivēs nodokļu nemaksātājus pēkšņi uzticēties valstij un maksāt īpašo nodokli, ja nu neparedzēti ir sanācis izkrist no darba tirgus vai uzsākt lauksaimnieka gaitas, kur ir citi nodokļu maksāšanas principi. Vai tiešām ar 4 eiro mēnesī tiks garantēta pieeja pilnīgi visam, kad tas nepieciešams ar augstu kvalitāti un atbildību no mediķu puses?

Par to likums klusē, - kā vienmēr ir pienākumi iedzīvotājiem, bet par saviem pienākumiem un atbildību VM klusē, jo tādas nav. Esošā sistēma turpinās darbu ierastā režīmā, jo nekādas citas izmaiņas nav paredzētas, pat Ministru kabineta noteikumi kopumā tiek saglabāti tie paši ar tiem pašiem mistiski aprēķinātiem tarifiem, kvotu sadali un atskaites principiem.

Ierastais režīms nozīmē to, ka paniski tiek meklēti finanšu līdzekļi valsts vai iedzīvotāju kabatās, lai apmaksātu esošo neefektīvo ārstniecības pakalpojumu sniegšanas sistēmu. Nekas redzami nemaz netiek darīts, lai tā nauda, kuru VM grasās iegūt, tiktu izlietota saimnieciski un mērķtiecīgi.

Faktiski šis likums ir kā dārgs finanšu ielāps nejēdzīgajai veselības aprūpes sistēmai. Jau tagad aptuvenie aprēķini ikvienam domājošam veselības vadītājam liek saprast - nepietiks! No iedzīvotājiem un valsts budžeta VM grasās vākt finanšu līdzekļus un mest tos līdzšinējā nejēdzībā...

Turklāt – vai likumā ietvertā norma nodokļu nemaksātājiem ik gadu paaugstināt procentu no minimālās algas sociālā nodokļa iet kopā ar valdības nostāju ik gadu palielināt sociālā nodokļa likmi arī darbaspēkam?

Izskatot likumu, nav skaidrs, kāpēc A.Čakša uzņēmusies VID lomu nodokļu iekasēšanā, nosakot divus veselības aprūpes pakalpojumu grozus - nodokļu maksātājiem un nemaksātājiem.

Vai nodokļu nemaksātāji ir mazāk slimi? Vai Satversme paredz iedzīvotāju segregāciju un Latvija vairs nebūs sociāli atbildīga valsts? Turklāt šī brīža tendences pasaulē ir nevis kādam ko liegt veselības aprūpē, bet tieši pretēji – paplašināt pieejamību iespējami plašākam lielākam cilvēku lokam.

Ministre A.Čakša tikai braukā ārzemju vizītēs, bet neņem vērā Pasaules Veselības organizācijas, OECD, Pasaules bankas vai citu atzītu ekspertu ieteikumus, kā sakārtot un organizēt veselības aprūpes sistēmu valstī pie ierobežotiem līdzekļiem.

Kārtējo reizi ir radīta ilūzija, kas nu jau sagruvusi, pirms tā sākta izskatīt Saeimas komisijās. Var tikai apbrīnot ministres A.Čakšas nekaunību, nododot Saeimas deputātiem tālākam darbam tik zemas kvalitātes normatīvo dokumentu, ko pat grūti nosaukt par likumu un kurā jau paredzēts cits - īstais likums, kurš nu būšot tas, kas sakārtošot un ieviesīšot veselības aprūpes finansēšanas un pakalpojumu saņemšanas kārtību valstī.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...