Čakša nodod Saeimai zemas kvalitātes likumprojektu, kurā jau paredzēts cits - īstais likums
Pietiek lasītājs01.10.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Līdz Saeimai ir nonācis ilgi gaidītais Veselības aprūpes finansēšanas likums projekts, pie kura Veselības ministrija (VM) un dažādi VM pieaicinātie eksperti un tā saucamie sociālie partneri jau strādāja no februāra. Šķiet, nevienu nepārsteidz, ka likuma kvalitāte ir zema gan saturiskā ziņā, gan attiecībā pret citiem normatīviem aktiem, ar kuriem saskaņā būtu jāstrādā šim likumam. Un nu jau to nekautrējoties atzīst pat augstākie VM ierēdņi – tādi kā valsts sekretāra p.i. D. Mūrmane - Umbraško, kuras tiešais uzdevums ir sekot kvalitatīvai un savlaicīgai likuma izstrādei.
Jāatzīmē, ka D.Mūrmane - Umbraško tika atrotēta atpakaļ uz VM no Nacionālā veselības dienesta (NVD), kur pēc ministres A. Čakšas atzinuma strādāja slikti, NVD darbs netika uzlabots, un netika veikts e-veselības pilotprojekts, kā to paredzēja MK pieņemts lēmums un kas bija strīdus iemesls atlikt e-veselības ieviešanu ģimenes ārstiem.
Lai kaut cik glābtu situāciju ar nekvalitatīvo likumprojektu un nevajadzētu to publiski atzīt par galīgo brāķi, koalīcija vienojās, ka Valsts obligātās veselības apdrošināšanas kārtību un veselības aprūpes pakalpojumu klāstu noteiks cits likums - Valsts obligātās veselības apdrošināšanas likums, kuram būtu jāstājas spēka no 2018. gada 31. decembra, - tas nozīmē, ka dienas gaisma tam būtu jāierauga jau nākamā gada vasarā, īsi pirms vēlēšanām.
Jaunais Veselības aprūpes finansēšanas likums ir zaudējis vēl vienu būtisku sadaļu - solīto 4 % finansējuma apjomu no IKP, kas liecina, ka A.Čakšai nav politiska spēka un aizmugures, lai sasniegtu iepriekšējo apsolījumu nozarei.
Kaut arī 4% no IKP ne tuvu nav tie, kas nosegtu visas vajadzības veselības aprūpē (vidēji tie ir 7% no IKP), bet nu šis zaudējums ministrei neļauj plivināt uzvaras karogu un gūt nedalītu nozares atbalstu savā postenī, kurš šobrīd ir sašūpojies vēl daudz vairāk nekā agrāk.
Tiesa, šīm veselības aprūpei paredzēto procentu norādēm likumā šā vai tā nav nekādas jēgas, jo ne jau tos ņems vērā Saeima, samērojot budžetu un to pieņemot. VM būtu jābūt skaidri parādītiem aprēķiniem par nozari, nevis akli ar pirkstu debesīs bakstītiem cipariem.
Uz priekšu nevirzās arī citi darbi, bez kuriem nav iedomājams sakārtot veselības nozari, - tarifu aprēķini, kvalitātes standarti, vadlīnijas. Jaunajā likumā ir pazudis punkts, kas kaut nedaudz iezīmēja savākto miljonu izlietojumu.
Nav atrodams jēdziens "kvota", ar kuru ir saskāries gandrīz ikviens Latvijas iedzīvotājs, kurš gribējies pierakstīties uz izmeklējumiem vai pie speciālista, arī bērniem bieži vien vecāki ir spiesti izvēlēties maksas pakalpojumus.
Vai tiešām VM azotē ir aprēķini un reformu plāns, kā ar esošo finansējumu nosegt visas apsolītās vajadzības, it īpaši jau nodokļu maksātājiem, kam nu tiek solīts pilnīgi viss?
Nav saprotams, kas motivēs nodokļu nemaksātājus pēkšņi uzticēties valstij un maksāt īpašo nodokli, ja nu neparedzēti ir sanācis izkrist no darba tirgus vai uzsākt lauksaimnieka gaitas, kur ir citi nodokļu maksāšanas principi. Vai tiešām ar 4 eiro mēnesī tiks garantēta pieeja pilnīgi visam, kad tas nepieciešams ar augstu kvalitāti un atbildību no mediķu puses?
Par to likums klusē, - kā vienmēr ir pienākumi iedzīvotājiem, bet par saviem pienākumiem un atbildību VM klusē, jo tādas nav. Esošā sistēma turpinās darbu ierastā režīmā, jo nekādas citas izmaiņas nav paredzētas, pat Ministru kabineta noteikumi kopumā tiek saglabāti tie paši ar tiem pašiem mistiski aprēķinātiem tarifiem, kvotu sadali un atskaites principiem.
Ierastais režīms nozīmē to, ka paniski tiek meklēti finanšu līdzekļi valsts vai iedzīvotāju kabatās, lai apmaksātu esošo neefektīvo ārstniecības pakalpojumu sniegšanas sistēmu. Nekas redzami nemaz netiek darīts, lai tā nauda, kuru VM grasās iegūt, tiktu izlietota saimnieciski un mērķtiecīgi.
Faktiski šis likums ir kā dārgs finanšu ielāps nejēdzīgajai veselības aprūpes sistēmai. Jau tagad aptuvenie aprēķini ikvienam domājošam veselības vadītājam liek saprast - nepietiks! No iedzīvotājiem un valsts budžeta VM grasās vākt finanšu līdzekļus un mest tos līdzšinējā nejēdzībā...
Turklāt – vai likumā ietvertā norma nodokļu nemaksātājiem ik gadu paaugstināt procentu no minimālās algas sociālā nodokļa iet kopā ar valdības nostāju ik gadu palielināt sociālā nodokļa likmi arī darbaspēkam?
Izskatot likumu, nav skaidrs, kāpēc A.Čakša uzņēmusies VID lomu nodokļu iekasēšanā, nosakot divus veselības aprūpes pakalpojumu grozus - nodokļu maksātājiem un nemaksātājiem.
Vai nodokļu nemaksātāji ir mazāk slimi? Vai Satversme paredz iedzīvotāju segregāciju un Latvija vairs nebūs sociāli atbildīga valsts? Turklāt šī brīža tendences pasaulē ir nevis kādam ko liegt veselības aprūpē, bet tieši pretēji – paplašināt pieejamību iespējami plašākam lielākam cilvēku lokam.
Ministre A.Čakša tikai braukā ārzemju vizītēs, bet neņem vērā Pasaules Veselības organizācijas, OECD, Pasaules bankas vai citu atzītu ekspertu ieteikumus, kā sakārtot un organizēt veselības aprūpes sistēmu valstī pie ierobežotiem līdzekļiem.
Kārtējo reizi ir radīta ilūzija, kas nu jau sagruvusi, pirms tā sākta izskatīt Saeimas komisijās. Var tikai apbrīnot ministres A.Čakšas nekaunību, nododot Saeimas deputātiem tālākam darbam tik zemas kvalitātes normatīvo dokumentu, ko pat grūti nosaukt par likumu un kurā jau paredzēts cits - īstais likums, kurš nu būšot tas, kas sakārtošot un ieviesīšot veselības aprūpes finansēšanas un pakalpojumu saņemšanas kārtību valstī.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
