Čakšas vadībā Gaiļezerā precīzi zinās, kurš nav ārstēts, lai to nesajauktu ar citu, kurš arī nav ārstēts

A.Čakša nav pirmā ministre, kas pieprasa papildu finansējumu, taču pirmā, kas spēja satracināt mediķu sabiedrību. Ne velti Satversmes tiesā ir iesniegta prasība par to, cik likumīgs ir "normālais pagarinātais darba laiks" mediķiem, kur virsstundas tiek apmaksātas pēc parastā tarifa. Jau šobrīd bērnu ķirurgi un māsas atsakās strādāt papildu stundas, kas novedis pie tā, ka bērnu uz plānveida operāciju var pierakstīt tikai uz nākamā gada martu.

Šādam pavērsienam A.Čakša nebija gatava, jo Saeimas komisijas sēdē pauda pārsteigumu, ka lietas šādi attīstījušās - mediķi nav pacietušies un nav paklausīgi gaidījuši viņas izcīnīto naudu, lai sveiktu viņu kā uzvarētāju.

Taču koalīcijas partneri vilcinās ar papildu finansējuma piešķiršanu, jo ir pamatotas bažas, ka veselības nozarē nauda plūst kā caurā mucā un nav nekādas pārliecības, ka šobrīd visi piešķirtie līdzekļi tiek izlietoti efektīvi un lietderīgi.

Lai arī A.Čakša publiski ir norādījusi, ka kolēģi ministri un premjers īsti nesaprot, ko nozīmē vārds „prioritāte”, pati ministre nespēj norādīt nevienu jomu pārvaldītajā nozarē, kas būtu pilnībā sakārtota. Pati par prioritāti ir saukusi bērnu un mātes veselību, tad vēlāk ģimenes ārstu medicīnu, tad onkoloģiju... daudz visādu prioritāšu...

To, ka naudas plūsma nav caurspīdīga, to, ka nav skaidri principi tarifu aprēķināšanā, to, ka esošais finansējuma modelis nemotivē mediķus labāk strādāt, jau vairākas reizes ir norādījusi Valsts kontrole! Taču neizskatās, ka tas būtu saistoši VM, jo jaunajā Reformu plānā šie aizrādījumi un priekšlikumi nav ņemti vērā.

VM pārraudzībā ir vairākas valsts kapitālsabiedrības, ar kuru pārvaldību veicas diezgan slikti. Piemēram, Austrumu slimnīcā nelietderīgi tērēti 28 miljoni eiro, kas faktiski ir visu lokālo slimnīcu gada budžets, kopā saskaitot.

Austrumu slimnīcas sastāvā ir Infektoloģijas centrs, kuru pārvalda virsārste B.Rozentāle. Infektoloģijas centrs uztur milzīgu laboratorijas bloku, kur ietilpst savulaik pēc B.Rozentāles iegribas uzceltā īpaši bīstamo infekciju laboratorija, kur ieguldīja vairāk nekā 5 mlj latu. Šobrīd šī laboratorija netiek lietota, bet tikai uzturēta... Jautājums - cik tas bija un ir lietderīgi?

Arī paša centra lietderību var apšaubīt, jo gultu noslogojums ir zems. Bet esošo laboratoriju varētu integrēt Gaiļezera bloka laboratorijā (abas struktūrvienības galu galā ir RAKUS sastāvā). Abas laboratorijas nav pilnīgi noslogotas, precīzāk, tās strādā diennakts režīmā, bet galvenā darba fāze ir tikai rīta stundās, kad tiek atnesti pacientu paraugi no nodaļām. Pārējo dienas gaitu noslogojums ir niecīgs. Arī citi dežūrdienesti nav vienmērīgi un efektīvi noslogoti.

Ne tikai Austrumu slimnīcā, bet arī Stradiņu slimnīcā regulāri uz gada beigām (pagājušogad jau septembrī) tiek paziņots par NVD piešķirto kvoto beigšanos. Taču nekur nav dzirdēts, ka šai laikā, kad kvotu nav, kādi mediķi dotos masveida bezalgas atvaļinājumā vai arī stacionāro pacientu vietā sāktos ambulatoro pacientu konsultēšana, lai būtiski samazinātu rindas. Konsultāciju izmaksas bez manipulācijām nekādus papildu izdevumus slimnīcām taču nenestu, bet būtiski samazinātu stacionēto pacientu skaitu! Par šādu praksi nav dzirdēts.

Arī šobrīd, kad pašu slimnīcu vadības dēļ trūkst medicīnas māsu, tiek ilgtermiņā atliktas operācijas (t.i. pacienti nemaz netiek ārstēti), mediķu atalgojums nemainās, tas ir neatkarīgs no veiktā darba apjoma, tiek maksāts par to, ka "mediķis atrodas darbā"...

Arī pacienti ir pieraduši, ka, esot slimnīcā, ir jāgaida iekšējās rindās uz izmeklējumiem, konsultācijām un manipulācijām. Daudzas dienas pacientam paiet, vienkārši gulšņājot slimnīcas gultās un gaidot savu procedūru, nemaz nerunājot par brīvdienām, kad ārstēšana norit vien intensīvās terapijas nodaļās un vēl uzņemšanas nodaļā.

Universitātes slimnīcas nekautrējoties izmanto topošo ārstu - rezidentu darbaspēku, kas dara pilnīgi visu - apskata pacientus, nozīmē un veic terapiju, pilda dokumentus, dežūrē un izraksta pacientus. Rezidentam būtu jāārstē, mācoties no pieredzējušajiem kolēģiem to tiešā vadībā un uzraudzībā. Bet realitātē šo pieredzējušo kolēģu (kuriem jāmāca rezidenti) nemaz blakus nav. Tie atrodas nodaļā tikai "uz papīra"...

Bieži pacienti tikai mājās izlasa, pie kāda (kā izrādās) pazīstama un slavena ārsta (profesora) ir ārstējušies (kurš tai laikā nemaz Latvijā nav atradies, jo bija zinātniskā konferencē). Bet reāli visus ārstniecības darbus ir veikuši rezidenti. Turklāt vieni paši (kas Ārstniecības likumā tiem nemaz nav atļauts).

Visas uzņemšanas faktiski turas tikai uz rezidentu pleciem, kaut skaitās, ka strādā sertificētu ārstu uzraudzībā. Realitāte ir drūmi cita. Tikai nezin kāpēc par to vāji interesējas Veselības inspekcija. Bet pacienti ir priecīgi, ka vispār tos kāds aprūpē, ārstē (un viņi jau nemaz nezina, kurš ir sertificēts ārsts, kurš ārsts rezidents, vai varbūt pat students)...

Ja šādi norit darbs lielākajās un nozīmīgākajās valsts universitātes slimnīcās, kur, piemēram, Austrumu un Stradiņu budžets kopā ir tuvu pie 200 mlj eiro (gandrīz ceturtā daļa no visiem veselības izdevumiem Latvijā), tad par kādu ārstniecības kvalitāti un efektivitāti var būt runa? Kādu to var sagaidīt nākotnē bez reālām reformām veselības aprūpē? Un vai tad tiešām kaut kas uzlabosies, ja naudas šajās "caurajās mucās" tiks dots vairāk, krietni vairāk, kā to prasa A. Čakša?

Ministre A.Čakša piekrīt apgalvojumam, ka mediķu pāriešanai strādāt uz ambulatorām, pārsvarā privātām iestādēm pamatā ir tas, ka tur ir labs finansējums. Īpaši nepārstrādājot 8 stundas, mediķi var saņemt labu atalgojumu. Kā arī būtiski, ka privātajā sektorā pacienti nav ar tik smagām saslimšanām un neprasa tik daudz piepūles.

Valsts slimnīcās mediķi paziņo, ka dodas strādāt uz privātām iestādēm, un līdz ar to iespējams, ka ar palikušajiem nevarēs nodrošināt plānveida un pat neatliekamo palīdzību.

Stradiņa slimnīca vairāk nekā gadu strādāja bez vadītāja. Bez konkursa ieceltā, bet A.Čakšas izraudzītā valdes priekšsēdētāja I.Kreicberga, stājoties amatā, teica, ka viņai ir redzējums, kā uzlabot slimnīcas darbu un kvalitāti. Bet pašlaik rezultāts ir pretējs - Stradiņu slimnīcas vecmātes nu jau saņem mazāku algu ar vienādiem tarifiem nekā Dzemdību nama vecmātes, trūkst māsu operāciju blokā, un pārējie mediķi draud ar streiku... Vienlaikus ir liels administratīvais bloks un kādu laiku algu izdrukas lapiņas liecina, ka daudzi profesori ārpus algas saņem krietnas piemaksas.

Kā periodisks veselības finansējuma papildu avots ir ES struktūrfondi. Kaut arī pēdējos gados ieguldīti vērā ņemami līdzekļi slimnīcu renovācijā un medicīnas iekārtās (kuras vēlāk netiek nemaz noslogotas), tiek pieprasīti aizvien jauni un jauni līdzekļi. Kas arī tiek piešķirti...

Nekur nav atrodama Stradiņu slimnīcas pilnā būvniecības tāme, taču otrā korpusa būvniecībai nu jau atkal piešķirti 91 miljoni eiro no 174 miljoniem, kas ir vairāk nekā puse no finansējuma visām citām reģionālām slimnīcām kopā!!!

No ES fondiem tiek finansēta arī Veselības veicināšanas programma pašvaldībās, kur atkarībā no iedzīvotāju skaita un struktūras ir aprēķināts pieejamais finansējums bez papildu līdzfinansējuma kopā aptuveni 40 miljoni eiro. Ir dīvaini, ka uz šo naudu un projekta realizāciju ir pieteikušās tikai puse pašvaldību. Kaut arī CFLA bija pagarinājusi projektu iesniegšanas termiņu, VM un SPKC no savas puses neko nedarīja, lai pieteiktos visas pašvaldības.

Kaut vārdos ministre  A.Čakša saka, cik svarīga ir profilakse un preventīvie pasākumi, lai cilvēki nesaslimtu un būtu veseli, darbu nav. A.Čakša pat piešķīra SPKC darbiniekiem goda rakstus par labu darbu!

No slimnīcām šo godu izpelnījās Liepājas reģionālā slimnīca un Piejūras slimnīcas darbinieki, un vēl tikai viens ārsts no Bērnu slimnīcas. Varbūt tā ir tikai sakritība, ka premjers M.Kučinskis un Saeimas sociālo lietu komisijas vadītāja A.Barča pārstāv politisko Liepājas partiju? Vai arī A.Čakšai ir tikai sev zināmi kritēriji, kā novērtēt un atrast labākos darbiniekus ar neesošiem panākumiem...

Kaut veselības aprūpes resursi ir ļoti ierobežoti, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, Latvijā procentuāli ir vislielākais ierēdņu un darbinieku skaits veselības aprūpes administrējošās iestādēs.

Atšķirībā no kaimiņiem Latvijā ir divas medicīnas augstskolas, kur pilnībā par valsts līdzekļiem sagatavo topošos mediķus. Bet izskatās, ka augstskolas darbojas pilnīgi autonomā režīmā - katru gadu ir iespaidīgs studentu skaits, kas saņem par nodokļu maksātāju naudu iegūtos diplomus, bet no VM puses nemitīgi tiek dzirdēts par visa veida mediķu trūkumu. Kur paliek šie mediķi, un vai 27 miljoni eiro šai greznībai RSU nebūtu jāsedz no IZM budžeta ?

Jau iepriekš izskanējis viedoklis, ka A.Čakša savu pirmo gadu ministres amatā nav paveikusi neko vērā ņemamu. Arī jaunais Reformu plāns ir ļoti vispārējs, tas ir pretrunā ar citiem dokumentiem un nesniedz skaidru redzējumu par nozares plānoto attīstību.

Ir grūti teikt, vai ministres amatā neder tieši A.Čakša, bet ir skaidrs, ka nav redzami un jūtami uzlabojumi ne no pacientu, ne mediķu viedokļa. Ministre nav izpildījusi nevienu solījumu premjeram, kuram gan ir visas iespējas lemt par ministra atbilstību jau tuvākajā laikā!

P.S. Pašlaik, kad stāvoklis medicīnā kļūst kritisks, VM A. Čakša atrodas ārzemēs... ir taču jāpārliecinās PVO konferencē, vai Latvijas veselības aprūpes rādītāji ir tikpat stabili kā iepriekš - t.i., vai spējam noturēties ES sliktākajā vērtējumā,visu tabulu pēdējās vietās (esam sliktāki pat par Rumāniju un Bulgāriju)...

P.P.S. Bet RAKUS turpina "uzlabot kvalitāti" savā manierē - ieviešot izcili dārgus, bet nevienam nevajadzīgus un neefektīvus pasākumus: http://medicine.lv/raksti/0d573da2-e3f0-44fe-b2fe-207408f8e6d5
Turpmāk Gaiļezerā tiks precīzi identificēti pacienti! Tiesa, kāda jēga identificēt pacientu, ja viņu neārstē?... Bet līdz tam nav laika aizdomāties, vajag tik vairāk naudas... Vismaz tagad Gaiļezerā precīzi zinās - kurš nav ārstēts, lai, nedod, Dies', to nesajauktu ar kādu citu, kurš arī nav ārstēts!

Novērtē šo rakstu: