Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ātrgaitas dzelzceļa līnijas Rail Baltica potenciālā būvētāja, triju Baltijas valstu kopuzņēmuma AS RB Rail valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa, kas regulāri solījusi pilnīgu caurspīdīgumu uzņēmuma iepirkumos, lai nepieļautu kaut mazāko korupcijas ēnu, otrdien atteicās atklāt pat RB Rail iepirkumu komisijas sastāvu.

RB Rail nodrošinās atbilstošu projekta vadību, kas garantēs caurspīdīgu un efektīvu projekta īstenošanu, kā arī labu un efektīvu biznesa praksi," – tā pagājušā gada rudenī pēc apstiprināšanas amatā solīja Rubesa. Taču vismaz pagaidām labā un efektīvā biznesa prakse nav saskatāma, turklāt, kad par viņas organizēto biznesa praksi tiek uzdoti konkrēti jautājumi, pazūd arī Rubesas solītais caurspīdīgums.

Rubesa ar savas preses pārstāves starpniecību otrdien paziņoja, ka nevēloties atklāt par to, kādas personas iekļautas uzņēmuma iepirkumu komisijā, kura izvērtēs pretendentus uz RB Rail biznesa plāna izstrādi, kura uzņēmumam varētu izmaksāt aptuveni 300 000 eiro.

Ņemot vērā augšās šaubas par RB Rail vadības kapacitāti, Pietiek bija uzdevis jautājumu par uzņēmuma iepirkumu komisijas sastāvu, par katru tās locekli lūdzot minēt vārdu, uzvārdu, ieņemamo amatu uzņēmumā un profesionālās kvalifikācijas, kas apliecinātu attiecīgās personas zināšanas konkrētajā jomā un attiecīgi spējas izvērtēt iesniegtos piedāvājumus.

Taču Rubesa atteicās nosaukt ne tikai šos profesionāļus, bet pat to, cik pieteikumi šajā iepirkumā, kura termiņš bija augusta beigas, ir saņemti. Gan pieteikumu skaits, gan iepirkuma komisijas locekļi varot tikt atklāt tikai pēc iepirkuma noslēguma, kuram „mēs paredzam vairāk kā mēnesi”.

Uz jautājumu, ar kādu pamatojumu viņas "caurspīdīgi" vadītais uzņēmums slēpj savas iepirkuma komisijas sastāvu, ne Rubesa, ne viņas preses pārstāve otrdien atbildēt nespēja.

Pietiek jau ir aprakstījis īpatno situāciju - kaut gan publiski daudzkārt apgalvots, ka ātrgaitas dzelzceļa līnijas Rail Baltica darbība būšot ekonomiski izdevīga, patiesībā, kā izrādās, Rubesas vadītajam triju Baltijas valstu kopuzņēmumam AS RB Rail sava biznesa plāna vēl nemaz nav un nebūs līdz pat nākamā gada beigām. Turklāt, neraugoties uz labo atalgojumu, kura precīzie apmēri gan netiek atklāti, uzņēmuma vadība nemaz pati negatavojas šo biznesa plānu radīt.

Kad Rubesa pagājušā gada oktobrī tika apstiprināta par RB Rail valdes priekšsēdētāju un izpilddirektori, uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Anti Moppels cildināja viņas „ilggadējo pieredzi nozīmīgu starptautisku projektu vadīšanā un profesionālās iemaņas”, kas ļaušot „pacelt gan kopuzņēmuma, gan Rail Baltica projekta attīstību nākamajā kvalitātes līmenī”.

Savukārt šā gada martā Rubesa medijiem apgalvoja, ka Rail Baltica ekonomisko izdevīgumu apliecinot pirms pieciem gadiem veiktais kompānijas AECOM veiktais pētījums, turklāt šogad un nākamgad vēl tikšot veikti dažādi rūpīgi pētījumi un aprēķini.

Taču pašlaik, kad kopš Rubesas apstiprināšanas amatā pagājuši jau vairāk nekā desmit mēneši, ne tikai nav publiskoti jelkādi citi jaunās dzelzceļa līnijas iespējamā ekonomiskā izdevīguma vai neizdevīguma aprēķinu dati, bet ir arī atklājies, ka kopuzņēmuma vadībai ar Rubesu priekšgalā nav nekādas skaidrības par iespējamo dzelzceļa uzņēmējdarbību un attiecīgi „plusiem” vai „mīnusiem”.

Ir gan izlemts, kādam jābūt uzņēmuma biznesa plāna saturam: „Biznesa plāna mērķis ir definēt AS RB Rail darbības ietvaru, tajā paredzot tirgus pārskatu, uzņēmuma stratēģiju, biznesa modeli, finanšu plānu, mārketinga plānu, galvenos darbības rādītājus, risku analīzi u.c.. Tajā ir jāiekļauj uzņēmuma ienākumu, izdevumu, finanšu plūsmu aprēķini, ņemot vērā CEF finansējuma plūsmu laika posmā no 2016. līdz 2031. gadam.”

Taču uzņēmuma valdes priekšsēdētāja un izpilddirektore ar „ilggadējo pieredzi nozīmīgu starptautisku projektu vadīšanā” pati nevēlas nopūlēties ar biznesa plāna un stratēģijas radīšanu un izstrādi. Tā vietā uzņēmuma vadība ir gatava atvēlēt aptuveni 300 000 eiro (plus PVN), lai šo biznesa plānu tās vietā izstrādātu kāds ārpakalpojuma sniedzējs.

31. augustā beidzas pieteikšanās termiņš RB Rail iepirkuma konkursam par kopuzņēmuma biznesa plāna sagatavošanu, kurā šāda summa tiek minēta kā orientējošais iepirkuma apjoms.

Pati Rubesa nevēlas atbildēt uz Pietiek jautājumu – ja reiz pašlaik uzņēmumam biznesa plāna vispār nav, kādi tad ir tie uzņēmuma plāni, uz kuru pamata viņa kā uzņēmuma vadītāja ir publiski nākusi klajā ar dažādiem paziņojumiem par Rail Baltica darbības sākumu un citiem nozīmīgiem jautājumiem.

Uz šo jautājumu neatbild arī Ilze Rassa, kas uzņēmumā ieņem amatu ar nosaukumu „komunikācijas un sadarbības ar valsts iestādēm vadītāja”, taču viņa netieši atzīst – pašreizējai RB Rail vadībai šāda biznesa plāna izstrādei gluži vienkārši trūkstot zināšanu un kompetences. Pastāv dažādi „pārrobežu aspekti”, kuri „prasa izstrādātājam noteiktas zināšanas un prasmes”, skaidro Rassa.

RB Rail vadība atsaucas uz finansējuma atbalsta līgumu, kas parakstīts ar Eiropas Savienības Inovāciju un tīklu izpildes aģentūru, kurā noteikts, ka desmit gadu biznesa plāns ir jāsagatavo līdz nākamā gada beigām, bet nav teikts – kam tieši šis plāns jāizstrādā.

Līdz ar to uzņēmuma vadības viedoklis ir – šādas „īpašas ekspertīzes nodrošināšanai” esot nepieciešama „ārējo konsultantu piesaiste”, kas došot „iespēju atrast izcilākos ekspertus plašākā tirgū”, un par to tad arī no uzņēmuma un piesaistītajiem līdzekļiem tiks maksāti aptuveni 300 000 eiro (plus PVN).

Vai RB Rail vadītājas iepriekšējās darba vietās uzņēmumi (piemēram, Statoil) arī sava biznesa plāna – viena no vissvarīgākajiem kompānijas darbības dokumentiem, ja ne vissvarīgākā - izstrādi uzdeva veikt trešajām personām, bet, ja ne, kāpēc tā nolemts rīkoties attiecībā uz RB Rail? Sniegt tiešu atbildi uz šo jautājumu nevēlas ne Rubesa, ne uzņēmuma „komunikācijas un sadarbības ar valsts iestādēm vadītāja”.

Tikpat izvairīga par to, ka šādu nozīmīgu dokumentu pati uzņēmuma vadība ir izrādījusies nespējīga izstrādāt, ir arī Ulda Auguļa vadītā Satiksmes ministrija, kas ir pastarpināta RB Rail kapitāldaļu turētāja atbildes uz šādiem jautājumiem. Tā neatbild ne uz Pietiek jautājumu, vai atbalsta uzņēmuma vadības viedokli, ka biznesa plāns jāsagatavo nevis labi atalgotajai uzņēmuma vadībai, bet gan ārpakalpojuma sniedzējam, ne uz jautājumu, vai tā atbalsta šādu rīcību arī attiecībā uz citiem uzņēmumiem, kuros ministrija ir valsts kapitāldaļu turētāja.

Tā vietā Auguļa preses pārstāvis Aivis Freidenfelds skaidro, ka „kapitālsabiedrības darbības rezultāti un efektivitāte tiek vērtēta atbilstoši stratēģijā plānotajam un faktiski sasniegtajam”, līdz ar ko „ministrijas interesēs ir, lai kapitālsabiedrības darbības stratēģija tiek izstrādāta ar vislielāko rūpību un kā gādīgam un rūpīgam saimniekam”.

„Ja kapitālsabiedrības vadība uzskata, ka tai pašu spēkiem nepietiek, lai nodrošinātu tās darbības stratēģijas izstrādi, tad tas tiek veikts piesaistot ārpakalpojumu, protams, izvērtējot kapitālsabiedrībai pieejamos finanšu līdzekļus,” piebilst satiksmes ministra pārstāvis.

Lietuvas Transporta un komunikāciju ministrijas pārstāve Dalja Peredniene Pietiek apliecina, ka ministrija pašlaik nevēloties komentēt šo „uzņēmuma iekšējo lietu”, savukārt Igaunijas Ekonomikas lietu un komunikāciju ministrijas pārstāvis Mihkels Loide Pietiek apliecina, ka ārpakalpojumu sniedzēju piesaistīšanas princips ir akceptēts RB Rail padomē, taču vienlaikus aizrāda uz nepieciešamību Rubesai pildīt savus pienākumus: „Kompānijas izpilddirektorei ir jābūt vadošajai lomai biznesa plāna attīstīšanā.”

Pazīstamais uzņēmējs Normunds Bergs šo situāciju komentē šādi: „Es tagad ar savu atbildi sapostīšu dzīvi kādam liela uzņēmuma vadītājam un virknei konsultantu. Man personīgi ir ļoti negribīga attieksme pret jebkura veida konsultantiem, jo jebkura veida konsultanta visbiežākais pielietojums ir atbildības novelšana. Gan lielos uzņēmumos, gan valsts iestādēs, lai nebūtu jāuzņemas atbildība, labāk ir samaksāt konsultantam. Patiesībā, ja uzņēmuma vadība nav spējīga izstrādāt uzņēmuma stratēģiju vai plānu, tad tā nav kompetenta. Tas pats ir valsts iestādēs. Ja cilvēki to nevar, tad ir jāatlaiž. Var būt izņēmumi kādās ārkārtīgi šaurās, specifiskās nozarēs, piemēram, ISO ieviešana. Savā garajā dzīvē mēs esam reizi pa reizei konsultantus ņēmuši, nekad nekas labs nav sanācis.”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kā un kāpēc "Lattelecom" zaudē klientus

Foto"Nekur jūs neliksieties!" un "Nevis jūs esat vajadzīgi mums, bet mēs - jums!" - pēc šādiem pamatuzstādījumiem joprojām strādā daļēji Latvijas valstij piederošā SIA Lattelecom. Nosūtu jums savu saraksti, kas uzskatāmi parāda iemeslus, kuru dēļ Lattelecom - tas pats, kura vadītājs Juris Gulbis (attēlā) saņem astronomisku algu par savām "titāniskajām pūlēm", - ar katru gadu zaudē aizvien lielāku klientu skaitu, tos pārņemot privātuzņēmumiem, kuri katru klientu uzskata par savu lielāko vērtību.
Lasīt visu...

21

Valstsbaznīcas mirāža

FotoLai cik garšīgi ne man vienam būtu noskatīties, kā mūžam tik pašpārliecinātie "nacionālkonservatīvie" oļiņieši paši bāž savu galvu ilūziju cilpā un paši braši lec no ķeblīša, bailes par mieru sabiedrībā un par valsts pamatiem tomēr ir daudz stiprākas.
Lasīt visu...

12

Visu notiekošo var nosaukt - cinisms neaprakstāms

FotoPēdējās divās nedēļās vēroju notiekošo mūsu valstī. Un ir pienācis brīdis, kad sirds pilna. Lai gan varētu rakstīt ar konkrētiem vārdiem un konkrētām situācijām, mēģināšu pavisam īsi, kodolīgi ar neitrālu skatījumu.
Lasīt visu...

21

Veselības ministrijas pozīcija – mehāniķus un celtniekus veselības jomas vadībā

FotoApkopojot ministres Andas Čakšas veikumu veselības aprūpē, acīmredzamas kļūst piecas atziņas:
Lasīt visu...

21

Ticība varai

Foto1982. gada 8. jūnijā Ronalds Reigans Lielbritānijas parlamentā uzstājās ar slaveno runu “Krusta karš pret komunismu”. Sabiedrība tika sagatavota radikālai Amerikas ārpolitikas maiņai, kas ietekmēja arī Baltijas valstis. 14. jūnijā ASV prezidents parakstīja Baltijas brīvības dienas proklamāciju, kurā nosodīja Padomju Savienības nelegālo un varmācīgo Baltijas valstu okupāciju. Tas nozīmēja atteikšanos no 1975. gada Helsinku vienošanās starp PSRS un ASV, kad viena puse piekrita ievērot cilvēktiesības, bet otra – atzīt Eiropas robežu neaizskaramību.
Lasīt visu...

21

Mentālā haosa kumulācija jeb cilvēciskuma sabrukums

FotoAtkal nākas lietot medicīnā iecienītu jēdzienu. Sabiedrības analīzē vairs nepietiek ar sociālo zinātņu jēdzieniem. Tos nepieciešams nemitīgi papildināt ar medicīnā lietotiem jēdzieniem. Daudzu indivīdu veselības stāvoklis ir ļoti kritisks.
Lasīt visu...

6

Attieksme pret komunistisko genocīdu šodien: atklāta vēstule tautas priekšstāvjiem

Foto14.jūnijs ir viena no tām dienām gadā, kad mūsu valsts karogam piešķiram sēru noformējumu, un īpaši pieminam komunistiskā genocīda upurus.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Biznesa neveiksminieki grib ietekmēt politiku

Viļņveidīgi apgriezienus uzņem un atkal zaudē Baltijas Asociācija - Transports un Loģistika, ko pirms nepilniem 12 gadiem nodibināja Ventspils ostas nesekmīgākie uzņēmumi...

Foto

Teritorija valstij nav “svētā govs”, reizēm to ir lietderīgi ziedot apmaiņā pret mieru un stabilitāti

Sabiedrībā ir kļūdains uzskats par valsti kā par struktūru, kura tiecas...

Foto

Kāpēc es nekandidēšu 13. Saeimas vēlēšanās

No kura saraksta es startēšu Saeimas vēlēšanās? Pēdējā pusgada laikā to aizvien intensīvāk man jautā žurnālisti. Mana atbilde ir –...

Foto

KPV LV metamorfoze no Kaimiņa par Gobzemu

Kopš Alda Gobzema kļūšanas par KPV LV premjera amata kandidātu partija ir ar jaunu sparu metusies priekšvēlēšanu cīņā un...

Foto

Pret malkas ciršanu kapos Dievs un Daba neiebilst?

It kā nopietni cilvēki reizēm kļūst pārsteidzoši romantiski. Varbūt pat sīrupaini. "Atzīšos, būšana dabā ir manas dzīves nepieciešamība....

Foto

Izglītības reforma jāpilnveido

Ažiotāža ap Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzīto izglītības reformu ir pārspīlēta. Mēģinājumi notiekošo uzdot par labo un ļauno spēku cīņu ir kaitīgi reformas...

Foto

Kāds Pabriks pārlaidās no ligzdas uz ligzdu

Katru reizi, kad no ekrāna kāds/kāda LTV Panorāmā traģiski aizžņaugtā balsī vēsta “saskaņā ar tādu-un-tādu aptauju Saeimā iekļūtu/neiekļūtu tie-un-tie”, atcerieties: tās...

Foto

Par kontrolējošo iestāžu rīcību ēnu ekonomikas apkarošanā būvniecības nozarē

Latvijas Republikas Saeimā tiek virzīts likumprojekts “Grozījums Darba likumā”, kas paredz papildināt Darba likuma 68.pantu ar trešo...

Foto

Atbildības difūzija un sociālais slinkums

Sabiedrības garīgi attīstītajā daļā aktuāls ir jautājums „Kāpēc tauta tik ilgi samierinās ar cilvēciski pazemojošo dzīvi un tautas acīmredzamo bojāeju?”. Škiet,...

Foto

Atklāta vēstule Latvijas sabiedriskajam medijam

Šonedēļ kāda politiķa ceturtās partijas nomaiņas pasākumā Latvijas Televīzija translēja iepriekš saskaņotu tiešraidi no kādas partijas biroja. Šajā sakarā man kā...

Foto

Kas ir Kremļa guļošais aģents Slava Dombrovskis?

Aizvadītajā nedēļas nogalē Latvijas politisko cirku pāršalca kāda negaidīta ziņa. Par prokremliskās partijas „Saskaņa” iespējamo premjera kandidātu tika izvirzīts liberāļu cienītais...

Foto

Kā padarīt politiķa arodu grūtāku un atbildīgāku?

Pēc tikai četriem mēnešiem notiks Saeimas vēlēšanas - notikums, kuru gaida ikviens. Pilsoniski aktīvā sabiedrības daļa - cerībā kaut...

Foto

Mēs dzīvojam „Mēness aptieku” monopola zvaigznājā. Kas to pieļāva?

Es zinu, ka tad, kad gaišā dienas laikā nošauj cilvēku un valsts mokās ar naudas trūkumu daudzās...

Foto

Mēs ne par ko neatbildam, vainīgs noteikti ir kāds cits

Atbilstoši Ministru kabineta 2010. gada 26. oktobra noteikumu Nr. 1001 „Kārtība, kādā Maksātnespējas administrācija izvēlas un...

Foto

„Vienotību” pametu tāpēc, ka mana, pieredzējuša politiķa misija ir palīdzēt jauniem cilvēkiem politikā

“Nu jau pāris gadus visos iespējamos formātos un forumos esmu runājis par plašu...

Foto

Vai Putina solītās „ausis” beidzot iegūs varu Latvijā?

Vladimirs Putins 2005.gadā publiski solīja, ka Latvija Abreni nekad neatgūs. Vienīgais, ko Latvija dabūšot, būs miruša ēzeļa ausis....

Foto

Labklājības ministrija nepilda solījumus un neatbalsta audžuģimenes

Aizvadītajā nedēļā Saeimā izskatīja PPA ''Latvijas Reģionu Apvienība'' (LRA) pieprasījumu labklājības ministram Jānim Reiram nekavējoties sniegt skaidrojumu par to,...

Foto

Kaitniecība, nolaidība Rīgas ielu būvē?

Man liekas, ka Rīgā darbojas kaut kāda sazvērestība. Paskatieties, kas notika ar tramvaja sliežu remontu VEF-Jugla. Aizliegti, izmainīti visi - kā...

Foto

Akadēmiskais kapitālisms un izglītības sadisms

Jautājums: vai tādā humānā sfērā kā izglītība ir iespējams sadisms – nenormāla tieksme uz cietsirdību un tīksmināšanās par citu ciešanām? Atbilde:...

Foto

Par grozījumiem Vispārējās izglītības likumā un Izglītības likumā

Kā vecāki vēlamies izteikt atbalstu Valsts izglītības satura centra īstenotā ESF projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā” jeb Skola2030...

Foto

Ierobežos iespējas uzzināt par valsts pārvaldes amatu konkursiem

Gatavojot grozījumus Valsts civildienesta likumā, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešajam lasījumam iekļāva un atbalstīja priekšlikumu vairs...