Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lielo celtņu uzņēmums Arsava ir neizpratnē, kādēļ sagruvušā lielveikala Maximaglābšanas darbos tik vēlu tika iesaistīti celtņi. Tikko parādījusies informācija par traģēdiju, firma mobilizējusi savu tehniku un darbiniekus, lai nekavējoties varētu doties palīgā, taču neviens dienests nav vērsies pie tās pēc palīdzības.

Uzņēmuma vadītājs Artūrs Maslovs ir pilnīgi pārliecināts, ka būtu izdevies izglābt daudz lielāku skaitu cietušo, ja lielie celtņi būtu iesaistīti glābšanas darbos jau no paša sākuma. Jau pirms ilgāka laika Arsava pārstāvis vērsies pie ugunsdzēsējiem un piedāvājis noslēgt līgumu par sadarbību šādu katastrofu gadījumos, taču Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) informējis, ka tā rīcībā neesot tādu līdzekļu, lai slēgtu līgumu.

Traģēdijas dienas vakarā ap plkst. 22 firmai Arsava zvanījuši no uzņēmuma Tilts un lūguši celtni glābšanas darbiem Maximā: „Es uzreiz teicu, ka tur ar vienu celtni nepietiks, turklāt nepieciešami lielāki celtņi, nekā viņi prasa, lai paceltu būvkonstrukcijas un paneļus. Uzreiz pēc zvana trīs 90 tonnu celtņi devās uz notikuma vietu, kur izrādījās, ka tie nespēj pacelt smagos paneļus."

Tad tika izsaukts 220 tonnu celtnis, kas jau bija devies ceļā uz Liepāju, bet, izdzirdot par katastrofu, pēc Arsavas vadības rīkojuma apturēts Jūrmalā. Taču, lai izceltu veikala vidusdaļā nokritušos paneļus, arī ar šo celtni bijis par maz, tādēļ izsaukts 300 tonnu celtnis, kas atradās Dundagā un varēja notikuma vietā ierasties tikai no rīta.

„Ja uzreiz pēc nogruvuma būtu atskanējis zvans, lielais celtnis nebūtu devies uz Dundagu un jau plkst.19 būtu varējis iesaistīties glābšanas darbos,” Pietiek skaidroja Maslovs. Taču ne ugunsdzēsēji, ne kādi citi glābšanas darbu organizatori lielos celtņus nav lūguši.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta preses sekretāre Viktorija Šembele skaidro, ka pašiem ugunsdzēsējiem nav līgumu ar celtņu firmām, turklāt, ja VUGD prasītu šādu iesaistīšanos, par to būtu jāmaksā, tādēļ VUGD lūdzis palīdzību Rīgas domei. „Rīgas domei ir zināmas firmas, kurām ir šādi lieli celtņi,” iemeslus, kādēļ celtņi prasīti galvaspilsētas pašvaldībai, skaidro Šembele.

Kā spriež Maslovs, acīmredzot Rīgas dome sazinājusies ar uzņēmumu Tilts, kas jau zinājis, kurai kompānijai ir šāda izmēra celtņi. Par to, vai kāds apmaksās celtņu darbu glābšanas darbos, Maslovs nav pārliecināts. „Cilvēki strādā nakts laikā un bez atpūtas jau gandrīz diennakti. Man saviem darbiniekiem par šo laiku ir jāmaksā alga dubultā apmērā. Turklāt šādu celtņu nogādāšanai objektā katram nepieciešamas vēl četras mašīnas, kas ved atsvarus,” lielo celtņu darbības komplicētību un dārdzību raksturo Maslovs.

VUGD gan apgalvo, ka glābšanas darbu sākumposmā nemaz neesot bijis iespējams izmantot celtņus, jo sākumā bija jāatbrīvo sagruvusī ieeja, lai celtņi varētu piekļūt nogruvuma vietai, kur nepieciešams pacelt paneļus.

Savukārt Maslovs teic, ka celtņus varēja izmantot jau no paša sākuma, bijis tikai jānozāģē kokus, kas traucēja piekļūt notikuma vietai. Arī paneļu pacelšana notikusi no malām, nevis iebraucot veikala teritorijā. „Esmu pārliecināts, ka varēja izglābt vairāku cilvēku dzīvības, ja operatīvi glābšanas darbos iesaistītu lielos celtņus, nevis liktu cietušajiem zem gruvešiem pavadīt aukstu nakti,” pauž Maslovs.

Kā un kādēļ celtņi glābšanas darbos iesaistīti tikai četras stundas pēc veikala sabrukšanas, VUGD preses sekretāre sola noskaidrot pirmdien, jo patlaban visi atbildīgie ir iesaistīti glābšanas darbos. Tad arī varētu precizēt, kādēļ glābējiem nav līguma ar celtņu firmu par palīdzību šādos glābšanas darbos. 

Foto - RIA Novosti

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...