„Ceļu pārvalde” Rīgas domes iepirkuma iegūšanu nosvin ar jaunu luksus auto
PIETIEK13.05.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Bēdīgi slavenais uzņēmums Ceļu pārvalde nule ir nosvinējis iegūtu gandrīz pusmiljonu eiro vērtu pasūtījumu no Nila Ušakova vadītās Rīgas pašvaldības iegādājoties jaunu luksus klases Mercedes Benz automašīnu sava saimnieka vajadzībām, - dārgais pirkums aplūkojams Pietiek publicētajā attēlā.
Kā rāda Iepirkumu uzraudzības biroja informācija, šā gada 4. aprīlī ir paziņots, ka Rīgas domes Plānošanas, iepirkumu un kontroles nodaļas iepirkumā „Iekškvartālu piebraucamo un koplietošanas ceļu atjaunošana Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā” ir uzvarējusi AS Ceļu pārvalde, kas šos darbus veiks par 464 822 eiro. Lursoft dati rāda, ka uzņēmuma patiesā labuma guvējs ir tā valdes priekšsēdētājs Adigjozals Mamedovs.
Savukārt CSDD dati rāda, ka nepilnu mēnesi pēc šī priecīgā notikuma uzņēmums ir reģistrējis no Vācijas atvestu, tiesa, nevis jaunu, bet četrus gadus vecu automašīnu Mercedes Benz SLS AMG ar valsts numuru LJ4225. Jaunais auto papildinās remontuzņēmuma luksus autoparku, kurā jau pirms tam bija 2016. gada izlaiduma automašīna Porsche 911 Turbo S ar „īpašo” valsts numuru AC911.
Precīza jaunā pirkuma cena nav zināma, taču tā ļauj aptuveni lēst Ceļu pārvaldes peļņas daļu Rīgas domes iepirkumos: autotirdzniecības portālos 2014. gada izlaiduma Mercedes Benz SLS AMG maksā no 150 līdz 200 tūkstošiem eiro, atsevišķos gadījumos arī vairāk.
Rīgas pašvaldība 2013. gada aprīlī no tai piederošajiem 88,73% Ceļu pārvaldes akciju atbrīvojās, tos par 6,2 miljoniem latu pārdodot Adigjozalam Mamedovam piederošajai AS Rīgas Sanitārā transporta autobāze.
Savukārt tā paša gada augustā Ģenerālprokuratūra astoņām personām, tostarp bijušajām amatpersonām, uzrādīja apsūdzības lietā par finanšu līdzekļu nelikumīgu iegūšanu no Ceļu pārvaldes, bet kopš tā laika nekādas ziņas par kriminālprocesa gaitu nav izskanējušas.
Toreiz kļuva zināms, ka Rīgas pašvaldībai piederējušā uzņēmuma Ceļu pārvalde amatpersonas, ko Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vainoja ļaunprātīgā dienesta stāvokļa izmantošanā un lielu zaudējumu nodarīšanā uzņēmumam, ir tā bijusī finanšu direktore Anita Gaile un administratīvā direktore Laima Karatājeva.
Kaitējuma nodarīšanā uzņēmumam tika vainots arī bijušais Ceļu pārvaldes valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lauva, un KNAB dokumenti detalizēti rādīja, kā uzņēmuma amatpersonas "saimniekojušas" zem pašvaldības "jumta", ar starpnieku palīdzību mākslīgi palielinot izmaksas.
Kriminālprocesa pirmstiesas izmeklēšanas laikā KNAB bija konstatējis, ka toreizējā Ceļu pārvaldes valdes locekle un finanšu direktore Anita Gaile, būdama pilnvarota slēgt uzņēmuma vārdā līgumus, 2010.gada 30.augustā noslēgusi līgumu par bituma iegādi Ceļu pārvaldes vajadzībām ar starpniekuzņēmumu Deutsche Finance Group, nevis tieši no bituma piegādātāja OU Kemtrans Grupp. Tādējādi, mākslīgi sadārdzinot izejvielu izmaksas, Ceļu pārvaldei radīts kaitējums ne mazāk kā Ls 16 495 apmērā.
Tāpat KNAB bija konstatējis, ka toreizējā Ceļu pārvaldes administratīvā direktore Laima Karatājeva 2011.gada 9.maijā noslēgusi līgumu par bituma iegādi ar citu starpniekuzņēmumu - SIA Finance Group, nevis tieši no bituma piegādātāja OU Kemtrans Grupp. Tādējādi, mākslīgi sadārdzinot izejvielu izmaksas, šajā gadījumā Ceļu pārvaldei radīts kaitējums vismaz Ls 36 337.
Bija konstatēts arī, ka Karatājeva tā paša 2011.gada 11.maijā un 19.maijā līgumu par dolomīta šķembu iegādi Ceļu pārvaldes vajadzībām noslēgusi ar starpniekuzņēmumu SIA Kliners, nevis tieši ar šķembu piegādātāju AB Dolomitas. Tādējādi, mākslīgi sadārdzinot izejvielu izmaksas, Ceļu pārvaldei radīts kaitējums ne mazāk kā Ls 21 801.
Īpatni saimniekojis bija arī toreizējais uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lauva: viņš noslēdzis pilnvarojuma līgumu ar Renāru Rutki, uzdodot viņam par 1000 latiem mēnesī veikt SIA CP Uzturēšana un SIA CP Transports valdes locekļa amata pienākumus. Taču KNAB bija noskaidrojis, ka Lauvas privātbiznesa kompanjons Rutkis oficiāli noteiktos amata pienākumus nemaz nav pildījis, tādējādi no pašvaldības uzņēmuma nepamatoti saņemot 3000 latu.
Foto no Konstantīna Zorina Twitter profila.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
