Cenšoties mazināt noplūdušo datu efektu, „Rīgas satiksme” paziņo par riteņu bloķētāju likvidēšanu

Kā jau informēts, Pietiek rīcībā ir nonākusi daļa no Rīgas satiksmes autostāvvietu informācijas sistēmas datiem, par kuru iespējamo noplūdi tika informēts jau otrdien, kad pēc Rīgas satiksmes vadītāja Bemhena tieša vai netieša rīkojuma (viņš pats to ne noliedz, ne apstiprina) pēkšņi autostāvvietu datu operatoru telpās tika uzstādīta videonovērošanas iekārta un strauji tika veikta informācijas un videonovērošanas iekārtu „profilakse”.

Šie noplūdušie dati rāda, ka situācijās, kad automašīnai uzlikts bloķētājs, bet soda naudu maksāt negribas, „glābējzvanu” Rīgas satiksmes vadības pārstāvjiem, pēc visa spriežot, izmantojuši daudzi desmiti, domājams, pat simti cilvēku, kuru vidū ir gan Rīgas satiksmes vadības pārstāvji, gan viņu ģimenes locekļi, gan uzņēmuma ierindas darbinieki un to radinieki, gan Rīgas domes Satiksmes departamenta darbinieki.

Šajos gadījumos, kā rāda noplūdušie dati, bloķētāji automašīnām noņemti, soda naudas no „īpašajiem iedzīvotājiem” nav iekasētas, savukārt datu sistēmā fiksēti visdažādākie attaisnojumi: visbiežāk minēts, ka pēkšņi sabojājies stāvvietu dators, taču tāpat bieži vien izrādījies, ka automašīnas īpašniekam it kā ir abonements vai arī viņš patiesībā samaksājis ar īsziņu.

Rīgas satiksmes vadība vēl joprojām nevēlas atbildēt uz jautājumiem par virkni konkrētu automašīnu un to īpašnieku, kuru braucamajiem aizdomīgos apstākļos noņemti riteņa bloķētāji.

Šo personu vidū ir augsta Rīgas satiksmes amatpersona Irina S., viņas dēls Artjoms S., citas augstas Rīgas satiksmes amatpersonas dzīvesbiedre Mārīte D., Rīgas satiksmes analītiķa sieva Karina A., Rīgas domes Satiksmes departamenta darbiniece Jeļena D., kā izrādās, arī Rīgas satiksmes darbinieku arodbiedrības redzams pārstāvis Raimonds G., kāda pazīstama restorāna saimnieks u.c.

Par šīm un vēl virkni citu personu Rīgas satiksmei ir uzdoti vienādi jautājumi – cik reizes 2011. un 2012. gadā konkrētajām automašīnām Rīgas satiksmes pārraudzītajās automašīnu novietošanas vietās ir uzlikts riteņa bloķētājs, cik no šīm reizēm konkrētais auto īpašnieks vai lietotājs ir samaksājis aprēķināto soda naudu, bet cik no šīm reizēm soda nauda nav samaksāta un kādu iemeslu dēļ.

Kaut gan, piemēram, Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD) jebkurš interesents var saņemt datus par konkrētam auto reģistrētām soda naudām, Rīgas satiksme pēc divu dienu ilgām pārdomām spēja sniegt šādu atbildi uz jautājumu, pamatojoties uz kādām Fizisko personu datu aizsardzības likuma normām, uzņēmums nevēlas izpaust datus par konkrētiem transportlīdzekļiem uzliktiem sodiem un kuri tieši dati no pieprasītajiem Rīgas satiksmes skatījumā ir fizisku personu dati:

„Informācijas atklātības likuma 2.panta pirmā daļa nosaka, ka šī likuma mērķis nodrošināt, lai sabiedrībai būtu pieejama informācija, kura ir iestādes rīcībā vai kuru iestādei atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radīt. Šis likums nosaka vienotu kārtību, kādā privātpersonas ir tiesīgas iegūt informāciju iestādē un to izmantot.

Savukārt šī paša likuma trešā daļa nosaka, ka informācija ir pieejama sabiedrībai visos gadījumos, kad likumā nav noteikts citādi. Likums nosaka citādi attiecībā uz datu par fiziskās personas privāto dzīvi izpaušanu, t.i., šos datus aizsargā Fizisko personu datu aizsardzības likums.

Fizisko personu datu aizsardzības likums aizliedz apstrādāt, tai skaitā izpaust personas datus personām, attiecībā uz kurām neattiecas neviens no likuma 7.pantā minētajiem datu apstrādes pamatiem.

Turklāt Fizisko personu datu aizsardzības likuma 13.pants nosaka, ka pārzinim ir pienākums likumā noteiktajos gadījumos izpaust personas datus valsts un pašvaldību amatpersonām. Pārzinis izpauž personas datus tikai tām valsts un pašvaldību amatpersonām, kuras pirms datu izpaušanas ir identificējis.

Personas datus var izpaust, pamatojoties uz rakstveida iesniegumu vai vienošanos, norādot datu izmantošanas mērķi, ja likumā nav noteikts citādi. Personas datu pieprasījumā norādāma informācija, kas ļauj identificēt datu pieprasītāju un datu subjektu, kā arī pieprasāmo personas datu apjoms.”

Tas nozīmējot, ka atšķirībā no CSDD, kas šādus datus jebkuram interesentam par konkrētu automašīnu sniedz pat pa telefonu, Rīgas satiksme nevarot „izpaust pieprasījumā norādīto fizisko personu datus, kā arī šādu datu izpaušana nevar notikt uz no neidentificētas personas pa elektronisko pastu saņemta pieprasījuma. Jebkuram fizisko personu datu pieprasījumam ir jābūt parakstītam normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā”.

Tiesa, jau ceturtdien Rīgas satiksmes vadītājs Bemhens bija saņēmis arī oficiālu Pietiek pārstāvja rakstisku iesniegumu, taču līdz pat vakaram, kad tika pausts uzņēmuma oficiālais skaidrojums, uzskatīja par labāku to „nepamanīt”.

Tikmēr, kā Pietiek apliecinājuši avoti Rīgas satiksmes vadībā, tā no galvaspilsētas pašvaldības jau trešdien saņēmusi skaidru un stingru signālu – darīt visu, lai novērstu nevēlamo skandālu.

Rezultātā kā risinājums izdomāts ceturtdien negaidīti izziņotais Rīgas satiksmes lēmums – lai „noteiktu samērīgāku Rīgas autostāvvietu lietotāju interešu ievērošanu”, no nākamā gada 1.februāra atteikties no transportlīdzekļu riteņu bloķēšanas pašvaldības maksas autostāvvietās, to aizstājot ar pēcapmaksas kvītīm. Jaunā sodu sistēma tad nu arī ļaušot novērst „koruptīvos riskus”.

Pietiek avoti apliecina, ka lēmums pieņemts, cerot, ka ar šādu formulējumu arī tad, kad atklātībā nonāks noplūduši dati, būs iespējams visu vainu novērst no uzņēmuma vadības un novelt uz ierindas darbiniekiem. Taču dati, ko Pietiek sāks publicēt jau pirmdien, uzskatāmi parāda, ka šajā „sistēmā” bijuši iesaistīti arī augsti Rīgas satiksmes vadības pārstāvji un viņu ģimenes locekļi.

Novērtē šo rakstu: