Čigāne un Zariņš izrādās tikpat rijīgi kā Urbanovičs, Sudraba un Lembergs

Kaut gan pirms pieciem gadiem daļa Saeimas deputātu jau bija spiesti atteikties no ielūgumiem uz Dziesmu svētku noslēguma koncertu, tomēr arī šogad gandrīz visi parlamentārieši un pilsētu mēri vēlas un lūdz bezmaksas ielūgumus uz nākamgad paredzēto svētku noslēguma koncertu "Zvaigžņu ceļā" sev, ģimenei un pat partijas biedriem.

Īpašu attieksmi lūdz no amata atstādinātais Ventspils mērs Aivars Lembergs, kurš lūdz biļetes estrādes centrā, kā arī sūkstās, ka padomju laikos pret vietējām varām bija cieņpilnāka attieksme, liecina LTV raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" (AP) eksperiments.

Latvijas simtgades gadā viens no centrālajiem notikumiem būs Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki vasaras vidū. Tāpēc visticamāk nākamajā gadā viena no galvenajām deficīta precēm būs biļetes uz noslēguma koncertu Mežaparkā. Vietu skaits būs ierobežots, taču gribētāju daudz, un pats notikums būs unikāls.

Ažiotāža ap biļetēm ir katros Dziesmu svētkos. Bet pēdējo reizi - 2013.gadā – sabiedrības sašutumu izraisīja fakts, ka pie bezmaksas ielūgumiem bija tikuši daudzi pašvaldību vadītāji, kā arī visi 100 Saeimas deputāti, kuriem tieša sakara ar svētku organizēšanu nemaz nav. Toreiz, lai neērto skandālu novērstu, vairāki deputāti no saviem ielūgumiem sāka atteikties vai ziedot tos kādām organizācijām.

Uz nākamajiem svētkiem Kultūras ministrija paredzējusi bezmaksas ielūgumus 2% apmērā no visu vietu skaita, kas nozīmē, ka Mežaparka estrādē, kurā tagad būs 30 000 vietas, ielūgumi tiks 1500 viesiem. Pēc iepriekšējās pieredzes Saeimas deputātus šoreiz plānots vairs neaicināt, bet vai ir zudusi tautas priekšstāvju sajūta, ka viņiem šādi ielūgumi pienākas?

Lai to noskaidrotu, AP izveidoja nelielu eksperimentu. Raidījums zvanīja vairākiem deputātiem, kā arī pašvaldību mēriem, sakot, ka patiesībā zvana Kultūras ministrijas sadarbības aģentūra, kas šobrīd plāno vietu sadalījumu Dziesmu svētkos. Tāpēc ir jāsaprot, vai deputāti un pašvaldību vadītāji vēlas sev rezervēt kādu noteiktu biļešu skaitu.

Gandrīz visi deputāti un mēri nešaubīdamies pieņēma viltus piedāvājumu. Piemēram, Saeimas deputāte Lolita Čigāne (Kustība “PAR!”) vēlas piecus ielūgumus. “Es gribētu palūgt, nu nezinu, iespējams, piecus [ielūgumus], jo man ir divi bērni, vīrs un mums būs ciemos vīratēvs,” stāsta Čigāne.

Arī Mārtiņš Šics (Latvijas Reģionu apvienība) prasa vismaz sešus ielūgumus – ģimenei. “Es un tikai mana ģimene, viss! Neizmantošu ļaunprātīgi pārējo. Vismaz sešus, paldies!” priecīgs ir Šics.

Atsaucīgs ir arī Saeimas deputāts Ivars Zariņš (“Saskaņa”). “Cik tur ir iespējams rezervēt?” viņš sākumā jautā. Dzirdot, ka maksimālais skaits nav noteikts, viņš, smejoties bilst, “lai būtu solīdi”. “Kaut kādus četrus es vēlētos,” viņš galu galā nosaka.

Pieticīgāks ir Zaļo un zemnieku savienības deputāts Edgars Putra: “Es domāju, ka divus”. Toties “Vienotību” pārstāvošais Hosams Abu Meri lūdz piecus ielūgumus, kurš arī priecājās, ka par biļetēm nebūs jāmaksā, jo saņems taču ielūgumus. Viņa partijas biedrs Dzintars Zaķis lūdz četrus ielūgumus, iepriekš pajokojot, ka grib 65.

Kā sarunājuši, vienādu ielūgumu skaitu vēlas “No sirds Latvijai” deputāti Inguna Sudraba un Ringolds Balodis – katrs pa sešiem. “Protams, es būtu priecīgs par sešiem. Ja jūs man prasāt, es arī atbildu godīgi,” saka Balodis.

Neskaidra pozīcija ir Nacionālās apvienības vienam no līderiem Gaidim Bērziņam, kurš nespēj izšķirties, cik ielūgumu viņam vajadzēs. “Minimālais divi, maksimālais, teiksim, četri. Tā. [Ja] man visa ģimene [nāk], tad ir labi [ka ir četras biļetes], ja nav, tad vismaz divatā [ar kundzi],” rēķina Bērziņš.

Partijas “Saskaņa” Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs uzreiz padomā par visiem frakcijas deputātiem. “Vai, cik šausmīgi patīkami! Es domāju, ka vislabāk būtu kā deputātiem reiz divi. Katrs nāk ar savu pusīti,” viņš lēš. “Mēs esam 24. Domāju, ka katrs gribēs. Parasti grib. Cik jūs dosiet, tik dosiet,” saka Urbanovičs galu galā nosaucot skaitli 50. “Paldies, bet mēs jau būsim ar sapratni, ja dosiet arī mazāk,” viņš nosaka.

AP zvana arī Saeimas deputātam no Nacionālās apvienības Jānim Dombravam, kuram pēc šī zvana acīmredzot rodas kādas šaubas. Iespējams, viņš precizē detaļas, uzzina, ka deputātiem bezmaksas ielūgumi šoreiz vispār nav paredzēti, un galu galā viņš sociālajā vietnē “Facebook” ieraksta šādu ziņu:

“Šovakar saņēmu joka zvanu no @AizliegtaisPanemiens, kur viņi uzdevās par Kultūras ministrijas pārstāvjiem, kuri piedāvā rezervēt biļetes uz Dziesmu svētkiem. Jau sarunas laikā likās dīvaini, ka zvanītājs kategoriski iebilda tam, ka apmaksāšu biļetes. Pēc sarunas atklāju, ka zvanītājs ir bijis žurnālists, kurš jokojās, apzvanot politiķus.”

AP ierakstītā saruna ar Dombravu liecina, ka uz noslēguma koncertu “Zvaigžņu ceļā” 8. jūlijā, viņš sākotnēji lūdza vismaz trīs biļetes. Tomēr fakts, ka biļetes būs bezmaksas ielūgumi, patiešām viņā radīja šaubas. Dombrava interesējās par to, kā par biļetēm varēs samaksāt, un viņš neslēpj, ka šajā jautājumā vēlāk negrib saņemt pārmetumus.

Tomēr tikai viens AP uzrunātais deputāts – ZZS līderis Augusts Brigmanis - skaidri norādīja, ka nekādu bezmaksas ielūgumus viņam nevajag. “Es būšu tas cilvēks, kas ies un pirks biļetes kasē. (..) Man nevajag brīvus ielūgumus uz Dziesmu svētkiem. Nē! Tas nebūs pareizi!” atsakās Brigmanis.

AP zvanīja arī vairāku pašvaldību vadītājiem. Neviens no ielūgumiem neatteicās. Liepājas mērs Uldis Sesks lūdza divus ielūgumus, jo uz koncertu dosies ar kundzi, Jelgavas mērs Andris Rāviņš – sešus, Valmieras mērs Jānis Baiks – trīs, jo uz koncertu dosies tikai ar ģimeni, Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs – 10, jo uz koncertu dosies arī viņa vietnieki un radi. Arī Ogres mērs Egils Helmanis lūdz 10 ielūgumus.

Saruna ar Aivaru Lembergu, kurš no Ventspils mēra amata pienākumiem ir atstādināts, izvēršas garāka. “Nu, cik būtu pieklājīgi? Nu, pagaidi, nu.. (..) Četri? Seši? Es jau nezinu, nu, vairāk jau neiedos,” rēķina Lembergs. Viņu gan arī uztrauc tas, kur koncerta laikā būs jāsēž.

Padomju laikos bijis jāsēž blakus galvenajiem diriģentiem, savukārt pēdējos Dziesmu svētkos “mēs [pašvaldību vadītāji] bijām tā kā pie lietas nepiederoši, nu tur tā galīgi kaut kur stūrī”.

“Padomju laikos pret vietējo varu kultūras ziņā bija lielāka tolerance. Tagad mēs tur kaut kur tā. Nu, labi, bet jūs vēl droši vien dzimusi nebijāt tai laikā,” viņš saka AP žurnālistei, kas uzdevusies par Kultūras ministrijas sadarbības aģentūru. Kad viltus aģentūras darbiniece nosaka, ka vēl dos ziņu par ielūgumu skaitu un vietām koncertā, viņš piebilst, ka viņam un sievai varētu būt vietas centrā.

Novērtē šo rakstu: