Iesaki rakstu: 
Pēdējā gada laikā no veselības ministres Andas Čakšas puses tiek īpaši akcentēts finanšu trūkums medicīnas nozarē, un tās šī gada budžetā plānots palielināt uz budžeta deficīta rēķina.
Domājams, neviens nevar apšaubīt to, ka nozarei ir nepieciešams finansējums, taču būtu jābūt drošiem, ka šie līdzekļi tiks arī efektīvi izmantoti! Līdz šim gan Latvijas Banka, gan uzņēmēju organizācijas un Valsts kontrole ir norādījusi uz zemo veselības sistēmas efektivitāti, stratēģisku lēmumu trūkumu kvalitātes un darba ražīguma uzlabošanai.
Turklāt lielas bažas rada veselības nozares neskaidrā finanšu plūsma un augstais korupcijas risks, par ko pašlaik liecina atkārtoti korupcijas gadījumi Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS).
Nav arī skaidra ministres A. Čakšas rīcība, nerīkojot atklātu konkursu uz visa valdes locekļu vietām. Netiek veidota komandu ar kopīgu redzējumu, netiek piedāvātas iespējas būtiski uzlabot slimnīcas darbu un pacientu aprūpi, netiek runāts par resursu optimizēšanu un ambulatoro pakalpojumu klāstu paplašināšanu!
Pēc Valsts kontroles atzinuma par 28 miljonu eiro zaudējumu konstatēšanas pirms pusgada daļa RAKUS valdes – valdes priekšsēdētāja Anita Slokenberga un valdes loceklis Viestura Boka - paši uzrakstīja atlūgumu. Tas neizbrīna, ņemot vērā, ka pilnīgi visās slimnīcas darbības jomās, kurās Valsts kontrole veica revīziju, tika konstatēta neizdevīga sadarbība ar ārpakalpojumu sniedzējiem, vāja noslēgto līgumu izpildes kontrole un bieži vien vienkārši saimnieciskas loģikas trūkums!
Turklāt slimnīcas sagatavotās budžeta aplēses un plāni gadu no gada veidoti pārāk optimistiski, tādējādi zaudējumi ir arvien pieauguši. Uz reālistiskiem aprēķiniem balstīta rīcības plāna situācijas uzlabošanai diemžēl nav.
Un pats svarīgākais, kam būtu jāpievērš uzmanība, ir tas, ka, veicot revīziju, Valsts kontrole konstatēja, ka atbildība par izveidojušos situāciju ir jāuzņemas ne vien Austrumu slimnīcas vadībai, bet arī Veselības ministrijai (VM), kura ilgstoši ir piekopusi "strausa politiku", nereaģējot uz slimnīcas problēmām, kuras tai ir bijušas labi zināmas.
Papildus RAKUS problēmām tikko publiski izskanējusi arī informācija, ka Veselības inspekcija nodevusi Ģenerālprokuratūras rīcībā dokumentus, kurā norāda, ka Stradiņa slimnīca un Bērnu klīniskā universitātes slimnīca (BKUS), iespējams, nelietderīgi izmantojušas valsts budžeta līdzekļus Vienā no dokumentiem esot teikts, ka Stradiņa slimnīca ir izšķērdējusi apmēram 51 000 eiro, savukārt BKUS - apmēram 14 000 eiro. Attiecībā uz Stradiņa slimnīcu Valsts policija ir sākusi kriminālprocesu par iespējamu krāpšanu un kriminālvajāšanu attiecībā pret atsevišķām amatpersonām. Savukārt attiecībā uz BKUS vēl notiek resoriskā pārbaude.
Šobrīd liekas, ka VM un ministres kundze “strausa politiku” turpina piekopt, tikai prasot papildu līdzekļus, bet nemeklējot veidus, kā šo naudu izmantot patiešām efektīvi!
Tādēļ es vēlētos saņemt konkrētu informāciju no ministres A. Čakšas, vai kopš pavasara ir veikti padziļināti tematiskie auditi, plānota reorganizācija vai citi slimnīcas darba efektivitātes uzlabojumi? Plānoju ar šiem jautājumiem kā Saeimas deputāts ar pieprasījumu vērsties pie ministres jau tuvākajā laikā.
Premjera Māra Kučinska rīcības plāna un valdības deklarācijā ir ietverti tādi svarīgi punkti kā tarifu aprēķināšana un klīnisko vadlīniju noteikšana, kas šobrīd pat nav VM darba kārtībā, turklāt darbu termiņi pārlikti uz nākamā gada beigām. Nākas secināt, ka, iepludinot veselības sistēmā lielas naudas summas bez precīza izlietojuma, ko VM veic ar tarifu starpniecību, netiks sasniegts galvenais mērķi un valdības deklarācijas pamatuzdevumi, jo nauda bez reformām visdrīzāk tiks izlietota nesaimnieciski!
Rezultātā cietīs gan medicīnas darbinieki, gan medicīnas pakalpojumu saņēmēji! Turklāt iedzīvotājiem jau tagad ir kritiski zems uzticēšanās līmenis VM plānotajai reformai, kuras patiesībā nemaz nav.
Pētījums, ko nesen veica LNT Ziņu TOP 10 sadarbībā ar GfK, rāda, ka no visiem iedzīvotājiem, no kuru veiktajām sociālajām iemaksām no nākamā gada papildu 1% tiks novirzīts veselības budžeta papildināšanai, 70% netic, ka papildu nauda patiešām uzlabos veselības aprūpi, nevis ieripos nezināmās kabatās.
Tādēļ es visas sabiedrības interesēs vēlotos saņemt skaidrojumu no Veselības VM puses par to, kā tiek īstenoti publiski izskanējušie pārvaldības plāni. Efektivitāte zema, uzticība maza, un reāla izmaiņu plāna nav - tas tā ilgāk vairs nevar turpināties!
* neiroķirurgs, Saeimas deputāts
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.