Iesaki rakstu: 
Godājamie rīdzinieki! Šajā Vecgada vakarā atceros kādu sarunu vienā no Rīgas skolām, kurā biju ieradies, lai sveiktu ar izciliem vakcinācijas rādītājiem. Kad jautāju, kā to izdevās panākt, no kādas pedagoģes uzreiz saņēmu atbildi: “Bet mums taču nav vienalga!” Patiesībā jau aiz katra labā aizvadītā gada notikuma ir stāvējis kāds cilvēks – varbūt skolotājs, vai mediķis, policists, bibliotekārs, sabiedriskā, privātā vai nevalstiskā sektora pārstāvis, māte, tēvs, vecvecāks vai draugs – kuram vienkārši nebija vienalga.
Tāpēc paldies visiem, kuri saglabājuši šo attieksmi, un tādējādi veidojoši labāku valsti un pilsētu. Jūsu ir ļoti, ļoti daudz. Un bez jums mēs nevarētu neko.
Bet tagad par to, ka šodien ir svētki. Lai gan izaicinājumus sagādājusi prasība svinēt svētkus bez pulcēšanās un lieliem pasākumiem, pilsēta šogad ieguvusi jaunu, svaigu veidolu. Rīgas vasaras laikā pilsētā izvietoti zaļumi, soliņi un galdiņi. Valsts svētkos ar Rīgas domes iesaistīšanos un atbalstu, panākts ilgi lolotais sapnis par Brīvības pieminekļa pastāvīgu izgaismošanu. Visā Rīgā uzmirdzēja gaismas instalācijas ar latviešu tautasdziesmu spēkavārdiem.
Ziemassvētku apgaismojums jau otro gadu ir ne tikai centrā, bet arī pilsētas apkaimēs. Tas ir tikai sākums, un pilsētvides pārmaiņas uzņems lielāku jaudu, mazinoties pulcēšanās ierobežojumiem. Un Rīgā atkal varēs sarīkot kārtīgus svētkus pēc kādiem visi esam noilgojušies. Nākamgad pirmo riezi Rīgā notiks populārais mūzikas un mākslas festivāls “Positivus”. Tas nozīmē vairāk pozitīvu emociju rīdziniekiem, ieņēmumus pandēmijas novārdzinātajiem uzņēmējiem un Rīgas nokļūšanu uz lielo starptautisko festivālu kartes.
Šogad būvējam divus jaunus bērnudārzus centrā un Latgales priekšpilsētā, kuros nākamgad atvērs grupiņas. Dažāda mēroga atjaunošanas darbi veikti vairāk nekā 100 izglītības iestādēs. Esplanādes parkā beidzot tiek remontēts gājēju segums.
Pabeigti četri līdzdalības budžeta projekti Ķengaragā, Rītabuļļos, Brasā un Āgenskalnā. Iedzīvotājiem bijusi iespēja balsot arī par jauniem projektiem, no kuriem pašvaldība īstenos visvairāk balsis saņēmušos. Tas nozīmē iespēju visiem pilsētu veidot kopā, nevis paļauties tikai uz politiķu lēmumiem. Rīgas pārmaiņu laikā aktivizējušās pilsētas apkaimju biedrības, ar kurām beidzot notiek reāla sadarbība. Patiesa dzīvesvides uzlabošanās var notikt tikai ciešā sadarbībā ar iedzīvotājiem.
Satiksmes jomā īstenojas gan plaša mēroga projekti kā Austrumu maģistrāle un Skultes pārvads, gan vietējas nozīmes darbi kā veloceļš “Centrs-Ziepniekkalns”. Notikusi jauna asfalta uzklāšana vairākos desmitos ielu posmu, un virkne grantēto ielu noklātas ar cieto segumu. Ierīkotas jaunas velojoslas, un pilnībā pabeigta iepriekš vilcinātā Deglava tilta atjaunošana.
Šogad Klusajā centrā un Grīziņkalnā noteikta zona ar atļauto ātrumu tikai 30 kilometru stundā. Neviena ģimene nav pelnījusi zaudēt savus tuvākos agresīvas satiksmes dēļ. Visaptveroša satiksmes mierināšana pilsētas centrā ir turpmāko gadu izaicinājums, bet laiki, kad ir bail sūtīt bērnus ārā vienus uz ielas, reiz kļūs par pagātni. Būs tie, kuriem tas nepatiks, bet mēs neatkāpsimies no šī mērķa.
Uz svarīgākajiem Rīgas domes amatiem beidzot notiek atklāt un godīgi konkursi, piesaistot personāla atlases speciālistus. Diemžēl iepriekšējās Rīgas varas sastrādātais turpina vilkties līdzi. Nodokļu shēmas Rīgas uzņēmumos, karteļi ir pagātne, taču miljonos mērāmi rēķini par to izrakstīti visiem rīdziniekiem, nevis vainīgajiem.
Esam jau iedarbinājuši juridiskos mehānismus, lai piedzītu šos līdzekļus no tiem, kuri ir atbildīgi par zaudējumiem. Pilsētai neizdevīgie līgumi tiek pārskatīti un lauzti. Rīgas domes deputāti ne tikai sūta prom kukuļdevējus, bet par viņiem uzreiz arī ziņo korupcijas apkarotājiem.
Arī šis gads aizvadīts pandēmijas zīmē. Rīgas pilsēta nestāvēja malā – pašvaldības slimnīcas pārprofilējās, lai ārstētu Covid-19 pacientus; mēs izveidojām savus vakcinācijas centrus Kongresu namā un Centrāltirgū. Rīgas skolās un bērnudārzos īstenojām vakcinācijas motivēšanas programmu, kurai bija tikai viens mērķis – panākt, lai šajā mācību gadā bērni mācās klātienē. Rīgai rādot priekšzīmi pārējām pašvaldībām, mērķis ir sasniegts.
Rīga turpina nodrošināt bezmaksas ēdināšanu visiem skolēniem un bezmaksas sabiedrisko transportu gan skolēniem, gan pensionāriem. Tas prasa lielus līdzekļus, vienlaikus izdevies īstenot arī jaunas prioritātes. Rīgas aprūpētāji, kuri rūpējas par mūsu pašiem neaizsargātākajiem līdzcilvēkiem, šogad saņēma lielāku algu pieaugumu nekā iepriekšējos 10 gados kopā.
Dārgie rīdzinieki, priekšā ir jauns, izaicinājumiem ļoti bagāts darba cēliens. Vienlaikus pārmaiņas mūsu pilsētā ir sāktas un tās neapstāsies. Zaļu, patīkamu vidi, mierīgu satiksmi un dzīvesprieku pilsētvidē ir pelnījuši ne tikai tie, kuri dzīvo ap Rīgu. To ir pelnījuši arī paši rīdzinieki.
To arī novēlu 2022. gadā – iestāties par savām interesēm un nebūt vienaldzīgiem. Un kopīgā darbā mēs radīsim cilvēcīgāku, bagātāku un mūsdienīgāku Rīgu. Laimīgu Jauno gadu!
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
