Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

"Baklažāns", "jūrnieks", "Kapri" - ja nebūtu zināms, ka valdība otrdien lemj par zaļo gaismu daudzmiljonu darījumam ar valstij piederošās Citadeles bankas pārdošanu, varētu domāt, ka ministri nolēmuši uzspēlēt kādu galda spēli. Ar šādiem un citiem kodētiem nosaukumiem Privatizācijas aģentūra (PA), bankas pārdošanas konsultants Societe Generale un atbildīgā Ekonomikas ministrija (EM) bija paslēpusi pretendentus, kuri iesnieguši finanšu piedāvājumus Citadeles pirkšanai. Pretēji iepriekš prognozētajam veids, kādā izlemšanai tika piedāvāts šis jautājums, neapmierināja vairākus ministrus, tādeļ pārdošanas virzītājiem valdībā uzdots atgriezties ar konkrētu pretendentu un argumentētāciju, kādēļ tas atzīts par labāko.

Lai gan konsultantu un PA sagatavotais un EM virzītais ziņojums ir noslepenots un pat ministri ar tā saturu varēja iepazīties tikai uz vietas, jautājuma izskatīšanas brīdī, Pietiek no informētiem avotiem valdībā noskaidroja, ka pretendentu piedāvātās summas, par kādu viņi gatavi pirkt Citadele banku, ir amplitūdā no 90 līdz 140 miljoniem eiro.

Starp atlasītajiem pretendentiem pēc vairāku avotu teiktā, ir AS Norvik banka, piedāvājums, aiz kura stāv kāda ASV banka un pašmāju kapitāls, kura izcelsme meklējama ātro kredītu biznesā, un krievu miljardieris, AS Latvijas Balzams pastarpināts īpašnieks Jurijs Šeflers.  Viņa kontrolētajai S.P.I. Group pastarpināti pieder gandrīz 90% AS Latvijas Balzams kapitāldaļu.

Vairāki ministri valdības sēdes slēgtajā daļā iebilduši, ka viņiem sniegtā informācija ir nepietiekama atbildīga lēmuma pieņemšanai. Lai gan Privatizācijas aģentūras vadītājs Ansis Spridzāns pēc valdības sēdes apgalvoja, ka ziņojumā nepieciešami vien redakcionāli precizējumi un valdības kavēšanās šodien pieņemt lēmumu nav tulkojams kā noraidījums, vairāku ministru Pietiek neoficiāli teiktais liecina par pretējo. Vairāki ministri valdības sēdes slēgtajā daļā iebilduši, ka viņiem sniegtā informācija ir nepietiekama atbildīga lēmuma pieņemšanai.

Tādēļ valdība PA un pārdošanas konsultantam devusi uzdevumu atgriezties ar ziņojumu, kurā būtu minēts viens pretendents, kā arī pamatojums, kādēļ tas atzīts par pieņemamāko. Otrdien valdības sēdes slēgtajā daļā virzītais ziņojums paredzējis "zaļās gaismas" došanu sarunu turpināšanai ar trim iespējamiem pretendentiem.

Minētais ASV finanšu kapitāls, kas stāv aiz viena no piedāvājumiem, ir Ņujorkā bāzētā privātā kapitāla firma Ripplewood Holdings LLC, kura dibinātājam Timam Kolinsam piedēvē sakarus ASV politiskajās aprindās un draudzību ar ASV valsts sekretāru Džonu Keriju un iespējamo kandidāti ASV prezidenta amatam Hilariju Klintoni. Tomēr par sarunu procesu informēti avoti Pietiek negribīgi apstiprinājuši, ka pretendents no ASV ir piekritis darījumā iesaistīties kopā ar Latvijas finanšu kapitālu. Neoficiāli zināms, ka tā izcelsme meklējama ātro kredītu biznesā un ASV investora vārdā ar politiķiem un banku uzraugiem neoficiāli komunicējis ar nebanku kreditētāju zīmolu īpašnieku AS 4 finance vismaz pagātnē saistītais Māris Martinsons. 

Tieši Norvik bankas atrašanās pretendentu lokā ir iemesls, kādēļ premjere Laimdota Straujuma (Vienotība), sākoties valdības sēdes slēgtās daļas jautājumam par Citadele bankas pārdošanu, sevi atstatījusi no lēmuma pieņemšanas un visu garo diskusijas laiku klusējusi, Pietiek apstiprināja kāds sēdes dalībnieks. Valdības vadītāja to pamatojusi ar nevēlēšanos, lai par lēmumu tiktu izteiktas šaubas, ka tas tapis interešu konflikta situācijā. Proti, Straujumas dēls Ģirts Straujums, kā Pietiek jau rakstījis, ir korporatīvo klientu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Norvik bankā.

Tomēr premjeres lēmums sevi atstatīt no jautājuma skatīšanas raisa jautājumu, kā Straujuma ieguvusi informāciju par viņas dēla pārstāvētās bankas atrašanos pretendentu lokā. Vairāki ministri Pietiek noliedza, ka kaut vai mutiski būtu informēti par to, kādi pretendenti patiesībā slēpjas aiz kodētajiem nosaukumiem.

Citadeles bankas pārdošanas process pēdējā laikā tiek forsēts, par ko liecina arī tas, ka pārdošanas procesa rīkotājiem - Privatizācijas aģentūrai un Societe Generale - bija tikai četras darbadienas, lai izvērtētu iespējamo pircēju iesniegtos piedāvājumus. Proti, pretendentiem savi piedāvājumi bija jāiesniedz līdz 10. jūnija darbdienas beigām, kas nozīmē, ka jautājums līdz izlemšanai valdībā nonācis kalendārās nedēļas laikā.

Starp kopumā pieciem saņemtajiem piedāvājumiem bijis arī kāds neatšifrēts pircējs, aiz kura saskatītas Citadele bankas kādreizējo akcionāru, Parex bankas īpašnieku Valērija Kargina un Viktora Krasovicka iespējamās intereses un kapitāls, atzina kāds valdības loceklis, uzsverot, ka "mums ir svarīgi zināt, lai caur šo darījumu bankā neatgriežas bijušie īpašnieki". Kā zināms, Citadeles bankas bijušo īpašnieku pieļautās kļūdas, kas noveda pie Parex bankas pārņemšanas un par ko "samaksāja" valsts, radīja ilgstošu satricinājumu Latvijas finanšu situācijā.

Īpatnējie pretendentiem dotie segvārdi un pretrunīgi vērtēto lobistu loks, kas pēdējos mēnešos aizkulisēs runāja potenciālo pircēju vārdā, Citadele bankas pārdošanas procesam piešķīra sliktu gaismu. Augstistāvoši ierēdņi Pietiek pēdējās nedēļās izteikuši versijas, ka savādie segvārdi (piemēram, Capri, Nevy, Silver, Eggplant, Olive, Red), iespējams, ir pārdošanas procesa kārtotāju žargons, kas cēlies arī no ofšoru nosaukumiem, aiz kuriem slēpjas pretendenti.

Privatizācijas aģentūras pārstāvis Vladimirs Loginovs, nekomentējot konkrētas detaļas, Pietiek apgalvoja, ka kodētu nosaukumu došana pretendentiem esot ierasta prakse, parasti tās esot burtu un kārtas skaitļu kombinācijas. Konkrētās, pēc viņa vārdiem, izvēlējies konsultants Societe Generale. Arī galvenā banku uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājs Kristaps Zakulis, kura institūcijai būs jādod gala vārds par Citadele banka pārdošanu konkrētam pretendentam, Pietiek uzsvēra, ka pretendentu nosaukumu šifrēšana nav nekas neparasts. FKTK, kad lēmums nonāks līdz tai, izvērtēšot gan pircēja reputāciju, gan kapitāla izcelsmi un patiesos īpašniekus.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...