Iesaki rakstu: 
Trešdien, 23. maijā Latvijas grāmatnīcās nonāks pērn iznākušās un plašu ievērību ieguvušās L. Lapsas, A. Margēvičas un K. Jančevskas grāmatas Cits ķēķis: zem likumīgā „jumta” izdevums krievu valodā.
Šī grāmata, kurai nosaukums tika dots pēc analoģijas ar savulaik izdoto grāmatu Tiesāšanās kā ķēķis, uz bagāta faktu materiāla pamata vēsta par Latvijas specdienestu nekontrolējamību un visatļautību, kurai par upuri var kļūt ikviens valsts iedzīvotājs.
Grāmatai īsā laikā kļūstot par 2011. gada pirktāko oriģināldarbu latviešu valodā (J. Rozes tīkla dati) un tās autoriem saņemot daudzskaitlīgus jautājumus, vai Cits ķēķis tiks izdots arī citās valodās, tika pieņemts lēmums to tulkot un 3000 eksemplāru tirāžā izdot arī krieviski.
Vairāk nekā 400 lappušu biezās grāmatas nosaukums krieviski ir Inaja kuhņa: pod zakonnoi „krišei” (Иная кухня: под законной „крышей”), un tāpat kā latviešu izdevumu to klajā laidusi SIA Baltic Screen. Tāpat kā latviešu izdevums arī Inaja kuhņa tiks pārdota par pašizmaksu, nekādu peļņu no šī izdevuma Baltic Screen un autori negūs.
Ņemot vērā pēdējo mēnešu notikumus, pašlaik jau aktīvi tiek vākti materiāli Cita ķēķa otrajam sējumam, kas varētu nākt klajā nākamgad.
„Jūs dzīvojat valstī, kur pastāv ne jau tikai tiesu ķēķis vien un kur „viens likums, viena taisnība visiem” ir sauklis, kas kaut cik atbilst patiesībai tikai tik ilgi, kamēr jūs netīšām nepāriesiet ceļu kādam, kam šis likums nav rakstīts, - vai kurš vismaz pats tā uzskata,” teikts grāmatas priekšvārdā, īpaši norādot – Citā ķēķī aprakstītā nelikumību sistēma jebkurā mirklī var ietekmēt jebkura Latvijas iedzīvotāja dzīvi.
„Piedodiet par nepieklājīgu teicienu, bet, ja jūs neīstajā brīdī patrāpīsieties neīstajā situācijā, jūs paņems priekšā tā, ka maz neliksies. Ja jūs pagadīsieties pa kājām sistēmai - pat ne sistēmai, bet atsevišķiem tās pārstāvjiem, kas sapulcējušies interešu grupiņās, - jūs iznīcinās ja ne fiziski, tad vismaz profesionāli un finansiāli noteikti. Turklāt ļoti iespējams, ka jūs pat nesapratīsiet, kuri ir tie „vilkači pagonos”, kas jūs gremdē. Varbūt jūs esat viņiem kaut kur pārgājuši ceļu. Varbūt jūs esat izvēlēti kā uzskatāms piemērs, lai pabaidītu citus - re, re, kas notiek, kad cilvēks nesaprot un spītējas. Varbūt caur jums kāds vēlas nodot „sveicienus” vai tikt klāt kādam jūsu draugam vai radiniekam. Varbūt vēl kaut kas,” raksta grāmatas autori.
Pat viena no Cita ķēķa varonēm, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietniece Juta Strīķe nejauši ir rekomendējusi šo grāmatu, kādā oficiālā dokumentā paziņojot: „Izdevums, par kuru es izteicu viedokli, ir pieejams jebkuram Latvijas iedzīvotājam, un, to izlasot un iepazīstoties ar tam pievienotajiem materiāliem, jebkurš Latvijas iedzīvotājs var veidot savu viedokli gan par KNAB, gan tiesībsargājošām iestādēm, gan citām personām, kuras minētas izdevumā”.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
