Civilizētā barbarisma lūkojums. Demogrāfiskais pasaules karš

Atbilde ir viens nepaplašināts teikums: demogrāfiskais pasaules karš ir cīņa ar demogrāfisko pāreju.

Tā ir unikāla cīņa ar unikālu pretinieku. Tāds pretinieks cilvēces maģistrāli aizšķērsojis pirmo reizi. Demogrāfiskā pāreja ir vienreizēja parādība Homo Sapiens liktenī. Demogrāfiskā pāreja ne ar ko nav salīdzināma Zemes iedzīvotāju sastāva pārvērtībās. Tādas pārvērtības ir pirmo reizi.

Demogrāfiskais pasaules karš negaidīti startēja XX gadsimta 60.gadu sākumā un joprojām turpinās. Karš ilgs 90 gadus. Kara beigas būs tikai mūsu gadsimta vidū. Pēc Simtgadu kara tas būs otrais ilgākais karš cilvēces vēsturē. 

Demogrāfiskais pasaules karš tāpat kā jebkurš karš ir briesmu avots. Demogrāfiskais pasaules karš aizdedzina milzīgas antropoloģiskās briesmas, sākot ar atsevišķu cilvēku dzīves izpostīšanu un beidzot ar atsevišķu etnosu izmiršanu un izklīšanu hominīdu etniskajā kosmosā.

Demogrāfiskais pasaules karš izraisa cilvēces vēsturē agrāk nepiedzīvotu migrāciju. Savukārt migrācijas rezultātā radikāli izmainās rasu dzīves telpas tradicionālā konfigurācija. Dažādas rases sāk masveidā dzīvot vienā teritorijā. Tā agrāk nekad nebija. Agrāk vienmēr katrai rasei bija sava dzīves telpa. Turpretī mūsdienās šī mūžsenā kārtība izjūk. Tas ir process, kas sevī ietver visdažādākās briesmas.

Turklāt zinātnei nav nekādu vispārinošo priekšstatu par rases vēsturisko virzību – rašanās cēloņiem, attīstības, migrācijas un bojāejas nosacījumiem, rases likteni pēc „nāves”, rases adaptācijas, inkulturācijas, socializācijas spējām, rases antinomiskumu, difūziju utt. Zinātnei ir civilizācijas teorijas, etnoloģiskās un kultūras teorijas. Zinātne prot izskaidrot civilizācijas, tautas, nācijas, kultūras pastāvēšanas funkcijas, faktorus un likumsakarības. Bet zinātnei nav rases dinamikas (pastāvēšanas, attīstības) teorijas. Rietumu civilizācijas intelektuālās aprindas nekad nav pievērsušās tādai tematikai. Eiropeīdu intelektuālās un pseidointelektuālās aprindas ir vienpusīgi un šarlatāniski interesējušās tikai par rasismu un kraniālo indeksu (galvaskausu izmēriem). Uzmanības centrā ir bijušas visatļautībā triumfējošās gaišmatainās un staltās „gargalvainās” āriešu bestijas un viņiem padevīgi kalpojošie „īsgalvainie” pigmeji (skat. plašāk par to grāmatā „Iracionālā kapitālisma gramatika”). Taču šī nožēlojamā informācija rases mūsdienu dinamikas izpratnei neko nedod. Tāpēc ar unikālo rases dinamiku tiekamies zinātniski nesagatavoti. Tas ir ļoti slikti. Ļaudis bez zinātnes vairs neprot pienācīgi rīkoties.

Latvieši ir pilnā mērā ierauti demogrāfiskajā pasaules karā. Uz latviešiem jau tagad ļoti pamatīgi atsaucās šī kara dārdoņa.

Diemžēl kara iznākuma briesmas latviešiem nav nosakāmas. Par kaut kādu pozitīvo ieguvumu ir naivi sapņot. Stabili zināms ir tas, ka no briesmām neizdosies izvairīties un briesmām var būt katastrofāls raksturs. Nav prognozējams tas, kas notiks ar latviešiem ne kara beigās, ne pēc kara mūsu gadsimta otrajā pusē un XXII gadsimtā.

Optimismu vieš tas, ka turpmākajos 100 gados saglabāsies cilvēces etniskā daudzveidība. Tas tāpēc, ka etniskā asimilācija (daudzveidības iznīcinātāja) vienmēr ir bijusi vairāku paaudžu ilgs process. Tikai trešajā, ceturtajā paaudzē ir konstatējamas būtiskas etniskās izmaiņas. Tās liecina, ka divu etnosu asimilācijā ir radies jauns etnoss. Jaunajam etnosam nav nekā kopēja ar abiem „vecākiem”. No abiem „vecākiem” ir piedzimis jauns etnoss ar savu kultūru. Teiksim, latviešu un sīriešu asimilācijā arī piedzims jauns etnoss – latsīri jeb sīrlati. Viņiem būs latsīru jeb sīrlatu kultūra.

Tā tas līdz šim vienmēr notika ar cilvēkiem, ja viņi izvēlējās asimilācijas nesimpātiskās perspektīvas. Nav domājams, ka cilvēku nākotnē varētu notikt kaut kas radikāli savādāk. Asimilācijas process radikāli savādāks varētu būt vienīgi postcilvēkiem. Viņiem vispār ir spoža nākotne. Viņu darbībā, uzvedībā un komunikācijā jau pašlaik cilvēki nav spējīgi orientēties. Tāpēc var pieņemt, ka postcilvēku asimilācija (temps, apjoms) kardināli atšķirsies no cilvēku asimilācijas. Postcilvēku asimilācijā var būt tādas izpausmes, kas cilvēku prātam nav pieejamas. Latvijā postcilvēku destruktīvo praksi izbaudām jau pasen. Piemēram, mūsu cilvēki vairs nav spējīgi saprast vietējo postcilvēku gatavotos likumus, nolikumus, rīkojumus, tiesu spriedumus, specdienestu prasības un citus varas sameistarotos „tekstus”.

Demogrāfiskais pasaules karš mutuļo divās frontēs – Ziemeļu frontē un Dienvidu frontē.

Ziemeļu fronte atrodas tajā planētas daļā, kuru globālo sociālo problēmu analītikā dēvē par bagātajiem Ziemeļiem un kur dzīvo izlutinātais „zelta miljards”. Ziemeļu fronte attiecās uz eiropeīdu dzīves telpu. Bagātajos Ziemeļos dzīvojošais „zelta miljards” ir  „baltās” rases pārstāvji. Latviešiem ir gods mīcīties „zelta miljarda” dzīves telpā.

Dienvidu fronte atrodas planētas dienvidu daļā – Latīņamerikā, Āfrikā, Tuvējos Austrumos, Dienvidaustrumu Āzijā. Dienvidu fronte attiecās uz pārējo rasu dzīves telpu. Šajā telpā dzīvo negroīdā, orientālā, mongoloīdā, amerikanoīdā rase. Dienvidos dzīvo planētas trūcīgākie iedzīvotāji. Viņi ir versmojošs pretmets „zelta miljardam”.

Katrai frontei ir savi stratēģiskie mērķi un uzdevumi, karaspēka veidi un kauju operācijas, uzbrukumu, kontruzbrukumu un aizsardzības līnijas, savi placdarmi un sava manevrēšanas taktika. To nosaka katras frontes specifika.

Katrai frontei ir sava specifika tāpēc, ka Ziemeļos un Dienvidos diamentrāli atšķiras demogrāfiskā pāreja. Faktiski demogrāfiskā pāreja attiecas tikai uz Dienvidiem. Tur no aizvadītā gadsimta 60.gadu sākuma nenormāli palielinājās dzimstība. Ziemeļos demogrāfiskā pāreja noslēdzās 50 gadus agrāk. Ziemeļos tagad sāpīgi izjūt demogrāfiskās pārejas sekas. Toties Dienvidos drīz pēc II Pasaules kara sākās demogrāfiskais bums.

Piemēram, tādās Āfrikas valstīs kā Nigērija, Mali, Somālija, Uganda, Burkinafaso fertilitātes koeficients (sievietes organisma spēja radīt pēcnācējus) pārsniedza un joprojām pārsniedz „6”. Augsts koeficients (tuvojās „4”) bija un arī tagad ir Pakistānā, Alžīrijā, Ēģiptē, Sīrijā, Indijā, Bangladešā un citur. Faktiski tas nozīmē, ka sievietēm ir ne tikai 4-6, bet vairāk bērnu. Nigērijā – pat 7-8 bērni. Salīdzinājumam Latvijā pašlaik sievietēm vidēji ir viens bērns (koeficients „1,34”). Ja latviešiem tas vēl interesē, tautas pastāvēšanai ir nepieciešams koeficients „2,1”- „2,2”.

Emocionāli fascinējošas ir demogrāfiskās pārejas raksturīgākās iezīmes. Piemēram,  iedzīvotāju pieauguma ātrums un apjoms. Demogrāfiskās pārejas pirmajos 40 gados katru dienu zemes iedzīvotāju skaits palielinājās par 250 000 cilvēku; dzimstības temps bija ļoti liels – tuvojās 90 miljoniem gadā. Pēc 2000.gada iedzīvotāju pieauguma ātrums un apjoms sāka noplakt.

Dienvidos demogrāfiskā pāreja, saprotams, izraisa daudzas problēmas. Ļoti akūta problēma ir jaunatnes problēma. Zinātnē nesen ir izstrādāta jaunatnes pārsvara teorija. Tā ir veltīta jauniem vīriešiem vecumā no 15 līdz 30 gadiem. Šai teorijai ir izteikti militāra iedaba. Teoriju izmanto CIP „demokrātijas” ieviešanas specoperācijās un Pentagons amerikāņu armijas miermīlīgajos karagājienos.

Minētā teorija balstās uz šādām atziņām. Materiāli nenodrošināto un bez pastāvīga darba nīkuļojošo jauno vīriešu liels skaits ir ļoti bīstams un var izprovocēt visdažādākās briesmas. Tajā skaitā bruņotus konfliktus. Valstī draudīga situācija izveidojās tad, ja vīriešu populācijā 30-40% ir eksplozīvajā 15-30 gadu vecumā.

Tāda draudīga situācija nerodas, ja fertilitātes koeficients ir „2,1” – „2,2”. Tad vecāki ir spējīgi rezultatīvi parūpēties par bērnu nākotni, bērni korekti aizstāj vecākus un notiek veselīga paaudžu maiņa. Problēmas sākās tad, ja vecāki nespēj nodrošināt sociālās pozīcijas 4-8 bērniem.

Eksplozīvā vecuma jauniešu graujošo potenciālu mēs no Dzintarjūras krasta ar skaudību (no Lielās Bandas padzīšanas viedokļa) vērojām 2011.-2012.gadā. Tolaik plosījās „arābu pavasaris” demogrāfiskās pārejas dāsni apaugļotajā Tunisijā, Ēģiptē, Jemenā, Lībijā, Sīrijā, Bahreinā, Alžīrijā, Irākā, Jordānijā, Kuveitā, Marokā, Sudānā, Libānā, Mauritānijā, Omānā, Saūda Arābijā, Džibutijā, Rietumsahārā. „Arābu pavasaris” bija visīstākais karš ar asiņainām protesta akcijām, valstu līderu gāšanu, Pilsoņu karu.

„Arābu pavasaris” liecināja par Dienvidu bezatbildīgo integrāciju demogrāfiskajā pasaules karā. Integrācijā bija sasniegta  ārprātīga pakāpe, karojot pašiem ar sevi. Tomēr dienvidniekus neklātos bargi nosodīt. Jāņem vērā vairākus momentus.

Dienvidu fronti pirmie nosprauda „zelta miljarda” lutekļi. Dienvidiem pirmie karu pieteica ziemeļnieki. Viņi to izdarīja jau XX gs. 60.gadu beigās. Dienvidu frontes dislokācijas prioritāte ir eiropeīdiem.

Dienvidnieku masas faktiski nemaz neatskārta par demogrāfisko pāreju. Ja arī izglītotākie atskārta, tad tas viņus daudz neuztrauca. Viņi bija pieraduši dzīvot lielās ģimenēs. Dienvidu ļaudis ar iedvesmu dzemdēja bērnus, neprātojot par savas reproduktīvās varenības planetārajām sekām.

Taču pats galvenais ir tas, ka „arābu pavasaris” bija ziemeļnieku izprovocēta un vadīta akcija. Protams, savās interesēs gudri izmantojot attiecīgo zemju eksplozīvo sociālo slāni.

XX gs. vidū ziemeļnieki vēl bija saprātīgi. Viņi aptvēra demogrāfiskos draudus un sāka enerģiski rīkoties. Steidzināja rīkoties draudīgie skaitļi. 1900.gadā planētas iedzīvotāju skaits bija 1,6 miljardi, 1927.gadā – 2 miljardi, 1950.gadā – 2,5 miljardi. Demogrāfiskās pārejas sākumā 1960.gadā planētas iedzīvotāju skaits bija 3 miljardi, 2000.gadā – 6 miljardi, 2008.gadā – 6,7 miljardi. Kad 2015.gada oktobrī tika rakstīti šie teikumi, „World Population Clock” rādīja 7,27 miljardus, un katrā astotajā sekundē uz planētas piedzima viens bērns.

Pasaules demogrāfiskajā karā pirmā bija Dienvidu fronte. Ziemeļi pirmie izvērsa uzbrukuma operācijas pret bērnu dzemdēšanu Dienvidos. Par to atklāti, protams, neplātījās. Tāpēc Dienvidu fronte principā ir labi nomaskēta fronte. Ziemeļu frontē turpretī viss notiek atklātāk un bez grandioziem maskēšanās tīkliem.

Par Dienvidu fronti ir plaša literatūra. Arī latviešu valodā vismaz vienā interneta saitā var daudz palasīt par Ziemeļu varoņdarbiem Dienvidu frontē, realizējot „balansētu globālo demogrāfisko doktrīnu”. Tāpēc šajā esejā nav vajadzīgs detalizēts pārskats, nosaucot Ziemeļu organizācijas, uzvārdus, pasākumus, vietu un laiku. Vērts ir minēt pikantākās izdarības.

Pikanta ir ziemeļnieku pamatnostāja – rūpīgi aizplīvurotā mizantropiskā filosofija. Tās mērķis ar jebkādiem līdzekļiem samazināt planētas (Dienvidu) iedzīvotāju skaitu.

Pikanti ir tas, ka līdzekļu izvēlē neeksistē humānisms un cilvēktiesības, ar ko mīl lielīties Ziemeļi. Ziemeļnieku ieskatā, lai samazinātu dzimstību, drīkst izplatīt narkotiskās vielas, propagandēt patērēšanas un izklaides baudas, atbalstīt LGBT perversijas un viendzimumu laulības, organizēt viltīgu ģimenes plānošanu, veicināt tradicionālās ģimenes nāvi, nenoteikta dzimuma indivīdu „piāru”, vīriešu impotences un sieviešu frigiditātes modi, politiski un finansiāli atbalstīt abortu, sterilizācijas un kontracepcijas brīvību, grūtniecību pasniegt kā slimību, aborta un kontracepcijas preparātus pasniegt kā zāles.

Pikanta ir PSKP ģenerālsekretāra Gorbačova līdzdalība Dienvidu frontes kaujās. PSRS pēdējās dienās Ziemeļi saskrūvēja odiozu brendu „Gorbačova fonds”. Sabiedrība ir plašāk informēta par fonda aktivitātēm nelietīgās „perestroikas” glancēšanā. Klusums valda ap „Gorbačova fonda” aizsegā noformēto nevalstisko organizāciju „Vispasaules forums”. To bez žurnālistiem izveidoja 1994.gadā, un organizācijas štabs atrodas Ņujorkā.

1995.gadā Stenfordas universitātē bija „Vispasaules foruma” pirmā konference. To vadīja pats viedais Gorbačovs. Konferences programmā dominēja tādi vārdi kā „jauna pasaules kārtība”, „pasaules valdība”, „globālā valdība”, „globālā valsts”. PSKP guru savā runā akcentēja „jaunas civilizācijas ēras” uzplaukšanu. Gorbačovs iesacīja izveidot Zemes hartu un atlasīt 100 „domātājus-novatorus”. Viņi būtu „globālais smadzeņu centrs”, komandējot planētas procesus. Lai tas īstenotos, nākas miermīlīgi samazināt planētas iedzīvotāju skaitu. „Liekais pārpalikums” nedrīkstot traucēt „cilvēces zelta miljardu”. Planētas optimālais iedzīvotāju skaits esot 2 miljardi. Gorbačova daiļrunai konferencē pieglaudās kāda „reliģiskā filosofa” cilvēciskais priekšlikums samazināt planētas iedzīvotāju skaitu par 90%. Lai to realizētu, esot jāpropagandē seksualitāte, kontracepcija, aborti, genderiskā vienlīdzība.

Ziemeļu rūpīgi aizplīvurotā mizantropiskā filosofija jau bija pazīstama XX gs. sākumā. Piemēram, ASV 1916.gadā viena aktīva dāma nodibināja „Birth Control Leage”. Ar ģimenes plānošanu nodarbojās Lielbritānijā. Turklāt acīmredzot ļoti sekmīgi. Par to liecina valdības vērtējums. Tas ir ļoti interesants. 1940.gadā Lielbritānijas valdība ģimenes plānošanas sabiedriskajām organizācijām izteica nacionālo pārmetumu. Organizācijas esot panākušas, ka valstī ir 1 miljons mazāk zaldātu cīņai pret Vāciju. Tātad, plānojot ģimenes, Lielbritānijā bija ievērojami samazinājusies dzimstība. Tas drūmi atsaucās uz valsts militāro potenciālu.

Tomēr XX gs. pirmajā pusē Ziemeļos ģimenes plānošana pamatā bija vienota ar eigēniku; proti, nācijas genofonda uzlabošanu. Lai to panāktu, ģimenes plānotāji galvenokārt strādāja ar „defektīviem cilvēkiem”.

Viss izmainījās XX gs. 60. gados. Eigēnikas programmas klusi saglabājās. Atsevišķas Skandināvijas valstis oficiāli pārtrauca sterilizēt „defektīvos cilvēkus” tikai nesen. Taču Ziemeļos tomēr pirmajā vietā izbīdījās pretdarbība pārmērīgajai dzimstībai Dienvidos.

Lai pretdarbību politkorekti noburtu, tika izdomāta smalka terminoloģija. Jēdzienus „vīrs”, „sieva”, „ģimene”, „līgava”, „līgavainis”, „grūtniecība”, „tēvs”, „māte” nomainīja moderni jēdzieni „sekss”, „drošs sekss”, „partneris”, „partneru attiecības”, „reproduktīvās tiesības”, „ģimenes plānošana”, „kontracepcija”, „reproduktīvā veselība”, „vecāks Nr.1”, „vecāks Nr.2”. Savukārt skolās ieteica jaunu mācību priekšmetu „Seksoloģijas pamati”. Jauniešiem svēti rekomendēja lietot „pēcbrokastu tableti” („morning after pill”).

Pikants ir jautājums par Dienvidu frontes efektivitāti dzimstības samazināšanā. Jau minēju par ziemeļnieku maskēšanos. Viņi baidās savus vēstījumus tieši adresēt nēģeriem, arābiem, „dzeltenajiem”. Tas uzjundītu neapmierinātību. Nēģeriem, arābiem, „dzeltenajiem” noteikti nepatiktu „balto” nekaunīgā iejaukšanās citu rasu guļamistabas tradīcijās. Tāpēc Ziemeļi savus vēstījumus adresē it kā visai cilvēcei.

Pikanti ir tas, ka vispaklausīgākās līdz šim ir bijušas nevis Dienvidu tautas, bet Ziemeļu tautas. Arī latvieši ir ļoti paklausīgi. Latvieši ļoti paklausīgi izpilda visas profesionāli nomaskētās rekomendācijas dzimstības samazināšanā. Latvieši nespēj saprast, ka šīs neķītrās rekomendācijas zemtekstā ir adresētas nēģeriem, arābiem, „dzeltenajiem”.

Ziemeļu fronte radikāli atšķiras no Dienvidu frontes. Ziemeļu frontē „baltie” cīnās paši ar sevi, kā arī atvaira Dienvidu agresīvākos uzbrukumus. Ziemeļu cīņa pašiem ar sevi ir cīņa ar savas demogrāfiskās pārejas sekām. Savukārt Dienvidu agresīvāko uzbrukumu atvairīšana reāli ir cīņa ar „krāsaino” rasu migrāciju.

Eiropeīdu demogrāfiskā pāreja sākās XVIII gs. un noslēdzās XX gs. sākumā. Minētajā laikā „balto” iedzīvotāju skaits ievērojami palielinājās. „Baltie” kļuva Zemes karaļi. Viņi apdzīvoja apmēram 80% no Zemes teritorijas un XX gs. sākumā bija vairāk kā 1/3 daļa no planētas iemītniekiem. Piemēram, 1913.gadā Eiropā dzīvoja vairāk cilvēku kā Ķīnā. Pašlaik Ķīnā dzīvo 1,401 miljardi, bet Eiropā dzīvo – 743,122 miljoni.

Balstoties uz cilvēcisko masu, „baltie” nodibināja politisko un ekonomisko diktatūru uz visas planētas. Viņu vitālie demogrāfiskie procesi veicināja sociuma augstu pasionaritāti. „Baltā” cilvēka gēnos izdīga pasaules valdnieka gēns.

Taču daudzsološā pasionaritāte samērā strauji apsīka. To sekmēja demogrāfiskās pārejas īpatnības. Lieta ir tā, ka pēc ikvienas demogrāfiskās pārejas (dzimstības relatīvi liela pieauguma) iedzīvotāju skaits stabilizējas un guļamistabās sākas remdena dzīve.

Remdena dzīve XX gs. pirmajā pusē sākās arī eiropeīdu teritorijā. Iedzīvotāju skaits vairs uzkrītoši nepalielinājās. Abos Pasaules karos bija milzīgi cilvēciskā kapitāla zaudējumi. Eiropeīdus strauji pārklāja masveidīga morālā depresija. Morālo depresiju viņi pēc II Pasaules kara centās noslīcināt nesaprātīgā patērēšanā un baudkārās izpriecās. No XX gs. 70. gadiem eiropeīdi sāka ļoti paklausīgi izpildīt ģimenes plānotāju neķītrās rekomendācijas. Dzimstība strauji samazinājās. Eiropeīdi sāka izmirt un novecot. Sākās izmirstoša fenomena mentalitātes tipiskākās vājības. Respektīvi, dzīve tagadnei, pilnīgi nedomājot par nākotni un vairs neko nemācoties no pagātnes.

Droši var teikt – sākās panika. Saprotams, latenta panika. Eiropeīdu ambiciozā augstprātība nepieļauj godīgu atzīšanos savā pagrimumā, degradācijā, destrukcijā, iracionālismā, izvirtībā, alkatībā, veselā saprāta deficītā, postmodernistiskajā cūcībā. Eiropeīdi slēpj no pasaules un paši no sevis, ka ar viņiem ir „cauri”. Par to nepārprotami liecina „baltās” rases pašapziņu kņudinošā demogrāfiskā statistika un prognozes.

Demogrāfisko statistiku un prognozes gatavo valstis un starptautiskās organizācijas (piem., ANO). Saskaņā ar ANO aprēķiniem Eiropas iedzīvotāju skaits līdz 2050.gadam samazināsies par 24%, bet 40% no iedzīvotājiem būs vecāki par 60 gadiem. 2050.gadā uz planētas tikai katrs desmitais cilvēks būs eiropeīdās rases pārstāvis (2000.g. bija katrs sestais). Eiropas Komisija ir aprēķinājusi, ka līdz 2020.gadam Eiropas Savienībai pietrūks 20,8 miljoni cilvēku darbaspējīgā vecumā jeb 6,8% iedzīvotāju. 2020. gadā aptuveni diviem aktīviem cilvēkiem vecumā no 15 līdz 65 gadiem būs jārūpējas par vienu neaktīvu cilvēku (65 gadi un vecāku).

Arī Ziemeļu frontē ir pikantas norises. Pikanta ir „balto” elitārā geto nožogošana. Gorbačova apdziedātā „jaunā civilizācijas ēra”, Zemes harta, 100 „domātāji-novatori” kā „globālais smadzeņu centrs” nekļūdīgi iederas mūsdienu diskursā par elitārā geto nožogošanu.

Projekti ir visdažādākie. No „balto” elites var izveidot atsevišķu populāciju. Tās apjoms varētu būt 500 miljoni. Šai populācijai tiek rezervēta Austrālija kā pēdējā droša patvēruma zeme. Ne tikai viszinošie konspirologi zina par „balto” elites neformālo vienošanos III Pasaules karā atomieročus nepielietot Austrālijā, lai nesagandētu tās augsni, ūdeņus, mežus utt. Nākotnē uz Zemes var izveidoties tāds pats stāvoklis kā tajā jautrajā posmā, kad paralēli dzīvoja neandertālieši un kromaņonieši. Tikai tagad dzīvos elite un „liekais pārpalikums” (cilvēki un postcilvēki).

Atkārtoju: projekti ir visdažādākie. Nebūt utopiski. „Balto” elite saprot, ka visus rases brāļus un māsas vairs nav vērts lutināt ar sociālo palīdzību, vienlīdzību izglītībā, medicīnā, mākslā. No „baltās” rases ir jācenšas saglabāt vērtīgāko porciju.

Darbs šīs porcijas sarūpēšanā jau ir sācies. Par to liecina tādas reālijas kā apgaismības ideoloģijas atmešana, sociālā darvinisma legalizācija, izglītības primitivizācija jeb izglītības „atvieglotā varianta” nostiprināšana, ko ar sajūsmu apsveic latvieši pēc padomju „smagā varianta” intelektuālajām mocībām.

Par to liecina arī elites attieksme pret neķītrajām rekomendācijām. Ziemeļu elitei nav nekas pretī samazināt „balto” cilvēku „lieko pārpalikumu”. Ziemeļu elite veicina postcilvēku ļoti straujo ģenēzi.

Pikanta (patiesībā absurda) ir „balto” cilvēku pašnāvības retorika un pašnāvības inovācijas. „Baltie” paši sevi dzen postā, nemitīgi patētiski vāroties par Dieva uzticēto misiju glābt „bēgļus” un nepārtraukti radoši izdomājot pašiznīcināšanās paņēmienus.

Tā, piemēram, Dž.Soross 2015.gada septembra beigās publicēja pamācības Eiropai migrācijas politikā. Viņš nemāca ar spēku apturēt migrantu plūdus. Viņš neaicina pārtraukt materiāli uzturēt migrantus. Gluži pretēji. Viņš kategoriski atgādina par eiropiešu humāno pienākumu uzņemt un materiāli nodrošināt migrantus. Viņaprāt katru gadu Eiropai jāuzņem viens miljons migrantu. Pirmos divus gadus katram migrantam esot jādod 15 000 eiro. Slavenā filantropa tekstā ir vēl citas vērtīgas pamācības, kā tēvišķīgi glaudīt migrantus. Kas attiecās uz 15 000 eiro, tad nākas salīdzinoši paskaidrot sekojošo. 15 tūkstošus eiro divos gados algā nesaņem profesors tādā Rīgas diplomu tirgotavā kā Baltijas Starptautiskā akadēmija.

Aizmirsta ir eiropiešu vēsturiskā pieredze. Eiropā jau bija pašnāvības retorikas un pašnāvības inovāciju periods. Savā laikā Romas valdnieki paši paātrināja impērijas sabrukumu. Viņi masveidā piesaistīja barbaru algotņus savai armijai. Algotņiem piešķīra zemi, labu atalgojumu. Tas iedrošināja ģermāņu, slāvu, tjurku, alānu, somugru un citu cilšu migrāciju uz Romas impērijas teritoriju, galu galā šo teritoriju pārņemot savā valdīšanā.

Ziemeļu frontē migrantu uzbrukumi Eiropai pēdējā laikā ir izvērtušies agrāk neredzētā ofensīvā. Migrācijas Starptautiskā organizācija ir aprēķinājusi šausmīgas summas. Eiropā no šī gada sākuma līdz 17. septembrim esot ieklīduši vairāk kā 522 tūkstoši migrantu. Pēc 17. septembra līdz oktobrim ieklīda vēl 49 tūkstoši.

Dž.Sorosa novēlējums var piepildīties. Gada beigās būs viens miljons. Bet nākamajā, aiznākamajā gadā atkal būs viens miljons. Tādam saulainam migrācijas progresam resursi ir pietiekami. Jau vismaz piecus gadus cilvēki bēg no Irākas, Sīrijas, Lībijas uz bēgļu nometnēm Turcijā, Libānā, Jordānijā. Šajās nometnēs vēl nesen mājoja kādi 5 miljoni cilvēku. Viņus uzturēja arābu bagātās valstis. Taču sakarā ar naftas cenas samazināšanos bagātajām valstīm pašām klājās grūti, un tika pārtraukta bēgļu nometņu finansēšana. Turklāt šovasar bēgļu nometnēs parādījās dīvaini tipi un izplatīja priecīgu informāciju. Esot gaidāma auksta ziema un tāpēc visiem esot jādodas uz Eiropu.

Globālo sociālo problēmu analītikā jau sen tiek ņemta vērā „krāsaino” rasu (īpaši musulmaņu) fundamentālistu nicīgā izturēšanās pret Ziemeļiem. Šī grupa neslēpj nākotnes plānus pārņemt nīkuļojošo un izvirtušo Eiropu, kura nav spējīga dzemdēt bērnus un saprātīgi dzīvot.

Neapšaubāmi arī normālajiem eiropiešiem (cilvēkiem) ir labi redzams, ka ES politiskajai elitei nav pa spēkam organizēt kontruzbrukumu Dienvidiem. Nav pa spēkam organizēt pat aizsardzības operācijas. Tāpēc nav nekāds brīnums, ka ziemeļniekus sāk apmāt fatālas nolemtības atskārsme. Atsevišķi kontruzbrukumi pašlaik ir sastopami. Dažas valstis sevi pārvērš savdabīgā geto, lai nepieļautu migrantu invāziju. Taču kopējais fons Ziemeļu frontē ir bezcerīgs. Dienvidus nespēsim uzvarēt.

Novērtē šo rakstu: