Covidiotisms vai dezinformācija par Ķīnas vīrusa Anglijas celmu
Ritvars Eglājs21.01.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šonedēļ klajā nāca LETAs ziņa par Ķīnas vīrusa Anglijas celma izplatību Latvijā. Tajā trūka būtiskas informācijas: jaunā celma slimnieku inficēšanās apstākļi. Toties bija tāda mierinoša rindkopa:
„Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) iepriekš uzsvēra, ka jaunais Covid-19 variants, kas ir konstatēts Lielbritānijā, pēc slimības smaguma norises neatšķiras no esošā, bet tā atšķirība ir augstāks lipīgums, proti, jaunais Covid-19 paveids nav bīstamāks par esošo.”
Ziņu pārspieda “Tvnet”, “Delfi”, TV3, “NRA”, “LA”, “Diena” un, iespējams, vēl citi plašsaziņas līdzekļi.
Diemžēl jājautā, kas tas ir — kovidiotisms vai dezinformācija. Jo minētā mierinošā rindkopa ir klaji nepatiesa. Jo augstāka lipība nozīmē, ka sērga, kas atsevišķam cilvēkam pēc slimības smaguma norises neatšķiŗas, ir bīstamāka sabiedrībai kopumā.
Iedomāsimies, ka ir tikpat smagi slimojama slimība kā Ķīnas vīruss, bet ko ir gandrīz neiespējami saķert un gandrīz neiespējami aplipināt citus, lai cik šķaudītu vai klepotu virsū. Skaidrs, ka tāda slimība nebūtu necik bīstama.
Taču Ķīnas vīrusa un līdzīgu slimību daba ir tāda, ka pusotru reizi lipīgāks celms (LETAs ziņā minēts: “..līdz pat 70% salīdzinājumā ar līdz šim cirkulējošiem SARS-CoV-2 celmiem,” bet es pieņemšu 1,5) ir nevis vienkārši bīstamāks, bet daudz bīstamāks. Pie tam daudz bīstamāks nekā tad, ja būtu pusotru reizi nāvīgāks, taču tikpat lipīgs, cik līdzšinējā sērga.
Paskaidrošu skaitliski. Pieņemsim, ka ir 825 inficējušies (Latvijas šībrīža nedēļas caurmērs), slimības paaudze 5 dienas, mirstība 2,7% (Latvijas pavasaŗa cēliena fakts), lipība R=0,884 (Latvijas šībrīža nedēļas caurmēra maiņa, pārrēķināta no nedēļas uz slimības paaudzes 5 dienām). Pēc mēneša varam gaidīt tādu saslimušo skaitu, no kā būs:
825·0,884⁶·0,027=11 bojā gājuši.
Ja sērga kļūst pusotru reizi nāvīgāka, formula mainās:
825·0,884⁶·(1,5·0,027)=16 bojā gājuši.
Ja sērga kļūst pusotru reizi lipīgāka, formula mainās citādi:
825·(1,5·0,884)⁶·0,027=121 bojā gājušais.
Jūtat atšķirību? Eksponenciālu procesu īpašība, sassodīts. Un tas nav viss: ievazājot lipīgāku celmu un ļaujot tam izplatīties, lipība mainās no sarūkoša 0,884 uz augošu 0,884·1,5=1,326. Proti, ierobežojumi, ar ko šobrīd izdevies apturēt saslimstību 800…1000 līmenī, ir nepietiekami pret Anglijas celmu. Minētā piemērā ar 0,884 lipību pēc mēneša būtu 394 jauni inficējušies, un sērga ietu mazumā, pat ja kļūtu nāvīgāka. Savukārt ar 1,326 lipību no 825 pēc mēneša jau ir 4485. Par bīstamību, ko rada pilnas slimnīcas un mazāk pieejama ārstēšana citām slimībām, nerunāšu.
Bet, kā redzam, tas viss nav traucējis SPKC, Letai un pārējiem ziņas izplatītājiem pūst, ka Anglijas celms neesot bīstamāks. Nezinu, cik kuŗas puses ieguldījums aplamas ziņas radīšanā. Tāpat nezinu cēloņa. Vai tas kovidiotisms, kad cilvēki nejēdz eksponentfunkciju, ko, ja nemaldos, māca 10. klasē, un tāpēc iedomājas, ka vienāds risks vienam cilvēkam ir vienāds risks sabiedrībai kopumā? (Te ir vairāk par individuāla un sistēmiska riska attiecībām un citām lietām, ko gan nemāca 10. klasē, tomēr būtu jāsaprot cilvēkiem, kam uzticēts sargāt citu cilvēku veselību.)
Vai varbūt kārtējā dezinformācija, kādu pēdējā gadā veselības polītikas noteicēji un viņu domubiedri plašsaziņas līdzekļos laiduši aumaļām — kā, piemēram, 28. janvāŗa pērle? Jo stāvoklis līdzīgs: oficiālā polītika ir turēt valsts robežas vaļā lipīgas resp. lipīgākas nāvīgas sērgas ievazāšanai, tāpēc dezinformācijas vēstījums ir, ka tā nav bīstama: “tikai gripa”, “nav bīstamāk”.
Pārpublicēts no ritvars.wordpress.com
Seko mums 
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
