„Delfi” spējuši „apgūt” nodokļu maksātāju naudu pat Holivudas filmas aprakstīšanai
PIETIEK22.08.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Enerģiski uzņēmēji spēj „apgūt” nodokļu maksātāju naudu vissavdabīgākajiem mērķiem, - to šodien apliecinājusi AS Delfi, ar līdzekļiem no Valsts kultūrkapitāla fonda apmaksājot kādas jaunas Holivudas filmas aprakstu savā interneta vietnē, šo filmu traktējot kā „kultūras notikumu”, kas kā tāds pelnījis recenziju par nodokļu maksātāju līdzekļiem.
Iepriekšējoreiz AS Delfi vadība savas spējas izdabūt naudu no Valsts kultūrkapitāla fonda "siles" apliecināja jūnija beigās, - tad izrādījās, ka nodokļu maksātāju nauda tērēta tam, lai ar to apmaksātu rokgrupas Guns N' Roses Polijas koncerta aprakstīšanu uzņēmuma interneta portālā.
„Atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds” – ar šādu norādi interneta vietnē Delfi bija publicēts pagarš raksts – stāstījums par rokgrupas Guns N’ Roses koncerta apmeklējumu Polijas pilsētā Gdaņskā, tā laikā redzēto un dzirdēto.
Izrādījās, ka tā nav tehniska kļūda, - AS Delfi patiešām bija izdevies no Edgara Vērpes vadītā Valsts kultūrkapitāla fonda iegūt naudu – kopumā sešus tūkstošus eiro no nodokļu maksātāju līdzekļiem, savu finansiālo vajadzību pamatojot ar projektu kultūras notikumu atspoguļošanai un recenzēšanai.
Formāli AS Delfi šo summu bija izdevies saņemt, iesniedzot projektu ar oficiālo nosaukumu “Kultūras notikumu recenziju sērija "Delfi Kultūras" sadaļā”. Šī nauda tikšot sadalīta šādi: autoratlīdzībām recenziju autoriem (62,15 EUR par recenziju, par kādu tiek uzskatīts arī raksts par rokgrupas koncerta apmeklējumu) un honorāram diviem redaktoriem sešu mēnešu darbam (124,50 EUR mēnesī).
Nu izrādījies, ka par „kultūras notikumu”, kura atspoguļošanai un vērtēšanai ir mērķtiecīgi tērēt nodokļu maksātāju līdzekļus, Delfi spēj uzdot pat vienu no daudzajām jaunajām Holivudas masu filmām – pēc Stīvena Kinga romānu cikla motīviem uzņemto Tumšo torni.
Otrdien šajā interneta vietnē publicēts septiņas rindkopas garš šīs filmas apskats ar virsrakstu „Nedaudz gaišākais tornis. Stīvena Kinga cikla Tumšais tornis kino versijas recenzija”, pie kura atkal atrodama norāde „Atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds”.
Kā apliecina fonda preses pārstāve Jana Vērdiņa, arī šai „kultūras notikuma recenzijai” AS Delfi saņēmusi finansiālu atbalstu 2017. gada 1. konkursā, to pieprasot projektam “Kultūras notikumu recenziju sērija Delfi Kultūras sadaļā”.
Tuvākajās dienās Pietiek sniegs sīkāku informāciju gan par šī konkursa mērķiem un norisi, gan arī par solījumiem, ar kādiem konkursā uz nodokļu maksātāju naudu startēja uzņēmums Delfi.
AS Delfi vadība (valdes priekšsēdētājs ir Konstantīns Kuzikovs, valdes locekļi – Anatolijs Golubovs un Ingus Bērziņš) par savu jau tradicionālo finansiālo veiksmi finansējuma iegūšanā no valsts jau tikpat tradicionāli klusē, tikmēr uzņēmuma gada pārskats rāda, ka pērn tā peļņa ir ievērojami palielinājusies, jau pārsniedzot 207 tūkstošus eiro.
Pietiek jau vairākkārt ir aprakstījis AS Delfi „veiksmi” nesenajā skandalozajā konkursā par 490 000 eiro liela „valsts atbalsta” piešķiršanu medijiem, - uzņēmums kopā tā ietvaros saņēmis 116 000 eiro (projekti Latvijas pašvaldību temperatūra 2017, Multimediāls populārzinātnisku lekciju cikls par Latvijas kultūrvēsturi, Latvija 2020).
Savukārt AS Delfi pārstāvji konkursa ietvaros vēlējās tikt pie šādām summām no nodokļu maksātāju kabatas:
Ingus Bērziņš, „projekta vadītājs” – 11 296 eiro,
Guna Gleizde, „redaktore” – 11 189 eiro,
Filips Lastovskis, „žurnālists” – 11 189 eiro,
Osvalds Zebris, „atbildīgais redaktors” – 9296 eiro,
Gunita Gailāne, „žurnāliste” – 7716 eiro,
Nora Rieksta-Ķeņģe, „atbildīgā redaktora palīdze” – 7160 eiro,
Jānis Domburs (caur SIA Domburs) – 6000 eiro.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
