Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vēloties nokārtot advokāta eksāmenu, Jelgavas pilsētas domes deputāts, no Saskaņas centra izmestais Sergejs Ņevoļskis, kurš Saeimas vēlēšanās startēja no PCTVL saraksta, Zvērinātu advokātu padomē iesniedzis dokumentus, kas, ņemot vērā viņa iepriekš amatpersonas deklarācijās uzrādītas ziņas, liek secināt – vai nu topošais advokāts ir vairākus gadus krāpis valsti, vai arī tagad par viņu sniegtajās ziņās tiek krāpta advokātu padome.

 Šā gada 21.augustā Latvijas Zvērinātu advokātu padomes sēdē cita starpā tika apstiprināts to personu saraksts, kuras 25. un 26. oktobrī pielaistas pie advokāta eksāmena kārtošanas. Viņu vidū ir arī 1978. gadā dzimušais Sergejs Ņevoļskis, kura nodarbe esot SIA Labo namu aģentūra jurists.

Līdz ar to Ņevoļskis ir varējis kvalificēties advokāta eksāmenam, kam viens no iespējamiem kritērijiem ir – pretendentam vismaz septiņus gadus jābūt strādājušam augstskolas tiesību zinātņu specialitātes akadēmiskā personāla amatā vai citā juridiskās specialitātes amatā.

Taču izrādās, ka savās ikgadējās amatpersonas deklarācijās Ņevoļskis, kuru 2009. gadā izslēdza no Saskaņas centra sastāvdaļas – Tautas saskaņas partijas, ir minējis dažnedažādas nodarbes, tikai ne darbošanos jurista amatā. Kā savus amatus viņš dažādos gados uzrādījis gan valdes locekļa un mājas pārvaldnieka, gan pārvaldnieka, valdes priekšsēdētāja un projekta vadītāja posteņus – visu ko, tikai ne jurista pienākumu pildīšanu.

Arī 2011. gada augustā, startējot Saeimas vēlēšanās kā PCTVL-Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā kandidāts, Ņevoļskis apliecinājis šādu ziņu patiesumu – viņš esot Jelgavas pilsētas domes deputāts, kā arī dzīvokļu īpašnieku biedrības Asteru Nams un nodibinājuma Fonds desanta brālības kareivju piemiņa valdes priekšsēdētājs. Jurista amats atkal nav pieminēts, taču Zvērinātu advokātu padomei iesniegtajās ziņās viņš jau pārtapis par juristu ar stāžu.

Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāja vietniece Guna Kaminska saka – padomē esot izveidota īpaša komisija, kas pārbauda iesniegtos dokumentus, pirms kandidāti tiek pielaist pie eksāmena, un šī komisija esot atzinusi, ka „visi dokumenti ir atbilstoši un kandidāts atbilst likuma prasībām, tai skaitā par septiņu gadu darba stāžu jurista amatā.

Labo namu aģentūras valdes priekšsēdētāja ir izsniegusi izziņu, ka no 2005.gada Ņevoļskis ir valdes loceklis un vienlaikus arī jurists Labo namu aģentūrā. Mums nav nekāda pamata šo dokumentu apšaubīt. Ja tas būtu viņa paša parakstīts dokuments kā amatpersonas, tad mēs varētu vēl apšaubīt, bet šo ir parakstījusi cita amatpersona. Turklāt ir pievienots arī darba apraksts. Ja tā nebūtu, mēs varētu teikt, ka nepieciešams arī amata apraksts, bet šeit ir visi dokumenti kārtībā,” skaidro Kaminska.

Savukārt pats Ņevoļskis, taujāts par viņa jurista pieredzi un dīvainībām dokumentos, bija ārkārtīgi nerunīgs. „Esmu jurists Labo namu aģentūrā. Publiski ir pieejama informācija, no kura laika es vairs neesmu valdes loceklis. Un kopš tā laika es pildu jurista pienākumus. No 2005.gada,” – tas bija viss, ko Ņevoļskis vēlējās bilst par šo jautājumu.

Savukārt īsti nerunīgs deputāts kļuva, izdzirdot jautājumu, kāpēc viņš savu darbošanos jurista amatā nav uzskatījis par vajadzīgu norādīt amatpersonas deklarācijā. „Sakiet, kādēļ man ir jāatbild uz jūsu jautājumiem?” – uz šādu jautājumu saņēmis atbildi, ka viņš taču ir publiska persona un domes deputāts, Ņevoļska vienīgais sakāmais bija: „Nu, atsūtiet savus jautājumus, un es izskatīšu, ko ar tiem darīt.”

Savukārt Labo namu aģentūras valdes priekšsēdētāja Ingrīda Belinska, uzzinājusi par Pietiek interesi, no uzņēmuma biroja, spriežot pēc sekretāres teiktā, pazuda un darba dienas laikā tur arī neatgriezās.

Foto no zz.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...