Dimanta sabiedrības intereses
Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa atklāta vēstule08.02.2015.
Komentāri (42)
Iesaki rakstu: 
Savā publikācijā “Pēc līdakas pavēles, jeb ko grib panākt deputāts Kaimiņš” Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ainārs Dimants ir uzsācis sabiedrībai ļoti noderīgu diskusiju par sabiedrisko mediju. Viņš ir aicinājis mani uzdot jautājumus. Labprāt izmantoju šo iespēju.
Vēlētāji mani lūdz uzdot amatpersonām vienkāršus jautājumus, kurus es nebaidos prasīt.
Saskaņā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 60. panta 9. punktu Jūsu vadītā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļi padome “nodrošina piešķirto valsts budžeta līdzekļu efektīvu un lietderīgu izlietošanu sabiedrības interesēs.”
2015. gadā Jūsu vadītās padomes pārziņā nodoti 21 982 261,00 eiro nodokļu maksātāju naudas.
Cien. Ainār Dimant! Lūdzu, paskaidrojiet sabiedrībai:
(1) ko NEPLP saprot ar “sabiedrības interesēm”?
(2) kā NEPLP definē valsts līdzekļu izlietojuma “efektivitāti un lietderību”?
Sniedziet Jūsu vadītās padomes iekšējās kārtības procedūru aprakstu, kā arī statistiku par to, cik padomes sēdēs pagājušā gada laikā ir runāts un lemts par valsts līdzekļu izlietojuma efektivitāti un lietderību. Kurš no padomes locekļiem ir atbildīgs par šo jomu? Aprakstiet “Latvijas Radio 5” 2014. gada budžeta līdzekļu 800 000,00 eiro apmērā izlietojuma efektivitāti un lietderību.
Kā deputāts es Jums uzdodu jautājumus par nodokļu maksātāju naudu un likuma izpildi. Sniedziet atbildi!
Taču mani ir uzrunājuši arī sabiedrības pārstāvji un nozares profesionāļi, kuriem ir kritisks viedoklis par NEPLP darbību kopumā. Viņi uzskata, ka sabiedrības sašķeltība un Krievijas propagandas ietekme Latvijā ir NEPLP nolaidības rezultāts. NEPLP ir veidojis mediju politiku, kas ir izdevīga nevis sabiedrībai, bet gan nozarei un pie varas esošajām partijām. Līdz ar to sabiedriskie mediji ir kļuvuši par dārgu valsts un komercapraides hibrīdu. Ne tikai NEPLP nav pildījis valsts stratēģiskā komunikatora lomu, tas ir pārvērties par valsts apraides nozares valdi, kura cīnās par sabiedrisko mediju naudu, bet nespēj veidot valsts mediju politiku, kas uzrunā Latvijas iedzīvotājus.
Cien. Ainār Dimant! Kas ir sabiedrības intereses sabiedriskajā apraidē?
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.