Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājam Aināram Dimantam neesot laika jautājumam par AS SuperFM valdes priekšsēdētāja Uģa Poļa aktualizēto jautājumu par juridisko interpretāciju - no nākamā gada 1. janvāra Latvijā var tikt aizliegta latgaliešu valodas lietošana radio. Kamēr Dimants ar šādu aizbildinājumu no atbildes par šo tēmu atteicās, Pietiek apkopojis virkni citu ieinteresēto personu skaidrojumu.

AS SuperFM valdes priekšsēdētājs Uģis Polis

- Es neesmu jurists, tāpēc es citēju advokātu biroja Borenius atzinumu, kuru mēs esam iedevuši arī Satversmes tiesā. Vienkārši ir tas, kas tur rakstīts. Ir definīcija, ka latviešu valoda ir latviešu literārā valoda. Punkts. Ir jābūt definīcijai. Tas būs juridisks jautājums. Es neesmu jurists, lai padome tagad skaidro. Tāpēc arī ir vēstule Saeimas Cilvēktiesību komisijai. Lai tad tie jautājumi tiek skaidroti tagad, nevis pēc tam. Tie nav diskutēti. Kad tos jautājumus diskutēja, kad bija tēma par krieviski raidošām stacijām, tēma par latgaliešu stacijām vispār netika risināts. To padome uzzināja no manas vēstules. Lai juristi lauza galvu. Padome ir sagatavojusi darbu.

Tas ir tikai sākums. Ar 1.janvāri Latvijā ēterā ir aizliegtas visas Eiropas Savienības valodas. Krievu valoda ir atļauta, bet ES valodas – aizliegtas. Sanāk, ka būs tikai latviešu vai tikai krievu stacijas. Jaukts variants vispār nav iespējams. Pēc būtības sanāk, ka ES valstī ēterā neviena ES valsts valoda bez tulkojuma nav atļauta. Krievu valoda, kas nav ne valsts, ne ES valoda, ir atļauta. Eiropas raidorganizāciju organizācija nesaprot, kā tas ir iespējams.

Absurds ir tajā – kāpēc var būt 100% krievu stacijas, bet angļu valoda – tajā nedrīkst izskanēt neviens raidījums. Kur ir jēga? Bet to mēs pagaidām neaiztiekam, sākam ar latgaliešu valodu. Skatīsimies, ko saka juristi. Borenius saka tā. Būs jāpierāda, ka uz latgaliešu valodu likuma norma neattiecas, bet, ja ir Augstākās tiesas lēmums, tad tik vienkārši nevarēs....

Dainis Mjartāns, NEPLP loceklis, Poļa kritikas objekts

- Pazīstamākie Latvijas juristi ir izskaidrojuši, kas ir latviešu valoda. Tur ir Egila Levita skaidrojums. Vislabāk to var izdarīt [advokāts] Bitāna kungs. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu numurā ir pateikts par latviešu valodu, tas ir pateikts Valsts valodas likuma 4.pantā. Tur vairs nav, ko piebilst. Latgaliešu valoda ir latviešu valodas paveids, kuru var lietot plašsaziņas līdzekļos līdzvērtīgi latviešu valodai. Punkts. Nav diskusijas. Ja nav citu argumentu, tad izdomā tādus, lai mani atlaistu.

Mani aicināja kandidēt NEPLP tieši Latgales sabiedriskās organizācijas. Loģiski, ka es arī uzskatu sevi par Latgales sabiedrisko organizāciju pārstāvi NEPLP. Tas ir visforšākais sitiens man pateikt, ka es cīnos pret latgaliešu valodu. Es to uztvēru ar humoru. Man visu dienu telefons karsts no zvaniem no Latgales.

Advokāts Agris Bitāns

- Kurā vietā ir tāds apgalvojums? Šajā gadījumā ir jāņem vērā Valsts valodas likums, kur 4.pantā ir skaidri teikts, kas ir latgaliešu valoda. Tas nosaka, ka latgaliešu valoda ir latviešu valodas vēsturiskais paveids, un līdz ar to tā uzskatāma par valsts valodu.

Saeimas deputāts Augusts Brigmanis

- Es domāju, ka tā ir pilnīgi nepieņemama lieta. Es domāju, ka šī lieta ir jāskata. Es esmu lūdzis deputātu no Latgales Jāni Klaužu saistīties ar konkrētiem masu mediju pārstāvjiem, kāds būtu nepieciešams regulējums vai pagarinājums. Es momentā nevaru pateikt, kas tur jādara, bet tas ir jāsakārto.

- Kā jūs vērtējat to, ka nevis NEPLP nāk ar iniciatīvu šo situāciju sakārtot, bet par problēmu ziņo mediju pārstāvji?

- Tas ir tikai apliecinājums, ka Dimants ir jānomaina. Ir jāmaina NEPLP vadība, lai visiem jautājumiem tiek pievērsta uzmanība. Es par viņiem neesmu balsojis, un šis ir vēl viens pierādījums, ka NEPLP netiek galā ar saviem uzdevumiem. Šis nav vienīgais jautājums, par kuru jālemj Saeimai saistībā ar grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā.

Saeimas deputāte Inese Laizāne

- Es meklēšu juridiskās lietas, ko tur nepieciešams pieslīpēt. Latgaliešu valoda ir valsts valoda. Tas ir latviešu valodas paveids. Tur nebūtu jāuztraucas, jo līdz šim latgaliešu valoda ir skanējusi ēterā, un es uzskatu, ka par maz skanējusi. Šajā gadījumā nevar būt ierobežojumi pret valsts valodu.

- Juristiem skaidrojumi atšķiras.

- Likums nosaka, ka latgaliešu valoda ir latviešu valodas paveids. Pēdējā zīme ir tā, ka Juris Viļums savu deputāta zvērestu varēja zvērēt latgaliski. Likumā ir noteikts, ka ir latviešu literārā valoda un latgaliešu valoda ir latviešu valodas paveids. Tiesas spriedumu, kur latgaliešu valoda tika atzīta par svešvalodu, nedz sabiedrība, nedz Saeima šo spriedumu nav ņēmusi kā saistošu.

- Pēc jūsu domām, likumā nekas nav jāuzlabo, lai nebūtu pārpratumu?

- Neesmu pārliecināta. Tā kā pati esmu no Latgales, tad par latgaliešu valodu cīnīšos. Mēs esam arī no Latgales aktīvistiem saņēmuši iesniegumu, vai viņi drīkst iesniegt iesniegumu latgaliski. Tieslietu ministrija ir apstiprinājusi, ka drīkst iesniegt latgaliski, atbildi saņems latviski, bet, ja darbinieks nesaprot latgaliešu valodu, tad iestādes pienākums ir atrast tulku.

- Tātad jebkurš var rakstīt iesniegumu latgaliešu valodā?

- Jā, tas ir tas mērķis, lai Latvijā tā būtu.

- Bet tad jau arī sabiedriskais radio var visu dienu runāt latgaliešu valodā?

Jā, tādas spekulācijas var izteikt. Patiesībā ir otrādi – viss ir tikai latviski. Paldies Dievam, cilvēkam ir veselais saprāts. Pēc likuma normām visi žurnālisti varētu runāt ar runas defektiem. Nekur likumā nav ierakstīts, ka ir jārunā skaidrā dikcijā. Un es uzskatu – jo dažādāki valodas veidi skan, jo labāk. Mums ir daudz žurnālistu, kuriem dzimtā ir krievu valoda un kuri veido sižetus latviski. Ir cilvēki, kuriem tas nepatīk, bet es uzskatu, ka valodai ir jāļauj dzīvot visdažādākajās izpausmēs. Varbūt sabiedriskās televīzijas ziņu diktoriem būtu jārunā literārā latviešu valodā, bet ne korespondentiem, kuri veido sižetus.

Latgales radio atbalsta biedrības LR valdes priekšsēdētājs Aņss Ataols Bierzeņš

- Tur tas jautājums ir par valsts valodu. Latgaliešu valoda skaitās latviešu valodas paveids. Lībiešu valoda skaitītos atsevišķa valoda. Problēma ir tā, ka nekur nav pateikts, kas ir paveids. Iznāk tomēr, ka paveids ir sastāvdaļa. Jebkurš administratīvais akts, kurš nosaka, ka jābūt valsts valodā, tas attiecas gan uz literāro valodu, gan latgaliešu valodu. Taču ir ierēdņi, kuri uzskata, ka tikai literārā valoda ir valsts valoda. Arī Augstākā tiesa ir lēmusi, ka latgaliešu valoda ir svešvaloda. Kad 2009.gadā Daugavpils krievvalodīgie mēģināja pārņemt radio, viņi sāka latgaliešu valodas vietā sāka ieviest literāro latviešu valodu.

- Vai Latgales radio raida tikai latgaliski?

- Radio ziņas, pašvaldību ziņas un augstskolu ziņas ir latgaliski. To cilvēku tiešās runas, kas neprot latgaliski, tās tiek translētas latviski bez tulkojuma. Vēl ir raidījumi, ko veido Vatikāna radio, tie ir latviski. Agrāk bija arī autorraidījumi, kas bija tikai latgaliski, bet tagad finansējuma trūkuma dēļ tādu nav.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...