Divarpus mēnešu laikā VID nav spējis publiskot tiesu izpildītāju – miljonāru deklarācijas
PIETIEK18.06.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Divarpus mēnešu laikā kopš iesniegšanas Ilzes Cīrules (attēlā) vadītais Valsts ieņēmumu dienests nav spējis publiskot jau tradicionāli miljonus pelnošo zvērināto tiesu izpildītāju amatpersonas deklarācijas. VID nespēj paskaidrot, kas ir publiskošanas kavēklis, ņemot vērā, ka deklarācijas tiek iesniegtas elektroniski un tās nav jāievada manuāli.
Saskaņā ar normatīvajiem aktiem augstāko valsts amatpersonu deklarācijas VID tā publiskajā datu bāzē ir jāpublisko mēneša laikā pēc iesniegšanas, savukārt visas citas – trīs mēnešu laikā.
Taču jau vairākus gadus ir vērojama kāda īpatnība: dažādu policistu un sīku ierēdņu deklarācijas VID publisko diezgan operatīvi, savukārt „miljonāru” un arī pašu VID amatpersonu deklarācijas tiek publiskotas tikai triju mēnešu termiņa pašās beigās, turklāt reizēm to vēl „piemirstot”.
Arī pašlaik, kad kopš amatpersonu deklarāciju iesniegšanas termiņa jau pagājuši vairāk nekā divarpus mēneši, no pieciem aizvadīto gadu vislielākajiem pelnītājiem tiesu izpildītāju amatos triju amatpersonas deklarācijas vēl nav publiskotas.
Šie trīs ir Jānis Stepanovs, kurš laikā no 2010. līdz 2015. gadam savā amatā bija „sapelnījis” 8,53 miljonus eiro, Ainārs Šusts (4,01 miljonu eiro) un Ginters Hmeļevskis (3,13 miljonus eiro).
Pagaidām ir zināmi tikai iepriekšējo gadu kopsummas „rekordsaraksta” tālāko divu vietu ieņēmēju sniegumi pērn: tiesu izpildītājs Andris Spore pērn „nopelnījis” 367,5 tūkstošus eiro, bet Aija Kalniņa – 182,9 tūkstošus eiro.
Pietiek šodien publicē pārskatu par vislabāk pelnošo tiesu izpildītāju ienākumiem no 2010. līdz 2015. gadam:
Jānis Stepanovs 8 530 099 EUR
Ainārs Šusts 4 015 532 EUR
Ginters Hmeļevskis 3 133 997 EUR
Andris Spore 3 027 505 EUR
Aija Kalniņa 2 391 733 EUR
Kalvis Dūrītis 2 257 212 EUR
Jānis Tunnis 1 953 273 EUR
Andris Sladzs 1 918 034 EUR
Rolands Veinbergs 1 739 911 EUR
Ineta Kaktiņa 1 661 687 EUR
Sandis Tompsons 1 595 106 EUR
Jānis Strižko 1 494 454 EUR
Andrejs Glumovs 1 235 966 EUR
Inese Bože 1 207 504 EUR
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
