Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kā cilvēks no valsts korumpētās, zaglīgās un izsaimniekojošās sistēmas iznīcināšanas kaismīga – vismaz vārdos – aizstāvja nieka pusotra gada laikā kļūst par tās sastāvdaļu, kas labvēlīgi klusējot noraugās „savējo” bendrāšu, kamparu, čigāņu un kristovsku melos un nekompetencē? To uzskatāmi demonstrē šis pašreizējās kultūras ministres, Vienotības pārstāves Sarmītes Ēlertes raksts, ar kuru viņa pirms pusotra gada apsveica dzimšanas dienā Latviju un kuru ar Latvijas Avīzes atļauju šodien pārpublicējam.

Anna Zigfrīds Meierovics no sava ārlietu ministra kabineta aizgāja līdz Zaķusalai, lai brīvprātīgi iestātos Studentu bataljonā, ņemtu rokā šauteni un aizstāvētu Rīgu, kad 1919. gada oktobrī bermontieši jau bija ieņēmuši Pārdaugavu. Deputāts Alberts Bels 1990. gada 3. maijā, dienu pirms neatkarības pasludināšanas, parlamenta tribīnē teica: "Mani nebiedē manas dzīvības laicīgums, taču nepanesama liekas tautas dzīvības zaudēšana."

Katrs laiks mums piespēlē citādas izvēles. Šodien nav kā Meierovicam ar 500 mārciņām kabatā un latviešu gleznotāju reprodukciju albumu padusē jābrauc pārliecināt skeptiskos rietumniekus, ka latvieši ir atsevišķa tauta ar savu valodu un pat vēl inteliģenci, tādēļ tiem ir tiesības uz savu valsti. Šodien nav kā Latvijas Tautas frontes laikā jāsaliedējas par vienu mērķi, pret vienu ienaidnieku, nav barikādēs jāaizstāv sava Saeima, sava valdība, savi demokrātiski ievēlētie priekšstāvji.

Ir nostājies trekno gadu taukainais virums, un Latvija, tāda paplukusi un nelaimīga, bez virzības un iedvesmas mīņājas Eiropas nomalē. Kā glābiņu meklējot, skan saucieni – kur stratēģijas, kur mērķi?

Bet, plānojot stratēģijas, posms, bez kura nevar iztikt un kuru nevar apiet, ir vienošanās par vērtībām. Skaudrāk nekā citkārt šobrīd redzams, ka nesen ir ne vien spiesti nepareizie pedāļi, bet kaut kas saļodzījies pašos vērtību pamatos.

Nacionāla, demokrātiska, eiropeiska Latvijas valsts bija mūsu mērķis gan 1918., gan 1990. gadā. Nacionāla valsts un latviskā identitāte pēc būtības ir subjektīvi jēdzieni. Šie jēdzieni ir svarīgi tikai tad, ja mums tie ir svarīgi, jo pasaule var lieliski iztikt bez mums. Latvieši materiālajā ziņā droši vien varētu tikpat labi (vai labāk) dzīvot zviedriskā, angliskā vai tīri ciešami – krieviskā Latvijas apgabalā, kopjot savu etnisko (vai etnogrāfisko) identitāti.

Tādēļ mums ir valsts, lai latvisko identitāti, valodu, kultūrtelpu sargātu un attīstītu. Cilvēkiem ir vajadzīga piederība, tā netveramā un reizēm sāpīgā piederība, ko dod dzimtene, sava valsts. Gan tiem, kas te, Latvijā, gan tiem, kas bijuši spiesti meklēt darbu ārpusē, gan tiem, kuri, lai vieglāk aiziet, atskatās naidā. Piederības sajūta ir vajadzīga, lai saliedētu nāciju grūtos brīžos. Identitāte dod papildu enerģiju, tā ir salīdzinoša priekšrocība, pievienota vērtība, pretspēks globālās pasaules nolīdzinošajai varai.

Savas atšķirīgās identitātes kopšana ir Eiropas nacionālo valstu tradīcija. Kultūras un, cik zīmīgi, arī aizsardzības kā valstij mazāksvarīgo funkciju novērtējums nesenajā absurdajā valstisko funkciju prioritāšu auditā ir redzama zīme identitātes gļēvumam. Pārāk maz redzam patriotiskus, latviskajā kultūrtelpā integrētus "citu tautību" latviešus kā aktīvu nācijas sabiedriskās telpas daļu – zīme tam, ka Latvijas politiskās nācijas identitāti valsts līmenī esam pārāk maz darbinājuši.

Demokrātiskā valstī cilvēki jūtas sadzirdēti un pārstāvēti. Valsts nedarbojas, ja sabiedrība nav līdzdarbīga un ja pie varas esošie neatskaitās pilsoņiem. Ja pa vidu ir cietokšņu mūri un grāvji. Ja par pilsoņa balsi stiprāki ir varas centri ārpus demokrātiskās kontroles. Ja vienos snauž kalpu tautas identitāte – ciest, žēloties un ieriebt, bet citos – vagaru identitāte: gan no savējiem bail, gan uzticētā manta – sveša, bet vara īslaicīga, tāpēc jāgrābj, kamēr var. Žēlabainas nopūtas – mēs visi vainīgi! – nepalīdzēs. Kolektīvā vaina ir kolektīvā bezatbildība. Jā, mēs visi kļūdāmies, arī politiķi nav izņēmums. Kļūdas un to labošana virza cilvēka dzīvi un sabiedrību.

Taču šoreiz runa nav par kļūdām, bet par apzināti veidotu Sistēmu, kas degradē demokrātiju. Sistēma ceļ amatos šoferu dēlus, tās konkursos uzvar tie, kas iemaksā melnajā kasē, tā krāj naudu smadzeņu skalošanas kampaņām, lai pārlaistu vēlēšanas un saglabātu slēgto loku – pati sevi, Sistēmu. Tā valdību sarausta partiju ietekmes rīkos – ministrijās un neļauj darboties kopīgu valstisku mērķu labā. Tā politizē valsts pārvaldi, tā izstumj godīgu konkurenci, kompetenci un ekspertīzi.

Šī Sistēma ir jāiznīcina, bez tā mūsu valsts nebūs nedz labklājīga, nedz brīva un demokrātiska.

Valsti var sakārtot tauta, nevis vadonis, saimnieks, kāds no vecās Sistēmas arhitektiem. Viņu mērķis vienmēr būs tikai viens – saglabāt slēgto Sistēmu. Saglabāt savu varu. Latvieši bēg uz Eiropu, bet Latvijas eiropeizācija ir apstājusies. Valsts nekļūst tiesiskāka un taisnīgāka, cilvēkiem un uzņēmībai draudzīgāka. Izglītība nedod zināšanu, uzņēmīguma un sadarbības iemaņas, kas ļautu pašapzinīgi dzīvot modernajā atvērtajā pasaulē, dabiski savienojot latvisko un eiropeisko identitāti. Korupcija un savējo būšana, neiecietība un nolaidība mūs drīzāk tuvina postpadomju telpas identitātei. Krievijas rubļu čaukstoņas maigā vara – Putina autoritārajai valstij.

Šim tumšajam un smagajam laikam visapkārt, gļēvumam un nogurumam sevī ir kas jāliek pretī. Ir nepieciešams pilsoniskais ideālisms, kas ļauj nostāties jaunā pozīcijā, iegūt jaunu skatpunktu, saredzēt kopsakarības pāri ikdienas ķēpai un kaimiņu strīdiem.

Pilsoniskais ideālisms ir stiprāks par jebkuru sistēmu, tas bija stiprāks par Berlīnes mūri, stiprāks par padomju armiju, kas sargāja savas Baltijas kolonijas. Gan 1918. gadā, gan 1990. gadā Latvija kļuva brīva, jo tautu vadīja pilsoniskais ideālisms, savukārt tās līderi bija demokrāti līdz kaulu smadzenēm. Cilvēka gribai, idejai ir vara, tā spēj mainīt valstu robežas un visstiprākās sistēmas.

Pilsoniskais ideālisms mums būs vajadzīgs, lai savestu kārtībā pašus pamatus. Lai katrs Latvijas bērns XXI gadsimtā iegūtu labāko iespējamo izglītību, spēju saprast moderno pasauli, iemaņas, kā ar to apieties. Lai mūsu studenti iegūtu labāko izglītību Eiropā, lai mūsu cilvēki dzīvotu garāku un veselīgāku mūžu. Tā nav tikai valdības atbildība ar tās ierobežotajiem resursiem. Šīs ir aprites, kurās piedalās un kuras ietekmē simti un tūkstoši cilvēku.

Pilsoniskais ideālisms būs vajadzīgs enerģiskiem un inovatīviem uzņēmējiem, kas godīgi un nesaudzīgi konkurēs un spēs stratēģiski attīstīt savus uzņēmumus. Pilsoniskais ideālisms ir vajadzīgs, lai Latvija kļūtu par valsti, kurā katrs var piepildīt savas dzīves mērķus. Kur cilvēks var būt radošs, neatkarīgs, veiksmīgs, kur katrs uzņemas atbildību par savu izvēli, kur smags darbs tiek atalgots un kur neviens cilvēks nav pamests nelaimē viens. Pilsoniskais ideālisms ir vajadzīgs, lai labāk sadarbotos savā starpā un labāk pārvaldītu savu valsti.

Mēs esam tikai posms garā cilvēku un notikumu ķēdē. Latvija mums ir nodota lietošanā uz īsu brīdi. Mums Latvijas valsts jāatstāj nākamajām paaudzēm labā kārtībā. Tā vēl daudziem pēc mums būs vajadzīga.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...