Dokumenti precīzi parādīs, ko tieši Kažociņš un Voika samelojuši par "sabiedriskās" komisijas finanšu prasībām
L. Lapsa16.12.2013.
Komentāri (23)
Iesaki rakstu: 
Atšķirībā no citiem gadījumiem, kad viss paliek pretēju apgalvojumu līmenī, gaidāms, ka jau šodien vai, vēlākais, rīt būs pilnīga skaidrība par to, ko tieši Zolitūdes traģēdijas izvērtēšanas "sabiedriskās" komisijas priekšsēdētājs Jānis Kažociņš un komisijas locekle Inese Voika samelojuši par komisijas iespaidīgajām finanšu prasībām.
Ziņu aģentūra LETA šodien plaši tiražēja Kažociņa apgalvojumu, ka komisijas "tāmi izstrādājusi Valsts kanceleja ciešā sadarbībā ar komisijas locekļiem". Arī Voika, nevēloties atbildēt uz Pietiek jautājumiem, sociālajā tīklā Twitter apgalvoja gan to, ka finanšu tāmi iesniegusi Valsts kanceleja, gan to, ka "tāme nekur vēl nav iesniegta".
Taču šie Kažociņa un Voikas izteikumi bija pilnīgā pretrunā ar Ministru kabineta rīkojumu par komisijas izveidošanu un tās uzdevumiem, uz kuru pati Voika vairākkārt atsaukusies.
Šajā rīkojumā attiecībā uz komisijas finansējumu skaidri un precīzi norādīts: "Lai nodrošinātu komisijas darbību, komisijas priekšsēdētājs var iesniegt ar Finanšu ministriju un Tieslietu ministriju saskaņotu argumentētu finansējuma pieprasījumu Valsts kancelejā, lai virzītu to izskatīšanai Ministru kabinetā."
Arī rītdienas valdības sēdei sagatavotā Ministru kabineta rīkojuma projekta "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā minēts, ka atbilstoši rīkojumam tieši Kažociņš iesniedzis Valsts kancelejā finansējuma pieprasījumu.
"Lai nodrošinātu komisijas darbību komisijas priekšsēdētājs iesniedza Valsts kancelejā pieprasījumu par nepieciešamā finansējuma piešķiršanu 205 482 euro apmērā, lai virzītu to izskatīšanai Ministru kabineta sēdē," teikts ziņojumā, kas pieejams Ministru kabineta interneta mājas lapā.
Tāpat rīkojumā par komisiju ir noteikts, ka pirms argumentēta finansējuma pieprasījuma iesniegšanas Valsts kancelejā Kažociņam bija jāsaņem saskaņojums Finanšu ministrijā un Tieslietu ministrijā.
Tas nozīmē, ka lietvedības dokumenti skaidri parādīs - kurš tieši ir virzījis pieprasījumu uz Ministru kabineta sēdi: ja pieprasījums būs virzīts atbilstoši valdības rīkojumam, uz tā būs abu ministriju vīzas un dati par pieprasījuma saņemšanu Valsts kancelejā, un tāpat uz pieprasījuma būs redzams arī pieprasītāja vārds.
Pietiek jau no rīta gan Finanšu, gan Tieslietu ministrijai ir pieprasījis informāciju par to, kad tieši Zolitūdes lietas sabiedriskās komisijas priekšsēdētājs Kažociņš iesniedzis attiecīgajā ministrijā argumentētu finansējuma pieprasījumu komisijas darbības nodrošināšanai un kura konkrētā ministrijas amatpersona (amats, vārds, uzvārds) un kurā tieši datumā, ar kādu argumentāciju saskaņoja šo finansējuma pieprasījumu. Atbildei pieprasīts pievienot arī attiecīgā vīzētā finansējuma pieprasījuma kopiju.
Savukārt Valsts kancelejai Pietiek jau šorīt pieprasīja sniegt precīzas ziņas par to, kurā datumā Zolitūdes lietas sabiedriskās komisijas priekšsēdētājs Kažociņš iesniedza Valsts kancelejā argumentētu finansējuma pieprasījumu komisijas darbības nodrošināšanai, vai šis pieprasījums bija saskaņots Finanšu ministrijā un Tieslietu ministrijā un kuras konkrētās abu ministriju amatpersonas bija saskaņojušas šo finansējuma pieprasījumu.
Pēc šo atbilžu saņemšanas dokumenti sniegs precīzu un neapstrīdamu ainu - ko tieši Voika un Kažociņš ir samelojuši par finanšu pieprasījumu un vai papildus tam Kažociņš nav arī ignorējis valdības rīkojumā noteikto finansējuma pieprasīšanas kārtību.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
