Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jāņa Dūklava (ZZS) vadītā Zemkopības ministrija, kas tikai pēc publikācijas Pietiek atbildēja uz Valkas novada domes lūgumu piešķirt lietošanā zemi industriālā parka izveidei, paziņojusi, ka atsaka Valkas novadam piešķirt zemi, pamatojoties uz Meža likuma regulējumu. Līdz ar to Latvija var zaudēt desmitiem miljonu eiro lielas investīcijas.

Pietiek jau ziņoja, ka ZZS pārstāvja Dūklava vadītā Zemkopības ministrija (ZM), kas gandrīz piecus mēnešus vilcinājās ar atbildes sniegšanu Valkas novada domei par zemes piešķiršanu lietošanā industriālā parka izveidei, kurā atrastos gan olu ražotne, gan graudu pieņemšanas punkts un tālākā nākotnē arī gaļas pārstrādes uzņēmums un kur tiktu radītas vairāk nekā 160 jaunas darbavietas, investējot 50-60 miljonus eiro, atbildes nesniegšanā vainoja pašu Valkas pašvaldību, kura neesot sniegusi precīzu informāciju.

Tomēr pēc publikācijas Pietiek ZM naski nosūtīja atbildi Valkas pašvaldībai. Atbildē ZM atsaucas uz Meža likumu, kas nosaka, ka zemesgrāmatā ierakstītās valsts meža zemes atsavināšanu var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu, ja valsts meža zeme nepieciešama likumā „Par pašvaldībām” noteikto šādu pašvaldības autonomo funkciju veikšanai - ceļu būvniecība, kapsētu izveidošana vai paplašināšana, parku ierīkošana un uzturēšana un mežaparku ierīkošana un uzturēšana pilsētu un ciemu teritorijās.

“Valkas novada domes 2017. gada 28. decembra lēmumā (protokols Nr.16, 2.§) un 2018. gada 25. janvāra lēmumā (protokols Nr.1, 44.§) norādītā un no abām iepriekšminētajām Valkas novada domes vēstulēm izrietošā pašvaldības autonomā funkcija – uzņēmējdarbības veicināšana neatbilst Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 2. punktā minētajām pašvaldības funkcijām, kuru izpildei var tikt atsavināta valsts meža zeme. Valsts meža zemes atsavināšanas kārtību pašvaldību autonomo funkciju veikšanai reglamentē 2006. gada 19. septembra Ministru kabineta noteikumi Nr.776 „Valsts meža zemes atsavināšanas kārtība”. Atbilstoši šo noteikumu 9.3.1.apakšpunktam, ja tiek konstatēts, ka valsts meža zemes atsavināšana nav paredzēta šo noteikumu 1.punktā noteikto funkciju veikšanai, ministrija pašvaldībai sniedz atteikumu,” skaidro ZM.

Kā jau ziņots, Ukrainas investors jau pirms trim gadiem sācis interesēties par olu ražotnes izveidi Valkā. Pirmā versija bijusi ražotni izvietot uz pašvaldībai piederošas zemes pie Lugažu stacijas. Tā kā ražotne plānota ļoti liela, tai ir svarīgi atrasties tuvu dzelzceļam, kur būtu arī pievedceļi.

“Tā ir plānota integrēta ražotne, kas no cālīša ražo līdz gala produktam, kas ir ne tikai ola, bet arī olu izstrādājumi – olu pulveri utt. 90% paredzēts eksports. Arī barību viņi plāno gatavot uz vietas. Iepirkt lopbarības graudus, kuri tiek audzēti Vidzemē. Tā kā ne vienmēr graudu ražas ir stabilas, ir vajadzīgs, lai pa dzelzceļu var piegādāt barību,” projekta sākotnējo ideju izklāsta Valkas mērs Vents Krauklis, piebilstot, ka līdz ar to dzelzceļa nepieciešamība būtiski samazina iespējas izvēlēties vietu.

Kad bijis skaidrs, ka iecere ir nopietna, vēlreiz veikta nopietna analīze un secināts, ka pašvaldības zemei ir viens mīnuss. “Zeme ir salīdzinoši tuvu privātmāju rajonam, pa starpu gan ir mežiņš. Atsevišķās reizēs, kad ir vējš no ražotnes puses uz šo dzīvojamo rajonu, šie iedzīvotāji justu nepatīkamu aromātu. Zinot, kā tas ir Latvijā, ka ir sabiedriskā apspriešana, mēs sapratām, ka tur arī viss iesprūdīs,” atceras Valkas mērs.

Tieši tādēļ sākts meklēt alternatīvu, skatoties dzelzceļa malu un A3 šoseju. Šāda zeme atrasta pretī Saules stacijai, kas ir dažus kilometrus no Valkas. Šī zeme gan pieder valstij, un to apsaimnieko AS Latvijas Valsts meži.

Valkas novada galva izrunājies gan ar Latvijas Valsts mežu vadītāju Robertu Strīpnieku, gan ar zemkopības ministru Dūklavu, lai noskaidrotu, kāda varētu būt nostāja, ja Valkas novads iet tādu ceļu, kādu jau ir izgājusi Valmiera, izveidojot industriālo parku un šo zemi nododot pašvaldības īpašumā, kura to iznomā investoram.

Pēc Kraukļa teiktā, šī projekta attīstīšanā ieinteresēti ir arī vietējie zemnieki, kuriem būtu papildu graudu nodošanas vieta un nevajadzētu tos eksportēt uz Āfriku, bet tepat Latvijā varētu radīt pievienoto vērtību un dot pienesumu Latvijas ekonomikai. Ar laiku šajā vieta būtu arī kāds gaļas pārstrādes uzņēmums. “Tas būtu īsts industriālais parks,” secina Valkas mērs.

Pagājušā gada 20.oktobrī pašvaldība uzrakstījusi attiecīgu vēstuli Latvijas Valsts mežiem, 15.novembrī saņēmusi atbildi, ka kopumā tā varētu būt. Līdztekus Valkas pašvaldība sazinājusies ar Dabas aizsardzības pārvaldi, lai saprastu, vai tas ir iespējams. Dabas aizsardzības pārvalde atbildējusi, ka, ievērojot nosacījumus, tas ir iespējams. Jau 28.decembra domes sēdē pieņemts lēmums pieprasīt šo zemi un vērsties Zemkopības ministrijā.

“Jautājums tika pacelts arī premjera līmenī, jo 50-60 miljonu eiro investīcijas, 160 darbavietas, vairāk nekā divi miljoni nodokļos katru gadu – tas nav pat lokāla mēroga projekts, tas ir visai Latvijai nozīmīgs, Vidzemei ļoti nozīmīgs projekts. Tad mēs sajutām, ka Zemkopības ministrija ir mainījusi nostāju,” atceras Krauklis.

Sarunā ar Dūklavu parādījusies argumentācija, ka ar ukraiņiem Latvijai jau ir pieredze, redz, Liepājas metalurgs utt., ka Latvijā olu pietiek. “Īsti neviena argumenta nav. Šo jautājumu ar premjeru pārrunāja arī Ukrainas premjers. Vēlreiz sarunā ar premjeru viņš teica – sameklējiet privātu zemi, kādēļ jums vajag šīs visas problēmas,” situāciju izklāsta Valkas mērs.

Kopā ar visiem investoriem cītīgi izskatīti visi citi iespējamie varianti, sazīmētas vēju kartes, izpētītas visas iespējamās citas alternatīvas. “Izskatot visu, mēs secinājām, ka faktiski šis ir vienīgais risinājums, kur ir ievērotas iedzīvotāju intereses, kur ir loģistikas nepieciešamības utt.,” norāda  Krauklis.

Pašvaldība gan vienlaikus meklē citus risinājumus vērienīgā projekta realizēšanai. “Esmu uzrunājis Romānu Naudiņu kā Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītāju. Iesim uz Tautsaimniecības komisiju ar domes aicinājumu. Vēlamies pacelt Saeimas līmenī,” uzsver Valkas novada pašvaldības vadītājs.

Pēc viņa domām, situācija nav normāla, ja kuluāros tiek teikts, ka „Latvijas nozare ir pret”. “Skaidrs, ka nozares nozīmīgākais spēlētājs, kas ir dominējošā stāvoklī, ir Balticovo, kuriem ir vistas būros. Šajā projektā nebūtu vistu būros. Pašreiz Latvijā tiek saražots mazāk nekā 2% olu, kas nav dētas būros. Līdz ar to tirgus pat nepārklājas. Protams, vienmēr būs pircējs, kuram vajag lētāko produktu, tam būs sava niša, bet ir pircējs, un ir veikalu ķēdes, kas grib augstākas klases produktu. Un šis ir tas produkts. Tas jebkurā gadījumā Latvijā būtu ļoti izdevīgi,” uzskata Krauklis.

Viņam radusies sajūta, ka šauras interešu grupas intereses tiek stādītas augstāk par Latvijas, Vidzemes un Valkas novada interesēm, jo neapšaubāmi šī ir ražotne, kur varētu atrast darbu arī cilvēki, kas ir ilgstoši bezdarbnieki, kuriem ir pāri par 50 gadiem. “Mums Valkā un Valgā trūkst cilvēku pie konveijera, kur ir ļoti smalkas detaļas jāražo Vācijas autobūvei. Manis nosauktā vecuma cilvēks vairs tādu darbu nevar veikt. Te tas būtu iespējams. Daudzi pagasta cilvēki iegūtu darbu. 160 darbavietas nav maz.”

Ukrainas investors pats ir iesniedzis pieteikumu ārvalstu lielajām investīciju atbalstam Ekonomikas ministrijā. Viņus interesē uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaide. “Mēs visu laiku prasījām – kad tad virzīs uz valdību? Teica, ka martā. Ir maijs. Es prasu vēlreiz – nu jau tiek saukts septembris. Iemesls – ZM nav devusi savu atzinumu. Kur mēs dzīvojam?” neizpratnē ir Krauklis.

Pēc Valkas mēra domām, tas jau robežojas ar lielas Latvijas daļas interešu ignorēšanu vai darbošanos pret. “Vislabākā pretdarbība ir tad, kad neko nedara. Tā taktika pašlaik tiek izmantota. Tas nav iedzīvotāju, ne patērētāju, ne pašvaldības, ne valsts interesēs. Šis projekts ir visām šīm grupām izdevīgs. Tas liktu saspringt esošajiem olu ražotājiem, kur atkal iegūtu patērētājs,” uzsver Valkas novada pašvaldības priekšsēdētājs.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

12

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

Foto7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Lasīt visu...