Ekonomikas jautājumos Kamparu konsultēs dabas zinātņu maģistrs Lasmanis
B. Rulle07.12.2010.
Komentāri (37)
Iesaki rakstu: 
10. Saeimas vēlēšanās caurkritušais eksdeputāts Madars Lasmanis kļuvis par ekonomikas ministra Arta Kampara padomnieku un ministra biroja darbinieku ar 1060 latu algu. Lasmanis, kurš ir dabas zinātņu maģistrs, ministru konsultējot visos svarīgākajos ekonomikas jautājums. Bijušais deputāts noraida, ka amatā ticis tāpēc, ka viņam pēc neiekļūšanas Saeimā vajadzēja kādu siltu vietiņu.
Jau kopš 8. novembra bijušais parlamenta deputāts, 10.Saeimas vēlēšanās caurkritušais partijas Jaunais laiks (JL) biedrs Lasmanis iekārtots darbā pie sava partijas biedra, ekonomikas ministra Kampara.
Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē dabas zinātņu maģistra grādu ieguvušais Lasmanis kļuvis par ministra padomnieku ekonomikas jautājumos un kā štata darbinieks strādā Kampara birojā. Lasmaņa alga uz papīra ir 1060 latu, kas esot noteikta atbilstoši vienotajai atalgojuma sistēmai.
Gan Kampars, gan Lasmanis 10.Saeimas vēlēšanās startēja no Vienotības saraksta, tomēr Lasmanim, kurš Vienotību pārstāvēja Zemgalē, 10.Saeimā neizdevās iekļūt.
Kampars Pietiek skaidroja, ka Lasmanis ir viņa padomnieks un birojā strādājot kā palīgs. Pēc ministra sacītā, Lasmanis esot atbildīgs par jautājumiem, kas „saistās ar dažādu ekonomisko jautājumu analīzi, viņš ir atbildīgs arī par jautājumiem par stuktūrfondu atsevišķu programmu virzību, kontroli un ministra informēšanu, un es esmu apmierināts ar viņa darbu”.
Pats Lasmanis Pietiek atzina, ka bez ministra minētajiem viņa darba pienākumus esot arī „visi tekošie jautājumi, kas iet uz Ministru kabinetu, gan arī jautājumi par enerģētiku.”
Taujāts vai, viņaprāt, amatu ministra birojā ieguvis savas kompetences ekonomikas jautājumus dēļ, vai arī tāpēc, ka pēc neiekļūšanas 10.Saeimā vajadzēja kādu „siltu” vietiņu, kur pelnīt algu, Lasmanis teica: „Uzskatu, ka mana pieredze ir atbilstoša, jo esmu strādājis gan parlamentā, gan privātajā sektorā, tā kā pieredze ir veidojusies.” Kļūt par padomnieka un biroja palīgu viņu esot aicinājis Kampars.
Lasmanis ir JL biedrs kopš partijas izveidošanas. Viņš bijis 8. un 9. Saeimas deputāts. 2003.-2004.gadā, laikā, kad Lasmanis bija 8.Saeimas deputāts un pie varas bija JL veidotā valdība, viņš kļuva par Privatizācijas aģentūras padomes locekli. Pēc iecelšanas šajā amatā viņš atzina, ka neko privatizācijas jautājumos nezinot, taču esot „gatavs mācīties”. Toreiz viņa darba pieredze saistījās ar dārzkopību, un kopš tā laika Saeimas kuluāros Lasmanis ieguva iesauku „dārznieks”.
9.Saeimā Lasmanis darbojās Saeimas Tautsaimniecības komisijā.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.