Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai gan Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos Irēna Kucina (attēlā) sākotnēji bijusi ļoti ieinteresēta par Valsts policijas kriminālistikas pārvaldes konstatēto tiesas sēdes audioieraksta viltošanu un mudinājusi iesniegt visus pierādījumus un dokumentus, tomēr pēc to saņemšanas viņas attieksme krasi mainījusies. Neskatoties uz eksperta atzinumu, ka ieraksts ir montēts, viņa pēc audioieraksta noklausīšanās secinājusi, ka no tā nav izgriezti fragmenti.

Kādas civillietas atbildētājs Viesturs Lagzdiņš Pietiek stāsta, ka par Rīgas apgabaltiesas veikto audioieraksta viltošanu uzzinājis, kad vēlējies rakstīt kasācijas sūdzību. Tā kā tiesnesis Uldis Danga tiesas sēdē nav ļāvis viņam izteikties par prasības summas aprēķiniem, viņš uzskatījis, ka noticis procesuāls pārkāpums, un par to nolēmis sniegt kasācijas sūdzību.

Lai kasācijas sūdzībā precīzi norādītu tiesas sēdē teikto, Lagzdiņš pieprasījis no tiesas sēdes audio protokolu un sev par lielu pārsteigumu konstatējis, ka tiesneša teiktais, kas viņam no tiesas sēdes labi palicis atmiņā, pēkšņi ierakstā vispār nav dzirdams.

Lagzdiņš audioierakstam lūdzis veikt ekspertīzi Valsts policijas kriminālistikas pārvaldē, kuras eksperts viennozīmīgi konstatējis, ka audioieraksts ir montēts. Turklāt eksperts arī konstatējis, ka to nevarēja izdarīt pats Lagzdiņš, jo audio fails ierakstīts vienreiz ierakstāmajā kompaktdiskā.

Tomēr kriminālistikas pārvaldes eksperta atzinums Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniecei nav šķitis vērā ņemams. Savā atbildē Lagzdiņam viņa plaši pārstāstījusi, par ko notiek tiesāšanās, kādus lēmumus pieņēmusi katras instances tiesa, kādi bijuši pilna tiesas sprieduma kavēšanās iemesli, kā arī ar likumu pantu pieminēšanu skaidrojusi, kādēļ pieļaujama pilnā tiesas sprieduma kavēšanās un ka tiesnesis ar pilnā tiesas sprieduma kavēšanos neko nav pārkāpis.

Taču jautājumā par audioieraksta viltošanu Kucina bijusi visnotaļ lakoniska. “Norādām, ka arī Tieslietu ministrija, veicot pārbaudi saistībā ar Jūsu iesniegumā norādīto, Jūsuprāt, notikušo 2015.gada 16.septembra tiesas sēdes audio protokola montāžu, noklausoties audio protokolu, secinājusi, ka no minētā tiesas sēdes audio protokola nav izgriezti skaņu fragmenti,” paziņojusi valsts sekretāra vietniece, kaut gan Kriminālistikas pārvaldes eksperta veikto ekspertīzi savā atbildē vispār nav pieminējusi.

Tikpat neizprotami saistībā ar sava kolēģa eksperta atzinumu rīkojusies policija, kura vairākkārt atteikusi ierosināt kriminālprocesu par tiesas audioieraksta viltošanu. Policija savos atteikumos bijusi vēl lakoniskāka nekā Tieslietu ministrijas ierēdne. “Paziņojam Jums, ka saistībā ar Jūsu iesniegumu VP RRP Rīgas Centra iecirknī tika veikta resoriskā pārbaude, kuras laikā tika konstatēts, ka nav noticis noziedzīgs nodarījums, līdz ar to tika pieņemts lēmums par atteikšanos sākt kriminālprocesu,” bez jebkādiem paskaidrojumiem, kādēļ tiesas sēdes audioprotokola montēšana un viltošana nav noziedzīgs nodarījums, Lagzdiņam vēsta iecirkņa priekšnieks.

Prokuratūra gan nosūtījusi lietu policijai atpakaļ, kā arī devusi norādījumu izvērtēt policijas amatpersonu rīcību saistībā ar iesnieguma neizlemšanu pēc būtības un tā pārsūtīšanu Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājai. Prokuratūra konstatējusi, ka policija lēmumu pieņēmusi priekšlaicīgi, nedodot viennozīmīgu apstiprinājumu tam, ka nav noticis noziedzīgs nodarījums.

Lagzdiņš ir pārliecināts, ka tiesas audio protokola viltošana ir izdevīga prasītājam, kurš jau astoņus gadus ar vairākām tiesvedībām neveiksmīgi cenšas viņu kopā ar deviņgadīgo meitu izlikt no denacionalizētā īpašuma. 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Veselības ministrijas pozīcija – mehāniķus un celtniekus veselības jomas vadībā

FotoApkopojot ministres Andas Čakšas veikumu veselības aprūpē, acīmredzamas kļūst piecas atziņas:
Lasīt visu...

21

Ticība varai

Foto1982. gada 8. jūnijā Ronalds Reigans Lielbritānijas parlamentā uzstājās ar slaveno runu “Krusta karš pret komunismu”. Sabiedrība tika sagatavota radikālai Amerikas ārpolitikas maiņai, kas ietekmēja arī Baltijas valstis. 14. jūnijā ASV prezidents parakstīja Baltijas brīvības dienas proklamāciju, kurā nosodīja Padomju Savienības nelegālo un varmācīgo Baltijas valstu okupāciju. Tas nozīmēja atteikšanos no 1975. gada Helsinku vienošanās starp PSRS un ASV, kad viena puse piekrita ievērot cilvēktiesības, bet otra – atzīt Eiropas robežu neaizskaramību.
Lasīt visu...

21

Mentālā haosa kumulācija jeb cilvēciskuma sabrukums

FotoAtkal nākas lietot medicīnā iecienītu jēdzienu. Sabiedrības analīzē vairs nepietiek ar sociālo zinātņu jēdzieniem. Tos nepieciešams nemitīgi papildināt ar medicīnā lietotiem jēdzieniem. Daudzu indivīdu veselības stāvoklis ir ļoti kritisks.
Lasīt visu...

6

Attieksme pret komunistisko genocīdu šodien: atklāta vēstule tautas priekšstāvjiem

Foto14.jūnijs ir viena no tām dienām gadā, kad mūsu valsts karogam piešķiram sēru noformējumu, un īpaši pieminam komunistiskā genocīda upurus.
Lasīt visu...

21

Biznesa neveiksminieki grib ietekmēt politiku

FotoViļņveidīgi apgriezienus uzņem un atkal zaudē Baltijas Asociācija - Transports un Loģistika, ko pirms nepilniem 12 gadiem nodibināja Ventspils ostas nesekmīgākie uzņēmumi un tos vadošie afēristi. Tās tagadējā vadītāja ir ilgstoša politiskā neveiksminiece un nodokļu nemaksātāja.
Lasīt visu...

21

Teritorija valstij nav “svētā govs”, reizēm to ir lietderīgi ziedot apmaiņā pret mieru un stabilitāti

FotoSabiedrībā ir kļūdains uzskats par valsti kā par struktūru, kura tiecas pēc teritoriālas ekspansijas. Patiesībā tā nav. Bieži lielā mērā tā nav. Protams, eksistē valsts veidolā noformētas politekonomiskās sistēmas, kurām ekspansija ir ne tikai dzīvesveids, bet izdzīvošanas līdzeklis.
Lasīt visu...