Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nesen no Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) saņēmu vēstuli, kurā tika pavēstīts, ka asociācija ir uzsākusi sadarbību ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) – lai sakārtotu ēdināšanas nozari. Kas pati par sevi ir lieliska ideja – visi ēdināšanas biznesā darbojošies uzņēmumi varētu apstiprināt, ka tas ir ļoti nepieciešams!

Šī sadarbība sākās ar to, ka visi ēdināšanas uzņēmumi tika aicināti izdrukāt plakātu “Prasi čeku!” un izvietot to restorānā (tajā pašā laikā VID daudzos restorānos sāka veikt pārbaudes). Šī galu galā izrādījās kārtējā situācija, kurā par nodokļu maksātāju naudu tiek izveidots bezgaumīgs plakāts, sadrukāti citi uzskates materiāli (būtu interesanti uzzināt, cik naudas patiesībā tiek iztērēts šādos pasākumos) – pasākumi, kuru “sausais atlikums” ir visnotaļ apšaubāms.

Turklāt kur tieši, pēc Jūsu, VID un LVRA uzskata, restorāniem šādus plakātus vajadzētu izvietot? Un, ja jau tiešām gatavojam un drukājam plakātus, vai tiešām gaidām, ka viena no nozīmīgākajām Latvijas restorānu mērķauditorijām – kas ir tūristi – sapratīs, kas ir domāts ar šo plakātu.

Daudziem restorāniem tika pieprasīts līdz šā gada 1.jūlijam uzstādīt jaunā tipa kases aparātus, kas daudzos uzņēmējos izraisīja dažādus tehniskas un praktiskas dabas jautājumus, bet diemžēl šajā sakarā nedz VID, nedz LVRA netika sarīkojuši izpalīdzīgu akciju “Palīdzēsim ieviest jaunos kases aparātus!”.

Valsts nodokļu maksātāju līdzekļi būtu jēgpilnāk iztērēti, ja šī procesa laikā VID darbinieki būtu apstaigājuši restorānus un atbildējuši uz uzņēmēju jautājumiem, un ieteikuši labākos praktiskos risinājumus, taču par šāda tipa aktivitātēm varas iestāžu interese ir maza. Un kā gan citādi – tādu pasākumu laikā taču nav iespējas izrakstīt soda kvītis! Un vai LVRA tiešām nebūtu varējuši akciju “Prasiet čeku!” atlikt līdz augusta sākumam, kad visi restorāni būtu paspējuši tikt galā ar kases aparātu maiņu un šī procesa izraisītajiem sarežģījumiem?

Jebkurā gadījumā – lai sadarbība izveidotos veiksmīga, VID inspektoriem būtu nepieciešama kaut neliela izpratne par jomu, kurā notiekošos procesus viņiem uzdots pārbaudīt. Šķiet, ka tas nebūtu grūti – ja jau VID ir sadarbība ar LVRA, tad LVRA būtu varējusi efektīvi konsultēt VID darbiniekus par to, kā noris restorānu darbība un it īpaši par to, kā izturēties pārbaudes laikā, lai netraucētu un nešokētu restorāna viesus, tādējādi radot uzņēmumiem zaudējumus... kas taču nebūtu vēlams, jo kurš gan tādā gadījumā maksātu nodokļus?

Vēlos uzsvērt – man nav iebildumu pret to, ka tiek veiktas pārbaudes, bet liela problēma ir tā, ka VID darbinieki šo procesu veic nekorekti, neētiski un neefektīvi – viesu klātbūtnē tiek “pratināti” uzņēmuma darbinieki, VID pārstāji stundām ilgi sēž restorānā, pārvēršot to par savu personīgo biroju, kas rada restorānam tiešus zaudējumus – katrai restorāna sēdvietai sevi ir jāatpelna, ja restorāns vēlas “izdzīvot”.

Arī VID veiktā procesa laikā viesiem radītais diskomforts nav mazsvarīgs – viesi nāk uz restorānu atpūsties un izbaudīt ēdienu, nevis, lai pēkšņi un bez brīdinājuma nonāktu tādā kā policijas iecirknī, kurā notiek pratināšana. Šādas izvaicāšanas taču iespējams veikt restorāna ofisā vai zālē, kurā tajā brīdī nav viesu. VID darbinieki turpretī ierodas restorānā un, labi redzot, ka restorāns ir pārpildīts, izjauc un apstādina šo rūpīgi izplānoto un organizēto darba procesu ar darbinieku pratināšanu.

VID nav iestāde, kura kļūdas piedod, bet VID darbinieki, šķiet, nesaprot, ka arī mūsu viesi kļūdas nepiedod... tie nepiedos ēdiena kavēšanos, pārceptu steiku vai laikā neielietu vīna glāzi – un mēs? Mēs ciešam zaudējumus, bet valsts, kura, nu jau šķiet, ne par ko citu vispār neuztraucas – zaudē nodokļus. Vai tiešām nav iespējams cilvēciski pagaidīt, līdz nedaudz norimst restorānam ierastā steiga vai nenākt gluži pusdienlaikā, kad esam visvairāk aizņemti? Kas mainīsies, ja būs nedaudz jāuzgaida?

Varbūt ko palaidu garām, bet, cik man zināms, LVRA, pirms vienoties ar VID, netika aicinājuši ēdināšanas biznesu pārstāvjus uz atklātu diskusiju – lai uzklausītu arī mūsu problēmas un idejas par to, kādas pārmaiņas industrijā nepieciešams ieviest, lai ēdināšanas bizness neatrastos “pelēkajā zonā”.

Ko nozīmīgu LVRA pēdējo gadu laikā izdarījuši restorānu labā? Mana atbilde diemžēl ir – pilnīgi neko. LVRA netika paudusi viedokli par kases aparātu maiņu, ar viedokli nepiedalījās notiekošajā nodokļu reformā, nerisināja, šķiet, nu jau mūžīgi eksistējošo jautājumu par Rīgas restorānu vasaras terasēm... kur īsti ir LVRA?

LVRA prezidents Jānis Pinnis sacījis: “Varam droši teikt, ka Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijai (LVRA) ir izveidojusies veiksmīga sadarbība ar Valsts ieņēmumu dienestu, risinot tūrisma un viesmīlības nozarei būtiskus jautājumus." Kuri tad ir šie, viņaprāt, būtiskie jautājumi? Kur iespējams iepazīties ar LVRA un VID sadarbības plānu?

Cienījamā I. Cīrules kundze, ēnu ekonomikas process sākas tad, kad VID martā bloķē uzņēmuma bankas kontu par 2000 € nodokļu parādu - neiedziļinoties, ignorējot to, ka restorāni gada pirmos mēnešus strādā ar zaudējumiem un naudas trūkst gan algām, gan īres maksai, gan produktiem... tas ir mirklis, kad mums jāsāk "shēmot", lai spētu norēķināties ar darbiniekiem, ar produktu piegādātājiem un lai nopelnītu naudu, un galu galā samaksātu šo nodokļu parādu!

Jūs sakāt: "Ja mums izdotos panākt, ka kaut neliela daļa no šīs summas tiek nomaksāta, tas būtu ievērojams ieguldījums valsts sociālajā budžetā.” Ja vēlaties, lai tas tiktu darīts ilgtermiņā, tad, lūdzu, iedziļinieties esošajā situācijā un sāciet cienīt uzņēmējus, mūsu darba kārtību un organizāciju, mūsu darbiniekus un viesus, un tad, tikai tad var sākties reāla un auglīga sadarbība – pretējā gadījumā pēc akcijas “Prasiet čeku!” beigām viss atkal būs pa vecam...

P.S. Man nav iebildumu pret VID inspektoriem, kuri atsūtīti veikt pārbaudes restorānos – skaidri redzams, ka tie ir normāli, saprātīgi cilvēki, bet tajā pašā laikā redzams ir arī zināšanu trūkums par restorānu nozari un tas, ka šiem inspektoriem nav sniegtas tik ļoti nepieciešamās vadlīnijas – par to, kā strādāt ar ēdināšanas nozari, neradot uzņēmumiem zaudējumus.

Pārpublicēts no travelnews.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...