Es kā ignorētā Valsts prezidenta amata kandidāta izvirzītājs esmu vērsies tiesā pret LR Saeimu
Jānis Leja, Carnikavas novada pašvaldības deputāts29.05.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
28. maijā esmu iesniedzis Augstākajā tiesā pieteikumu, vēršoties pret Latvijas Republikas (LR) Saeimu par to, ka Saeimas Prezidijs nav sniedzis atbildi uz manu Valsts Prezidenta amata kandidāta pieteikumu, lūdzot apturēt prezidenta kandidātu izvirzīšanas procedūru. Prezidijs nav nodevis pieteikumu Saeimas atbildīgajai komisijai, kurai likums uzliek pienākumu izvērtēt kandidātu atbilstību likumam un iekļaut tos Valsts Prezidenta vēlēšanu zīmē. Līdz ar to Prezidijs ir liedzis pilsoņiem uzzināt un Saeimas atbildīgajai komisijai vērtēt.
Arī uz Saeimu attiecas spēkā esošie Latvijas likumi un Satversme, kuri šai gadījumā klaji tiek pārkāpti. Saskaņā ar Senāta Administratīvo lietu departamenta 2009.gada 14.decembra LĒMUMU lietā Nr.A7040709 SKA–916/2009 Senāts atzīst, ka Iesniegumu likuma regulējums attiecas ne tikai uz valsts pārvaldes iestādēm, bet uz visiem Latvijas valsts orgāniem, arī Valsts prezidentu, visām valsts varu īstenojošām institūcijām, tātad arī Latvijas Republikas Saeimu.
Saeimas Prezidijs, lietvedības administrācija un atbildīgā komisija, izvairoties atbildēt un nespējot atbildēt iesniedzējam sapratīgos termiņos, pārkāpj tiesiskās paļāvības principu, rada bažas sabiedrībā par Saeimas pieņemto lēmumu tiesiskumu, par spēju ievērot labas pārvaldības principus. Tādējādi Saeima dod nepareizu piemēru ikkatram Latvijas iedzīvotājam, pilsonim un Latvijas tautai kopumā. Tas ir īpaši negatīvi vērtējams situācijā, kad Saeimai Latvijas sabiedrības vērtējumā ir kritiski zems uzticamības līmenis – piemēram, trīs reizes zemāks nekā Valsts policijai!
LR Saeimas Prezidija un administrācijas faktiskā rīcība, bezatbildīga, iespējams, politiski motivēta sabotāža un neprofesionalitāte kavē un liedz Latvijas Republikas pilsoņiem, man kā Valsts prezidenta amata kandidāta izvirzītājam un Valentīnam Jeremejevam kā Valsts prezidenta kandidātam līdzvērtīgi ar citiem kandidātiem realizēt savas konstitucionālās tiesības.
Tiek ignorētas Latvijas tautas konstitucionālās tiesības zināt un ietekmēt Valsts Prezidenta amata kandidāta izvirzīšanā, tas grauj Satversmē 1. un 2.pantā iestrādātos demokrātijas un tautvaldības principus, kā arī Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.p. ietverto subsidiaritātes principu.
Lūdzu tiesu izvērtēt iestādes (Latvijas Republikas Saeimas) nepareizu faktisko rīcību un pirmsšķietami nepareiza administratīvā akta atcelšanu, pieņemot lēmumu, kas paredz Valsts prezidenta ievēlēšanas apturēšanu līdz brīdim, kad tiesa izvērtē un pieņem lēmumu par Saeimas rīcības likumību, neatbildot uz maniem iesniegumiem, kā arī nevirzot izskatīšanai Saeimas sēdē pieteikto Valsts prezidenta kandidatūru.
Šī rīcība maldina sabiedrību un grauj Valsts prezidenta, kuru jau tā liegts vēlēt tautai tieši, lai arī tautas vairākums to vēlas, visai dekoratīvās institūcijas prestižu un skatījumu uz tā neatkarības garantijām Latvijas sabiedrībā un starptautiskajā apritē. Šāds Saeimas partiju spiediens ir nepieļaujams un pretrunā Satversmei. Personas, kuras veic šādu spiedienu ir ievietojamas labošanas iestādēs
Savā pieprasījumā lūdzu Senāta Administratīvo lietu departamentu nekavējoties ierosināt administratīvo lietu, kā arī uzlikt pienākumu Saeimas Prezidijam un Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai nekavējoties izsniegt prasītājam un tiesai visas atbildes uz iesniegtajiem iesniegumiem un pieteikumiem un pieņemt lēmumu par pagaidu tiesas aizsardzības līdzekļa – administratīvā akta (ja tāds ir) un faktiskās rīcības darbības apturēšanu vai pagaidu noregulējumu. Jaunā Valsts prezidenta ievēlēšana situācijā, kad bez sabiedrībai zināma pamata Valsts prezidenta vēlēšanām un priekšvēlēšanu debatēm netiek pielaists Latvijas pilsonis, ne tikai dara kaunu valstij, bet arī degradē Valsts prezidenta institūciju un laupa tai leģitimitāti. Tas ir nepieļaujami un pretvalstiski.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
