Es vairs nevaru saprast, kur beidzas ZZS un sākas “Vienotība”, jo viss saplūdis vienā sistēmā
Kristaps Averjanovs*25.04.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
“Vienotība” kādreiz bija Latvijas tautas cerību, taisnīguma un godīgas politikas iemiesojums. Tā simbolizēja jaunu politisko kultūru, augstus politikas standartus un uz mūsu Latvijas iedzīvotājiem vērstu politiku. Tā apvienoja talantīgus cilvēkus, kuriem ļāva sevi pierādīt. Tūkstošiem cilvēku tam noticēja un balsoja. “Vienotība” bija kā jauna laikmeta sākums. Tā bezbailīgi stājās pretī oligarhiem un Latvijas izzadzējiem. Tieši šo vērtību dēļ ilgus gadus esmu bijis “Vienotības” biedrs un esmu cīnījies par šo svarīgo vērtību īstenošanu arī Ilūkstes novadā. Tāda kādreiz bija “Vienotība” un diemžēl nekad vairs tāda nebūs.
Kādreiz “Vienotība” cīnījās par cilvēku dzīvi arī reģionos, pašlaik partijai rūp vienīgi tie cilvēki, kas darbojas Rīgā vai Pierīgas novados, kur ir pie varas un pie naudas. Tās nodaļas un biedri, kuri neatrodas tik tuvu varas centram, partijas vadībai nerūp vispār. Ir neliela cilvēku grupa, kas pārņēmusi varu, un pārējie ir tikai dekorācija, lai aizpildītu krēslus partijas kongresos un piesegtu patieso situāciju. Partijā ir iespēja augt un tapt uzklausītiem tikai tiem cilvēkiem, kuri ir uzticīgi partijas ģenerālsekretāram. Kādreiz tā nebija.
Lielākā muļķība bija “Vienotības” premjerministra nogāšana un varas pārdošana Lembergam un ZZS. Tā bija augstākā nodevība, kad Čigānes un Viņķeles kundzes izveidoja savu grupējumu, notirgoja savu ietekmi un pārdeva varu ZZS. Vajadzēja uzreiz pieņemt lēmumu un izmest šos cilvēkus no partijas, lai tas būtu piemērs arī citiem. Tā vietā partija klusēja un ļāva sagraut “Vienotību”, lai uz tās drupām varētu nodibināt liberālo partiju “PAR”. Vēl trakāk – tos, kuri nodeva “Vienotību” un tās vēlētājus, šobrīd atsauca atpakaļ un ceļ godā. Tas ir pazemojums un spļāviens sejā visiem, kas visus gadus bijuši godīgi pret “Vienotību” un tās vēlētājiem.
Vēlēšanās par “Vienotības” deputātiem kļuva tie, kas pirka balsis un pārkāpa likumus ar dārgām personīgajām kampaņām. Šo cilvēku rīcības dēļ tika atņemts valsts finansējums, un partija kļuva pilnībā atkarīga no sponsoriem. Tā vietā, lai partija sodītu šos cilvēkus, viņi ir salikti atbildīgos un svarīgos amatos.
Pirmajās rindās “Vienotībā” ir ielikti cilvēki no Zatlera partijas, kuri toreiz, tiklīdz ieguva Saeimas krēslus, nekavējoties metās par katru cenu (kaut ar tankiem) veidot valdību ar “Saskaņas centru”.
Pēdējos gadus man arvien grūtāk atrast īstos vārdus, lai saviem atbalstītājiem izskaidrotu “Vienotības” rīcību un lēmumus. Īstā realitāte ir tāda, ka Latvija paliek arvien tukšāka no cilvēkiem, slēdz skolas, ceļi mūsu pusē brūk kopā. Pēdējā laika reformas tiek īstenotas pavirši un lielā steigā, kur netiek ņemta vērā reālā cilvēku situācija un iespējas. Kādreiz partija asi reaģēja uz korupciju, izsaimniekotiem miljoniem, taču ar gadiem kļuvusi pavisam klusa. Es vairs nevaru saprast, kur beidzas ZZS un sākas “Vienotība”, jo viss saplūdis vienā sistēmā. Konkrēta rīcība seko tikai pēc vērienīgiem skandāliem un liela žurnālistu spiediena.
Pamazām sāk uzpeldēt liecības par shēmām, kas valsti un iedzīvotājus dzen trūkumā. Viena no šādām afērām ir OIK. Biju pārliecināts, ka tā ir oligarhu “trekno gadu” afēra, par kuru būs jāmaksā simtiem miljoni visiem iedzīvotājiem. Bet publicētie materiāli vairāk un vairāk norāda arī uz konkrētu “Vienotības” politiķu atbildību par lēmumiem. Sarunās ar atbalstītājiem es nevaru vairs aizstāvēt “Vienotību”, ja fakti parāda citu situāciju. Tā vietā, lai likvidētu šo politisko biznesu, tam piešķīra vēl 90 miljonus eiro.
Es nekur neaizgāju pie pirmajām grūtībām, bet gan paliku “Vienotībā”. Neaizgāju arī pie otrajām un trešajām grūtībām. Es ticēju, ka viss var mainīties, ka sagaidīšu solīto “Vienotības” restartu. Es ticēju jaunajam vadītājam Andrim Piebalgam. Es cerēju arī, ka jaunā Arvila Ašeradena vadība atgriezīs partiju atpakaļ uz ceļa. Taču nu jau “Vienotību” ir pametuši simtiem cilvēku, ar kuriem es vēlējos būt vienā partijā. Palikuši ir tikai tie, kuriem ir svarīgi saglābt amatus un ietekmi, nevis vērtības un principus.
Pēdējais piliens ir paziņojums par nosaukuma maiņu uz “Jaunā Vienotība”. Tad labāk būtu bijis saslaucīt vēl palikušos un, nemānot sabiedrību ar vārdu “jaunā”, ar cieņu nostartēt vēlēšanās.
No kādreizējās “Vienotības” palikusi tikai čaulas kompānija, un tādēļ esmu pieņēmis smagu lēmumu no “Vienotības” izstāties. Savu lēmumu skaidroju plašāk, jo ceru, ka mani atbalstītāji to sapratīs. Tāpat vēlos piebilst, ka savu politisko darbību tomēr nevēlos atstāt novārtā, jo esmu arī Ilūkstes novada domes deputāts, tāpēc visticamāk sekošu citam nodaļām, kas jau līdz šim ir aizgājušas uz SCP.
* Ilūkstes novada domes deputāts
Pārpublicēts no la.lv
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.