Iesaki rakstu: 
Svētku dalībnieki! Šodien mēs svinam latviešu dziesmas un dejas svētkus! Es sveicu Vispārējo latviešu dziesmusvētku kopkori – mūsu tautas diženāko simbolu – stipru un varenu!
Dziesmu svētku kopkoris – tie esam ne tikai mēs, šeit Mežaparka Lielajā estrādē klātesošie. Mūsu kopkoris ir visi Latvijas kultūrai piederīgie. Visi, kas šovakar ir kopā ar mums Latvijā un plašajā pasaulē!
Latvijas kultūra – tas ir kas plašāks nekā izrāde, koncerts, izstāde vai kinofilma. Kultūra ir nerakstītas formulas, ko mēs zinām kopš sendienām. Kultūra ir arī Latvijas atturīgā, skaistā un mums tik mīļā daba, mākoņu un gadalaiku mainīgumā.
Un mūsu pamatuzdevums ir kopt un paplašināt šo kultūras lauku, kas izaudzis no mūsu pagātnes un ko mēs vienīgie varam nest nākotnē.
Mēs pateicamies saviem priekštečiem – pirmajiem skolotājiem, valstsvīriem un sievām, tautsaimniekiem, zinātniekiem, māksliniekiem – par izglītības un kultūras ceļa bruģēšanu.
Mūsu Dziesmusvētku vēsture skaidri rāda, kā dzimst un aug nacionālā apziņa – vajadzība dzīvot savā un brīvā valstī, kur skaļi skan latviešu valoda un kur mūs vieno tēvzemes mīlestība.
Tā satiekas Vidzeme, Kurzeme un Latgale, tā augšāmceļas mūsu nogrimusī Gaismas pils. Un par valsts himnu kļūst Baumaņu Kārļa sacerētā, aizkustinošā tautas lūgšana.
Latvijas Valsts pirmais prezidents Jānis Čakste reiz salīdzināja mūsu Dziesmusvētkus ar sengrieķu olimpiskajām spēlēm, kurās pulcējās visa tauta.
Tā ir mūsu kultūras vēsts, kas kā lāpa deg mūsu augstajā dziesmukalnā kopš 19. gadsimta otrās puses. Un deg nevis pret kādu, bet par spīti visam, parādot latviešu tautas gara spēku.
Dziesmu un deju svētku koncerts – tas nav vienkārši koncerts. Tas ir mūsu tautas simbols.
Simbols visam tam, ko mēs radījām, radām un radīsim.
Simbols visam tam, ko mēs izdarījām, darām un darīsim.
Mēs esam un būsim! Jo es un jūs – mēs visi esam Latvija!
Dievs, svētī Latviju!
* Valsts prezidenta uzruna XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku noslēguma koncertā
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
