Iesaki rakstu: 
Iespējams, ir atgriezušies tie laiki, kad Latvijas politiskajos procesos iesaistītie kā smilšu kūkas fabricēja krimināllietas pret žurnālistiem. Tiesa, tā kā Latvijas tiesu instances līdz šim visus pret žurnālistiem safabricētos kriminālprocesus izbeidza, apsūdzētos attaisnojot un neatrodot nekādu nozieguma sastāvu, tad kriminālprocesu fabricēšana pret žurnālistiem jau šķita kā sena pagātne.
Taču, man par lielu pārsteigumu, 1. novembra rītā tiku uzaicināts uz Latvijas Ģenerālprokuratūru, lai sniegtu paskaidrojumus. Ģenerālprokuratūra ir saņēmusi Nellijas Ločmeles (īstajā uzvārdā Tjarves – red.piez.) iesniegumu par iespējamu noziedzīgu nodarījumu, tāpēc pagaidām kriminālprocess nav uzsākts, bet ir sākta «resoriska pārbaude», lai noskaidrotu, vai ierosināt krimināllietu.
Kas tad ir tas smagais nodarījums, kura dēļ man bija gandrīz pusotru stundu jāsniedz paskaidrojumi Ģenerālprokuratūrā? Izrādās, kad es 18. septembrī sniedzu viedokli Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijai par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr. 16870000911, atļāvos apgalvot, ka publiski nav zināmi reālie patiesa labuma guvēji žurnāla Ir izdevējam - akciju sabiedrībai Cits medijs.
Lai gan mājaslapā https://irir.lv/par-irir-lv ir norādīts kaut kādu personu saraksts, par kurām mājaslapas teksta autori apgalvo, ka sarakstā minētajiem pieder akcijas akciju sabiedrībā Cits medijs, tomēr procentuālais sadalījums, kam cik procentu akciju pieder, netiek atsegts. Tiesa, atbilstoši likumam akciju sabiedrībām šī informācija nav obligāti jāatklāj.
Tāpēc atkārtošu vēlreiz, un Nellija Ločmele var pēc šīs publikācijas rakstīt nākamo iesniegumu: žurnāla Ir izdevēja balsstiesīgo akcionāru procentuālais sadalījums publiski nav zināms, un līdz ar to nav zināmi patiesie labuma guvēji (ja tādi ir) akciju sabiedrībā Cits medijs.
Atgādināsim, ka atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumam patiesais labuma guvējs ir fiziskā persona, kuras īpašumā vai tiešā vai netiešā kontrolē ir vismaz 25 procenti no komersanta pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju kopskaita vai kura citādā veidā kontrolē komersanta darbību… kuras labā vai interesēs tiek veikts atsevišķs darījums u.c.
Diemžēl manu iesniegumu, noskaidrot, kāds ir balsstiesību procentuālais sadalījums žurnāla Ir izdevējā, rupji izsakoties, kā interesēs notiek žurnāla Ir dīvainā darbība, Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisija noraidīja.
Ja žurnāla Ir izdevēja akcionāru sadalījums tiek glabāts kā rūpīgs noslēpums, tad akciju sabiedrības Cits medijs statūti ir publiski pieejami. No tā izriet vienkārša patiesība.
Žurnāls Ir nav bezpeļņas struktūra vai pētnieciskās žurnālistikas portāls. Žurnāls Ir ir prece, kura tiek tirgota, lai nodrošinātu akciju sabiedrības Cits medijs akcionāriem maksimālu peļņu. Izrādās, ka Latvijas publikā ir pastiprināta interese lasīt stāstus par valsts nozagšanu, ja tie saistīti ar vairākām Latvijā populārām personām. Attīstot šo tēmu, ir iespējams būtiski palielināt pārdošanas apjomus un palielināt iespējamās dividendes akciju sabiedrības Cits medijs akcionāriem.
Turklāt Latvijā ir iespējams citviet neiespējamais. Privāts žurnāls var piesaistīt savu rakstu popularizēšanai valsts resursu. Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisija faktiski nodarbojas ar viena žurnāla vienas rakstu sērijas popularizēšanu un slavināšanu. Faktiski Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisija ir izveidota kā žurnāla Ir mārketinga nodaļa, kas kļuva īpaši aktīva, uzsākot 2018. gada abonēšanas kampaņu. Nekā personīga! Tikai bizness.
Saeimas deputāti pat ignorēja, ka attiecīgā publikāciju kopa tika veidota, neievērojot profesionālo ētiku, par ko jūlija sākumā tika sniegts LTV publisks paziņojums, norādot, ka žurnāla Ir publiskotajos tekstos veiktā Latvijas Televīzijas (LTV) Ziņu dienesta darbinieku pieminēšana ir viņu apmelošana: «Pašreizējo LTV Ziņu dienesta darbinieku - Ivetas Elksnes, Madaras Līcītes un Ilzes Naglas - pieminēšana publikācijā šādā kontekstā ir šo darbinieku apmelošana. Nav neviena fakta, nevienas konkrētas rīcības un nav bijusi neviena konkrēta publikācija, kas šādu izdomājumu kaut daļēji apliecinātu.»
Tāpēc būtu normāli un saprotami, ja Latvijas sabiedrība uzzinātu, kuri tad ir patiesie labuma guvēji žurnālā Ir, kas ir tieši atbildīgi par to cirku, kuru demonstrē viņu kontrolētā uzņēmējsabiedrība.
Diemžēl atbilde uz tik vienkāršu jautājumu netiek sniegta, bet tā vietā ir draudi sākt kriminālprocesu pret tiem, kas šo jautājumu uzdod.
Es labi saprotu, ka daļa no Latvijas publikas vēlas, lai tiktu morāli iznīcināti tie, kas ir selektīvi atlasīti Ir publikācijās. Uz mirkli pasakām stop emocijām. Viens žurnāla izdevējs palielina savu tirāžu, izmantojot iztapīgus pakalpiņus vairāku ietekmīgu Saeimas deputātu izskatā. Varbūt pietiek sekot iztapoņu bariņam?
Pārpublicēts no nra.lv
Foto no play24.lv
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.