Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

3 107 248 eiro – šāda ir kopējā summa, ko Latvijā pārstāvētās globālās un arī vietējās farmācijas kompānijas pērn oficiāli iztērējušas, lai sniegtu „atbalstu” Latvijas ārstiem. Salīdzinājumā ar gadu iepriekš šis pretrunīgi vērtētais finansējums palielinājies vēl par ceturtdaļmiljonu eiro.

Šis ir jau otrais gads, kad saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem visām Latvijā strādājošām farmācijas kompānijām Veselības inspekcijā jāiesniedz dati par pērn sniegto finansiālo un nefinansiālo atbalstu veselības aprūpes organizācijām, biedrībām, nodibinājumiem un inspekcijai šī informācija jāpublisko.

Šis atbalsts vēl joprojām tiek vērtēts neviennozīmīgi un pat pretrunīgi: no vienas puses, šādā veidā farmācijas kompānijas atbalsta ārstu tālākizglītošanos, ko viņu darbavietas un viņi paši nespēj pietiekami finansēt, bet no otras – var uzskatīt, ka notiek slēpta ārstu piekukuļošana, netieši mudinot turpmākajā darbībā izvēlēties tieši labvēļu produkciju.

Viens ir skaidrs – arī pagājušogad gan privātās, gan valsts veselības aprūpes struktūras, gan arī mediķu organizācijas ir masveidā vērsušās pie farmācijas kompānijām ar dažādu aktivitāšu apmaksas lūgumiem, kuri arī apmierināti krietni apjomīgāk nekā pērn, kad kopējais oficiālais atbalsts pārsniedza 2,85 miljonus eiro.

Atbalstīts pēc RAKUS kardioloģijas nodaļas lūguma”, „Atbalstīts pēc ārstu prakses lūguma”, „Atbalstīts pēc Stradiņa KUS Diagnostiskās Radioloģijas institūta lūguma”, „Atbalstīts pēc Kardiologu biedrības valdes lūguma”, „Atbalstīts pēc Anesteziologu un reanimatologu asociācijas lūguma”, - šie ir tikai daži no tūkstošiem tipisku formulējumu farmācijas kompāniju atskaitēs.

Farmācijas kompāniju atbalstā ietilpst ne tikai finansējums medicīnas speciālistu braucieniem, bet arī daudzos desmitos tūkstošu eiro mērāmas sponsorējuma summas dažādām mediķu organizācijām un arī finansējums mediķu ēdināšanai un dzirdināšanai dažādos vietējas nozīmes pasākumos.

Pirms gada pieci lielākie Latvijas ārstu atbalstītāji farmācijas kompāniju vidū bija bijuši SIA Bayer ar vairāk nekā 288 tūkstošiem eiro, SIA Roche Latvija ar 237 tūkstošiem eiro, Novartis Pharma Services Inc. pārstāvniecība Latvijā ar 184 tūkstošiem eiro, SIA Sanofi Aventis Latvia ar 179 tūkstošiem eiro un Pfizer Luxembourg SARL filiāle Latvijā ar 121 600 eiro.

Savukārt nu pirmais piecnieks ir mainījies – līdera godā ar 242 tūkstošiem eiro ir SIA Roche Latvija, tai seko SIA AbbVie ar 222 tūkstošiem eiro, SIA sanofi-aventis Latvia ar 186 tūkstošiem eiro un Pfizer Luxembourg SARL filiāle Latvijā ar gandrīz 158 tūkstošiem eiro, bet pirmo piecnieku noslēdz SIA Merck Serono ar 153 tūkstošiem eiro.

Šie dati gan nesniedz pilnu pārskatu par finansiālo un cita veida atbalstu, ko farmācijas kompānijas sniedz Latvijas ārstiem. Eiropas Farmaceitisko rūpniecību un asociāciju federācijas atklātības kodekss nosaka plašāku publiskojamo informāciju.

Jūnijā tās farmācijas kompānijas, kas pievienojušās šim kodeksam, solās publicēt plašākus datus - arī informāciju par samaksu speciālistiem un organizācijām par lekcijām zinātniskos un izglītojošos pasākumos un to vadību, konsultācijām, ziedojumiem un grantiem, kā arī par ražotāju atbalstu pētniecībai un attīstībai.

Šodien publicējam visu to atbalstu sniegušo farmācijas kompāniju sarakstu un to izmaksātās kopējās summas, kas pērn pārsniegušas 10 tūkstošus eiro.

Materiālā vai cita veida atbalsta sniedzēji

SIA Roche Latvija 242 527,37 eiro

AbbVie SIA 222 375,15 eiro

SIA sanofi-aventis Latvia 186 308,68 eiro

Pfizer Luxembourg SARL filiāle Latvijā 157 597,26 eiro

SIA Merck Serono 153 596,49 eiro

SIA Bayer 140 048,76 eiro

UAB Johnson & Johnson filiāle Latvijā 138 783,87 eiro

Amgen Switzerland AG Vilniaus filialas 133 135,88 eiro

Sandoz Latvia filiāle 114 233,43 eiro

SIA Servier Latvia 111 360,08 eiro

Ipsen Pharma, Ārvalstu komersanta pārstāvniecība 101 000,31 eiro

SIA KRKA Latvija 98 317 eiro

UAB Sicor Biotech filiāle Latvijā 95 441,46 eiro

Ārvalstu komersanta Novartis Pharma Services Inc pārstāvniecība 91 424,29 eiro

Ārvalstu komersanta Chemical Works of Gedeon Richter Plc, pārstāvniecība 86 862,71 eiro

SIA Oriola Rīga 86 672,19 eiro

SIA BGP Products 77 864,51 eiro

Ārvalstu komersanta Egis Pharmaceuticals Private Limited Company pārstāvniecība 68 761,46 eiro

SIA Berlin-Chemie/Menarini Baltic 67 197,77 eiro

Ārvalstu komersanta Novo Nordisk A/S pārstāvniecība 65 869,42 eiro

AS Olainfarm 62 815,45 eiro

AstraZeneca Latvija, SIA 58 848,33 eiro

SIA Meda Pharma 46 244,43 eiro

Ārvalstu komersanta Eli Lilly (Suisse) SA pārstāvniecība 42 196,98 eiro

Shire Central & Eastern Europe GmbH 39 514,19 eiro

Algol Pharma SIA 34 970,98 eiro

SIA Takeda Latvia 31 091,59 eiro

SIA GlaxoSmithKline Latvia 30 693 eiro

Alcon Pharmaceuticals Ltd pārstāvniecība Latvijā 30 255,61 eiro

GE Healthcare AS 29 469,19 eiro

AS Grindeks 28 905,85 eiro

SIA Baxter Latvija 28 772,39 eiro

Baxalta GmbH 20 967,32 eiro

Polpharma filiāle Latvijā 19 228,21 eiro

Gilead Sciences Poland 15 398,17 eiro

Dati: Veselības inspekcijas apkopotā informācija

Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...