Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nevēlas atklāt ne to, vai taisnība, ka Pietiek jau aprakstītajā fiktīvajā biroja izmeklētāju konkursā pieņemtajam KNAB speciālistam - "lietu šuvējam" iepriekš neesot izdevies iegūt pieeju valsts noslēpuma objektiem, ne to, vai par pieejas saņemšanu pašlaik jaunais izmeklētājs var pateikties KNAB priekšnieka vietnieces Jutas Strīķes aizbildnībai.

Kā jau ziņots, pagājušā gada rudenī KNAB paziņoja, ka izsludināts atklāts konkurss uz vakantajām vietām Izmeklēšanas nodaļā, un īpaši uzsvēra, ka "aicina pieteikties darbā izmeklētājus ar pieredzi ekonomisku un koruptīvu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā".

Savukārt tikai 24. aprīlī KNAB ziņu aģentūrai LETA paziņoja, ka birojs beidzot pieņēmis darbā divus jaunus izmeklētājus, kuri februārī izvēlēti no 27 personām, kas pieteikušās konkursā. Nu esot saņemts atzinums, ka viņi varēs saņemt speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam, un nu viens jau esot sācis strādāt, savukārt otrs drīzumā sākšot darbu birojā.

Pietiek rīcībā esošā informācija rāda, ka viens no viņiem - līdz šim KNAB speciālista amatu ieņemošais Oskars Gotauts pirms pāris gadiem vēlējies pāriet uz darbu Valsts policijā, kur bijusi nepieciešama pielaide valsts noslēpuma objektiem, taču šādu pielaidi nav saņēmis.

Savukārt tagad, kad izlemts, ka viņš varētu derēt vienai no vakantajām KNAB izmeklētāju vietām, Gotauts no SAB saņēmis otrās kategorijas pieeju valsts noslēpumam. Cik zināms, tas noticis, pateicoties KNAB priekšnieka vietnieces Strīķes labi zināmajām tuvajām attiecībām ar Satversmes aizsardzības biroja vadību.

Taču KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks aizvadītajā nedēļā nevēlējās atbildēt ne uz jautājumu, vai taisnība, ka Gotauts iepriekš nebija saņēmis pieeju valsts noslēpuma objektiem, ne uz jautājumu, kādā tieši veidā tagad panākts, ka nu viņam izsniegta šī pieeja, un kāda loma tajā bijusi Strīķei.

Pietiek jau informējis, ka pieejamie fakti liek domāt - KNAB rīkotais konkurss uz divām izmeklētāju vietām ir bijis tikai fikcija "vajadzīgo" cilvēku pieņemšanai darbā. Vismaz viens no pieņemtajiem cilvēkiem neatbilst paša KNAB oficiāli izsludinātajām prasībām, turklāt, lai gan par konkursa beigām tika paziņots tikai 24. aprīlī, patiesībā abi jaunie izmeklētāji darbu sākuši jau pirms vairākām nedēļām.

Valsts ieņēmumu dienesta publiskā datu bāze rāda, ka pretēji KNAB apgalvojumiem abi izmeklētāji jau ir stājušies darbā - viens pirms mēneša, otra jau marta otrajā pusē. Santa Sietniece saskaņā ar deklarāciju KNAB izmeklētāja amatā stājusies jau šā gada 21. martā, bet Gotauts - šā gada 2. aprīlī.

Lai gan iepriekšējā savā deklarācijā Sietniece sevi minējusi bezdarbnieces statusā, viņa KNAB oficiāli izvirzītajiem kritērijiem varētu būt atbildusi - Sietniece iepriekš strādājusi prokuratūrā un Valsts ieņēmumu dienestā par vecāko izmeklētāju.

Toties nekas ne no publiski pieejamajiem datiem, ne no Pietiek rīcībā esošās informācijas par Gotauta līdzšinējo pieredzi neliecina, ka viņš atbilstu KNAB oficiāli izvirzītajiem kritērijiem.

Kā rāda paša KNAB publiskotais atalgojuma saraksts, vēl šā gada martā Gotauts birojā bijis speciālista statusā ar 343,07 latu mēneša atalgojumu. Kā zināms Pietiek, šādā statusā Gotauts KNAB strādājis jau vairākus gadus un nav veicis neko no tā, ko birojs oficiāli bija formulējis kā "izmeklētāji ar pieredzi ekonomisku un koruptīvu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā".

Tā vietā Gotauts nodarbojies ar "speciālista" darbiem - rūpējies par dienesta automašīnu, vajadzības gadījumā to vadījis, kā arī veicis dažādus fiziskus darbus, tostarp nodarbojies ar lietu iešūšanu.

Ne Streļčenoks, ne kāda cita no KNAB amatpersonām nav vēlējušies atbildēt arī uz Pietiek jautājumu, kāda ir Gotauta pieredze ekonomisku un koruptīvu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā, ko kā kritēriju šim konkursam bija izziņojis KNAB priekšnieks. Tāpat Streļčenoks nav vēlējies atklāt, kurās tieši struktūrās, kādos tieši amatos, kad tieši šī pieredze ir gūta.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

FotoVēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Lasīt visu...

21

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

FotoDrošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Lasīt visu...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...