Iesaki rakstu: 
Neformāli tējojot un pusdienojot ar valdībai tuvām personām, lidsabiedrības airBaltic prezidents Bertolts Fliks, visticamāk, mēģina gludināt konfliktu ar Valdi Dombrovski un lidostu Rīga.
Jau pirmajā nedēļā pēc vēlēšanām, kurās sakāvi cieta apvienība Par labu Latviju (PLL) un tās līderi Ainars Šlesers un Andris Šķēle, ar abiem politikas smagsvariem cieši saistītais airBaltic šefs un līdzīpašnieks Bertolts Fliks, šķiet, mēģinājis gludināt pirms vēlēšanām uzplaiksnījušo konfliktu ar premjeru Valdi Dombrovski (Vienotība).
Visticamāk, apzinoties, ka ne Šlesera, ne Šķēles jaunajā valdībā nebūs, aizvadītājā nedēļā pēc Flika iniciatīvas notikušas vairākas neformālas sarunās ar valdībai tuvām personām, kurās mēģināts rast risinājumu gan airBaltic konfliktam ar valsts a/s Lidosta Rīga, gan domstarpībām par airBaltic akcionāru līgumu.
Pietiek novērojami un neoficiāla informācija, kas ir portāla rīcībā, liecina, ka aizvadītajā nedēļā notikusi gan neformāla premjera biroja pārstāvja (visticamāk, premjera padomnieka tautsaimniecības jautājumos Ginta Freimaņa) tikšanās ar Fliku. Tāpat neformāla tikšanās Flikam nedēļas nogalē bijusi arī ar satiksmes ministra Kaspara Gerharda pārstāvētās partijas VL-TB/LNNK līderi Robertu Zīli.
Ar Zīli, kura vadītās partijas biedrs Gerhards (līdz 14.oktobrim atrodas komandējumā Meksikā) aizvien ir satiksmes ministrs, piektdien Fliks dzēra tēju viesnīcas Bergs restorāna. Savukārt ar premjera biroja pārstāvi Fliks bija pusdienojis jau iepriekš.
Turklāt kuluāros izskan, ka šonedēļ Flikam plānota arī tikšanās ar Dombrovski (Vienotība), - aizvadītajā nedēļā tikšanās bijusi plānota, taču atcelta premjera aizņemtības dēļ. Paredzams, ka šī tikšanās gan nebūs neoficiālās pusdienās kādā no Rīgas lepnākajiem restorāniem, bet gan oficiāla tikšanās Ministru kabinetā, jo vizītē pie premjera kopā ar Fliku plānojuši piedalīties arī Turcijas kompānijas TAV Airport Holding pārstāvji, kas ir airBaltic partneri iecerētajā lidostas modernizācijas projektā.
Tiesa, oficiālajā premjera šīs nedēļas darbu kalendārā, kas pieejams valdības mājas lapā, šāda tikšanās nedēļās nogalē vēl nebija atzīmēta. Svētdien pēcpusdienā Pietiek neizdevās sazināties ar premjera preses pārstāvi Līgu Krapāni, lai precizētu ziņas par iecerēto tikšanos ar Fliku un turku kompānijas pārstāvjiem. Arī Fliks uz Pietiek zvaniem neatbildēja.
Aizvadītajā nedēļā notikušajās neformālajās tikšanās reizēs Fliks mēģinājis izskaidrot airBaltic un lidostas Rīga konflikta cēloņus, kā arī pārrunājis iespējamā mierizlīguma nosacījumus un airBaltic pozīcijas.
Kā Pietiek atzina Zīle, dzerot tēju, viņš uzklausījis Flika viedokli par iemesliem, kāpēc radies airBaltic konflikts ar lidostu, kāpēc airBaltic uzskata, ka lidsabiedrībai noteiktie lidostas pakalpojumu tarifi ir pārāk augsti. Flika arguments esot savulaik Šlesera noslēgtais līgums ar zemo cenu lidsabiedrību Ryanair, kurai noteiktas būtiskas atlaides lidostas Rīga pakalpojumiem.
Konflikts starp lidostu Rīga un airBaltic uzplauka 2009.gada beigās, pēc tam, kad Dombrovska valdība pieņēma grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos par to, kā nosakāma maksa par lidostas Rīga pakalpojumiem. Šie noteikumi sadārdzināja lidostas pakalpojumus, un līdz ar to stāšanos spēkā tika atceltas ievērojamās atlaides, kuras iepriekš, laikā, kad Šlesers bija satiksmes ministrs, saņēma arī airBaltic.
Taču, ņemot vērā, ka Ryanier (apelējot ar līgumu, kuru parakstījis Šlesers) lidostai Rīgā nemaksā tādu pakalpojumu maksu, kā paredz MK noteikumi, arī Flika vadītais airBaltic atteicies to darīt un maksāt lidostai tik daudz, kā to nosaka MK noteikumi. Neraugoties uz to, lidosta maksu par airBaltic sniegtajiem pakalpojumiem aprēķina pēc MK noteikumiem noteiktajiem tarifiem. Tas ir arī galvenais iemesls, kāpēc radies airBaltic parāds (pārsniedz 5 miljonus latu), kas kļuvis par lielāko strīdus ābolu starp valstij 100% piederošo lidostu Rīga un valstij daļēji (52,6%) piederošo airBaltic.
Kā atzīst vairāki avoti, kas vēlas palikt anonīmi, neformālās sarunās Fliks tagad mēģina panākt, lai valdība mainītu MK noteikumus par lidostas pakalpojumu maksu un tajos paredzētu atlaides. Noprotams arī, ka tieši tas ir viens no galvenajiem nosacījumiem, lai Fliks būtu gatavs noslēgt mierizlīgumu ar lidostu par parādu atmaksu.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
