Gaidāma nopietna pārbaude Meļņika patiesajai ietekmei uz tiesu sistēmu
PIETIEK24.06.2015.
Komentāri (7)
Iesaki rakstu: 
Septembra sākumā gaidāma pēdējos gados nopietnākā pārbaude miljonāra Vasilija Meļņika patiesajai ietekmei uz tiesu sistēmu: 7. septembrī Administratīvajā apgabaltiesā tiks izskatīta viņa un viņa kontrolētās AS Remars-Rīga sūdzība par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmumu, ar kuru Melņikam tika uzlikta soda nauda par akciju obligātā atpirkšanas piedāvājuma neizteikšanu citiem uzņēmuma Rīgas kuģu būvētava akcionāriem. Ja tiesa FKTK lēmumu atstās spēkā, Meļņikam tas nozīmēs nepieciešamību šķirties no vismaz vairākiem miljoniem eiro, kuru viņa rīcībā varētu arī nebūt.
Pagājušā gada augustā FKTK paziņoja - pabeidzot pārbaudi par AS Rīgas kuģu būvētava akcionāru iespējamo saskaņotu rīcību, FKTK pieņēma lēmumu piemērot uzņēmuma akcionāriem soda naudu likumā noteiktajā maksimālajā apmērā - gan Meļņikam, gan AS Remars-Rīga 14 200 eiro apmērā par akciju obligātā atpirkšanas piedāvājuma neizteikšanu citiem uzņēmuma akcionāriem.
Pārbaudi par faktu, ka vairākas personas kopā varētu būt ieguvušas līdzdalību AS Rīgas kuģu būvētava vairāk nekā 50% apmērā no uzņēmuma balsstiesīgo akciju skaita, FKTK uzsāka 2012. gadā un nonāca pie secinājuma, ka Remars-Rīga bija faktiskā līdzdalība AS Rīgas kuģu būvētava virs 50%. "Tā kā Vasilijs Meļņiks ir AS Remars-Rīga kontrolpaketes īpašnieks, atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likumam, V.Meļņika netiešā veida faktiskā līdzdalība ir bijusi vairāk par 50% no kopējā AS Rīgas kuģu būvētava balsstiesīgo akciju skaita," konstatēja FKTK.
Tāpat FKTK konstatēja, ka neilgi pirms lēmuma pieņemšanas Meļņiks ir mēģinājis izsprukt no nepatikšanām un ar Rīgas kuģu būvētavas akcijām ir veikts darījums, lai samazinātu Remars-Rīga faktisko līdzdalību zem 50%, līdz ar ko FKTK vairs nevarēja uzlikt pienākumu Remars-Rīga un Meļņikam izteikt pārējiem Rīgas kuģu būvētavas akcionāriem obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu.
Taču, ja tiesa atzīs, ka FKTK lēmums ir bijis pamatots, Meļņikam draud ne tikai salīdzinoši nelielās soda naudas samaksāšana, bet arī daudz nopietnākas nepatikšanas. FKTK norāda, ka tiem uzņēmuma akcionāriem, kuri uzskata, ka viņiem radušies zaudējumi dēļ tā, ka Remars-Rīga un Meļņiks likumā noteiktajā kārtībā nav izteikuši obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu, ir tiesības vērsties tiesā un pieprasīt, lai Remars-Rīga un Meļņiks kompensē viņiem radušos zaudējumus. Pēc aptuvenām aplēsēm, šī prasība varētu būt lēšama vairākos miljonos eiro.
Pats Meļņiks, par kura ietekmi uz Latvijas tiesībsargāšanas iestāžu lēmumiem Pietiek ir informējis jau vairākkārt, joprojām nevēlas sniegt atbildes uz viņam uzdotajiem jautājumiem.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
