Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Parex bankas otrdienas paziņojumā par vēršanos tiesā pret portāla Pietiek autoru ar prasību par neslavas celšanu ir viens īpaši zīmīgs fragments, kas ir tā vērts, lai tam pievērstu lielāku vērību, - ar to bankas vadība, laikam jau pašai negribot, uzskatāmi demonstrē to visatļautības atmosfēru, kādā tai atļauts dzīvot un darboties.

Līdz ar slavinājumiem bankas „atvērtības politikai” paziņojumā, kurā bagātīgi citēti bankas vadītāja Kristofera Gviljama izteikumi, skaidri norādīts: „Laikā no Parex bankas sadalīšanas Lato Lapsa ir bijis vienīgais žurnālists, kurš izteicis pretenzijas saistībā ar bankas atbildēm uz sniegtajiem pieprasījumiem.” Turklāt, kā noprotams no bankas paziņojuma, arī nevienai valsts amatpersonai aizvadītajos mēnešos nav ienācis prātā kādā veidā apšaubīt Parex darbības aktīvu izpārdošanā vai iedziļināties bankas vadības rīcībā.

Var, protams, dažādi vērtēt to, vajag vai nevajag vienam Lato Lapsam atkal un atkal pieprasīt Parex bankai – nevis kādam privātkantorītim, kā, šķiet, iedomājas tās vadība, bet Latvijas valstij piederošam uzņēmumam, - sniegt paskaidrojumus par to, kāpēc tās (tātad – valsts, tātad – jūsu un mūsu) aktīvi tiek izpārdoti slepeni, tikai „savējiem”, par acīmredzami samazinātām cenām.

Tāpat dažādi var vērtēt arī to, ir vai nav no šādas ņemšanās kāda jēga Latvijas valstij, - lai gan bankas acīmredzamā nervozitāte liek izdarīt secinājumu, ka ierasto un ērto shēmu īstenošanā šādi pieprasījumi un sabiedrības pieaugusī interese tomēr ir radījusi zināmus sarežģījumus vai vismaz likusi sākt vairāk piesargāties.

Visbeidzot, nav man nekāda vēlēšanās dziedāt slavas dziesmas Lato Lapsas, izsakoties pašas nabaga apceltās bankas vārdiem, aktivitātēm, „nepārtraukti tiranizējot atbildīgos darbiniekus ar daudz un grūti izprotamiem pieprasījumiem”. Vien piebildīšu, ka runa ir par kopumā trim informācijas pieprasījumiem bankas vadībai, ko kopā ar Parex „atbildēm” uz tiem Pietiek publicēs jau vistuvākajās dienās.

Taču uz vienu gan vēlētos vērst uzmanību – uz to pilnīgas un totālas visatļautības gaisotni, kādā Parex bankas pašreizējai vadībai atļauj atrasties gan sabiedrība, gan mediji, gan cilvēki, kas formāli saucas par valsts amatpersonām – ministriem, banku uzraugiem utml.

Sabiedrībai un medijiem acīmredzami pietiek ar Parex vispārīgām frāzēm pilnajiem paziņojumiem, valdībai acīmredzami – arī. Bankas vadības atzīšanās, ka visos aizvadītajos mēnešos ir bijis tikai viens cilvēks, kas tai uzdevis nepatīkamus un urdošus jautājumus, par šo gaisotni izsaka itin visu.

Un man gribot negribot jānorāda, ka tieši šāda „siltumnīcas situācija” Parex bankas vēsturē jau ir bijusi.

Vēl tieši Parex kraha dienas rītā 2008. gadā bija mediji – es nepārspīlēju, tieši kraha dienas rītā -, kas jūsmīgi baroja sabiedrību ar Parex tālaika vadības sacerētajām frāzēm par bankas brīnišķo situāciju, efektīvo darbību un saulaino nākotni. Savukārt banku uzraugi tikpat lielā vienprātībā televīzijā meloja par bankas situāciju – bet varbūt vienkārši to īsti neapjauta.

Kas šai laikā mainījies? Mediju kritiska interese par „tik lielu, tik stabilu, tik kārtīgu, tik uzvedīgu, tik bagātu” banku šajā laikā – atceroties pieminēto Gviljama un Co. atzīšanos par vienu vienīgo kritisko interesentu – acīmredzami nav būtiski palielinājusies. Sak’, ja kaut kas būs nozagts, gan jau mums par to kāds paziņos.

Pie banku uzraudzības stūres joprojām ir tie paši cilvēki, kas sekmīgi nogulēja Parex kraha tuvošanos 2008. gadā, - un viņi joprojām pauž viedokli, ka vainīgi bijuši visi citi, tikai ne jau nu viņi. Arī valdība sekmīgi turpina tādu pašu strausa politiku, kādu līdz pat Parex kraham 2008. gadā īstenoja Godmaņa valdība – nu, ja reiz banka saka, ka viss ir labi, tad jau droši vien viss arī ir labi, ko nu mēs tur.

Vienīgā atšķirība – pie bankas stūres nu atrodas citi cilvēki, kuri gan tieši tāpat kā Kargins un Krasovickis apgalvo – mēs esam paši labākie, paši profesionālākie, paši valstiskākie, paši godīgākie un kārtīgākie, tāpēc, protams, mums vajag uzticēties, uzticēties un vēlreiz uzticēties! Bez kādiem faktiem un apliecinājumiem – vienkārši uzticieties, un miers!

Var dažādi vērtēt, par cik profesionāli veiksmīgu uzskatāms pašreizējais bankas vadītājs Gviljams. No vienas puses, mums ir valdības pārstāvju slavējošie izteikumi par šo it kā lielisko profesionāli, no otras puses – neliela neizpratne: ja reiz šis cilvēks visu mūžu ir tik sekmīgi darbojies banku biznesā, kā gan tas tā gadījies, ka saskaņā ar viņa oficiālo deklarāciju viss, kas šajā laikā sapelnījies un uzkrājies, ir māja Lielbritānijā, 133 tūkstoši mārciņu pensiju fondos un 70 tūkstošu mārciņu parādi, bet nav nekādu, pilnīgi nekādu finanšu spilvenu, kapitāldaļu, akciju utml.

No britu banku vidusmēra menedžera turīguma viedokļa var teikt, ka misters Gviljams ir īsts plikadīda, kas nu beidzot ticis pie zelta dzīslas (gluži kā kādreizējais skandalozais Bankas Baltija likvidators Deivids Berijs), - un šādā situācijā paļauties uz kāda cilvēka totālo godīgumu un nesavtīgumu var tikai daudzcietusī Latvijas valsts, kura negrib un negrib mācīties pat no savām kļūdām.

Bet, kā redzams, uzticas, neraugoties uz Parex vadības atklātajiem paziņojumiem, ka tā negrib – negrib, un viss! – bankas (valsts tātad) aktīvus pārdot kaut cik atklāti un pēc caurspīdīgiem kritērijiem. Sak’, gan jau Gviljams, Borks un Co. labāk zina, ko dara – un kas par to, ka tieši ar tādu pašu žestu savulaik tika atmests ar roku Kargina un Krasovicka aktivitātēm – sak’, gan jau gudrais Vaļera zina, ko dara...

Protams, pienāks brīdis, kad Latvijas valsts, pateicoties kādam Valsts kontroles atzinumam vai kam citam, atjēgsies pie sasistas siles ar uzrakstu „Parex Nr. 2”. Un tad, protams, parādīsies jautājumi: interesanti, kurš tomēr ir sazadzis un no visu mūsu līdzekļiem izsaimniekojis vairāk – divi K vai viens Gviljams kopā ar piesūcekņiem, un kurš tajā īsti vainīgs? Bet tad, protams, kā jau tas Latvijas valstī tradicionāli, būs par vēlu.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...