Garkalnes deputāts regulāri palaiž savu suni klaiņot, pašvaldības policija izliekas to nemanot
PIETIEK27.02.2017.
Komentāri (40)
Iesaki rakstu: 
Garkalnes novada domes deputāts Edgars Treibergs (Latvijas Zemnieku savienība) regulāri savu suni bez pavadas palaiž, pēc viņa vārdiem, „izskrieties” pa apkārtni. Lai gan Garkalnes novadā paredzēts sods par šādu rīcību un ķērāji suni regulāri nogādā patversmē, tomēr vietējā pašvaldības policija notiekošo „nemana” un ne reizi nav uzlikusi deputātam sodu.
Garkalnes iedzīvotājiem jau apnicis, ka pašvaldības deputāts Treibergs regulāri laiž savu suni izskraidīties un tas nereti aizklīst tālu prom no mājām un klimst pa ciematu. Arī šajās brīvdienās suns tika palaists brīvsolī un kā klaiņojošs dzīvnieks nonāca suņu patversmē.
Taču pats deputāts Treibergs tajā gan neko ārkārtēju nesaskata. “Tas ir medību suns, es izlaižu, un viņš ātri atnāk atpakaļ, ja kāds viņu nesavāc. Viņam ir deviņi gadi, un viņš zina, kur atrodas māja. Man viņam bija piekarināts piekariņš ar numuru un uzrakstu: neaiztieciet mani, es pats zinu, kur manas mājas,” suņa brīvgaitas apraksta deputāts.
Pēc viņa skaidrojuma, Džeka Rasela šķirnes medību suns pavadiņā nevarot pietiekami izskraidīties, tādēļ pēc tam trakojot pa māju. Viņam tāpat kā haskijam jāļauj izskrieties. “Katram sunim ir veids, kā tas ir jātur, sunim ir jāpaskrien,” uzskata Treibergs, kuram viņa dzīves laikā esot bijuši jau 30 suņi.
Viņš esot pārliecināts, ka sunim, kuri laiž izskraidīties bez pavadas, ir jābūt dresētam, tas nedrīkst uzbrukt cilvēkiem. “Man bija arī kaukāziešu suns, kuru es nekad nelaidu vaļā. Šis ir mazs sunītis, kas ne lielam, ne bērnam nav uzbrucis,” apgalvo deputāts.
Tiesa, deputāta pārstāvētās Garkalnes novada domes saistošajos noteikumos noteikts 10 eiro sods, ja suns izvests no dzīvokļa bez pavadas, uzpurņa un reģistrācijas žetona, tomēr Treibergs neuzskata, ka tas attiektos arī uz viņu.
Tāpat pašvaldības noteikumos noteikts, ka saimniekam ir pienākums nodrošināt, lai suņiem, atrodoties ārpus dzīvokļa vai mājas, būtu kakla siksna ar tai piestiprinātu reģistrācijas žetonu. Ārpus telpām suņus turēt tikai piesietus vai izolētā teritorijā (labi iežogotos pagalmos), ja nepieciešams, izlikt uzrakstu „Nikns suns”, nepieļaut dzīvnieka uzbrukšanas iespējamību cilvēkiem.
“Kāda te apdzīvota vieta!? Man ir liela teritorija. Ja neviens viņu neaizvilina prom, tad kāpēc viņš nevar skraidīt,” paziņo Treibergs.
Vietējie iedzīvotāji Pietiek darīja zināmu, ka pašvaldības policija ne reizi suņa saimnieku neesot sodījis, jo viņš baudot “deputāta imunitāti”. Jautāts, vai viņam kādreiz uzlikts sods, deputāts attrauca: “Ai, labi, beidziet! Šitādas muļķības man riebjas klausīties!” un sarunu pārtrauca.
Lai gan šoreiz Garkalnes iedzīvotāji bija izsaukuši nevis iejūtīgo novada policiju, bet gan Valsts policiju, taču, kā noskaidroja Pietiek, arī šoreiz Treibergs izsprucis bez soda par suņa brīvlaišanu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
