Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Viedoklis par Latvijas valsts mežzinātnes institūta „Silava” veiktā lielo plēsēju Eirāzijas lūša (Lynx lynx) un pelēkā vilka (Canis lupus) sugu aizsardzības plāna (SAP) projekta norisi.

Interesi piesaista fakts, ka Latvijas mednieku lobijs ir bijis tik aktīvs un ieinteresēts mūsu lielo plēsēju lūšu un vilku apsaimniekošanas (lasi: šaušanas) plāna apspriešanas jautājumā, ka jau paspējis pozicionēt šo projektu Eiropas galvenajā mednieku organizācijā FACE kā Latvijas mednieku interešu grupas paraugaktivitāti, kā rezultātā FACE izraudzījusies to par savas starptautiskās mednieku organizācijas mēneša projektu.

Attiecīgi jājautā, ko pa šo laiku, kopš Latvijā sākusies lielo plēsēju sugu lūšu un vilku aizsardzības (uzsveru - aizsardzības!) plānu apspriešana, šajā procesā, t.i. lemšanā par sava dabas resursa un kopējā īpašuma aizsardzību ir paspējusi izdarīt mūsu sabiedrība kopumā?

Kā plāna izstrādātāji un atbildīgais valsts resors ir iesaistījis sabiedrību, uzrunājis un aicinājis katru no mums paust savu viedokli, prasījis katram no mums – kā mēs kā sabiedrība vēlamies aizsargāt pie mums mītošos un Eiropā par aizsargājamām sugām atzītos lielos plēsējus lūšus un vilkus?

Vai ikvienu no mums šobrīd apmierina un turpmākos desmit gadus (tāds ir plāna darbības periods) apmierinās kas līdzīgs pieredzētajam un atklātībā nākušajam Alūksnes lūša mātes nošaušanas gadījumam (kas Latvijas mednieku šaurā interešu grupā pieņemto medību normu traktējumā tiek apzīmēts ar vārdu „likumīgi”), kad šokētā sabiedrība burtiski ”vārījās” sociālajos tīklos un interneta vidē par Latvijas mednieku vides brutalitāti un tumsonību, atskārzdama īstenību - kas un kā notiek mūsu mežos ar mums piederošajiem Eiropā aizsargājamiem dzīvniekiem, kas nekādus postījumu (it īpaši lūši) savā dabiskajā dzīves vidē nenodara un nevienu neapdraud.

Kas notiek ar vilkiem mūsu Latvijas mežos? Ar kādu intensitāti un ar kādu nežēlību atšķirībā no visām pārējām Eiropas valstīm, kas stāv sardzē par saviem dabas resursiem, šie lielie plēsēji, nesaudzējot pat mazuļus un grūsnas vilcenes, visu aizgājušo padomju laiku un pat pēc iestāšanās ES tiek brutāli izslaktēti te, pie mums – visiem mums piederošajos mežos! To nežēlības un tumsonības pakāpi ilustrē kaut vai viens vilku medību piemērs 2013.gadā Zvārdes pusē, kur, lai apšautu vienu (uzsveru – vienu!) vilku ģimeni, bija sapulcējušies 400 mednieki no visas Latvijas! Taču tādu piemēru ir daudz.

Taisni kā tādā Eiropas „bordertaunā”, vai bezlikumības zonā, kur kaut kad pagātnē, demokrātiskas sabiedrības rītausmā veikli „zēni” no Latvijas iestāšanās sarunās Eiropas Savienībā sev par patikšanu „savai pašpasludinātai mantībai” bija izkārtojuši izņēmuma kārtas statusu, un nu pēc teju divdesmit gadiem to kā tādu kaunpilnu atpalicības zīmi esam spiesti nēsāt un pieciest mēs visi - visa Latvijas sabiedrība.

Neatbildēts palicis būtiskais jautājums, vai 2002.gadā Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā sarunu laikā Latvija bija tik vāja savā dabas aizsardzībā, ka nespēja, nemācēja vai apzināti negribēja aizstāvēt savus lielos plēsējus - lūšus un vilkus, lai tie būtu tādā pašā aizsardzības statusā kā citur Eiropā?

Dzirdēts, ka Latvijai esot izdevies ar zinātnieka Dr.Jāņa Ozoliņa "gādību” panākt „ģeogrāfisko izņēmumu”, kādu citas ES valstis savās sarunās ar Eiropas Komisiju nepieļāva, - ielikt šīs divas Eiropā aizsardzības statusā esošās sugas ES Dzīvotņu direktīvas (EU Habitat Directive 92/43/EEC On conservation of natural habitats and wild fauna and flora; Direktīva par dabisko dzīvotņu un savvaļas faunas un floras aizsardzību) pielikumā kā izņēmumu.

Dzirdēts, ka Latvija, pateicoties tieši zinātniekam Ozoliņam, dabūjusi šo izņēmuma statusu. Medniekuprāt, tas ir panākums, kā viņi to ilgus gadus postulē, manuprāt, tā ir valsts dabas aizsardzības politikas neveiksme un Latvijas mazspēja.

Jā, šobrīd saistībā ar Āfrikas cūku mēra apkarošanas pasākumiem medijos bieži dzirdam medniekus sakām, - žēl izšaut grūsnas meža cūkas vai mātes kopā ar mazuļiem, kārtīgam medniekam roka neceļas, taču attiecībā pret vilcenēm kopā ar mazuļiem mūsu medniekiem neeksistē nekādas žēlastības vai humānisma. Šie Eiropā aizsargājamie dzīvnieki pie mums Latvijā tiek ierindoti apkarojamu kaitēkļu kārtā. Kā tādas žurkas vai parazīti.

Uzstādījums viens vienīgs un pāri visam, gluži kā tādos vistumšākajos pēckara laikos, kad varai bija jāizpilda latviešu ģimeņu izvešanas plāns. Par katru cenu jāizpilda. Tā arī attiecībā pret lūšiem un vilkiem, par katru cenu jāizpilda paredzētā ikgadējā šaušanas programma, ko mūsu valstī nosaka Valsts meža dienests, vadoties pēc Zemkopības ministrijas apmaksātā un „Silavas” pētnieku veiktā lūšu un vilku sugu monitoringa.

Rēķins te vienkāršs – ja plānotās šaušanas kvotas netiks izpildītas, Eiropas Komisija iedegs „sarkanās lampiņas”. Tas nozīmē, ja lielo plēsēju medību sezonas laikā, kas, starp citu, pie mums - šajā Eiropas nomalē ir visgarākā salīdzinājumā ar tām valstīm, kur sugas izņēmuma kārtā atļauts medīt (pie mums vilkus slaktē 9 mēnešus, lūšus 4 mēnešus), paredzētais lūšu un vilku izšaušanas plāns netiks izpildīts, Eiropa iejauksies, un ikgadējos noteiktos izšaušanas limitus (aizvadītajā 2015./2016.medību sezonā tie bija 275 vilki pēc VMD datiem) zinātniekiem nāksies pārskatīt. Un tā jau būs neveiksme. Gan šāvēju, gan monitoringa veicēju neveiksme. Jautājums, vai arī sabiedrības un dabas aizsardzības politikas neveiksme?

Kas tad finansē šo lielo plēsēju sugu aizsardzības plāna (SAP) atjaunošanas projektu, ko šobrīd izstrādā un apspriež „Silava”? Projekts ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārraudzībā, taču ikgadējo lielo plēsēju sugu monitoringu jeb, vienkārši izsakoties, „izšaušanas plānu” atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas finansē Zemkopības ministrija. Un te nu mūsu zinātniekiem iestājas, tā sauktā „maizes atkarība”.

„Nabaga” zinātnieki ir spiesti „pārslēgties” no sugas aizsardzības mērķiem uz divu galveno mūsu saimniecisko resursu „apsaimniekotāju” - lauksaimniecības un mežsaimniecības (tandēmā ar medniecību) nozaru diktētajiem ekonomiskajiem mērķiem, kam nav nekāda sakara ar dabas aizsardzību un projekta mērķī noteikto: „Pelēkā vilka populācijas Latvijā saglabāšana labvēlīgā aizsardzības statusā, nodrošinot vilku Baltijas populācijas nepārtrauktu areālu Latvijas teritorijā, saglabājot augstu vides bioloģisko ietilpību un sugas dabiskās ekoloģiskās funkcijas ekosistēmās ..” (Pelēkā vilka Canis lupus aizsardzības plāna atjaunošana/ Reģ.nr.1-08/189/2016). Augstu vides bioloģisko ietilpību!

Bet šoreiz mums ir iespēja. Kamēr notiek plāna apspriešanas process, mums visiem ir iespēja prasīt un pieprasīt mūsu kopējā dabas resursa un īpašuma pārvaldniekam, kuram esam uzticējuši rūpi par mums piederošajām savvaļas dzīvnieku sugām, ne tikai atskaiti, bet atbildību par adekvātu visas sabiedrības līdzdalības un iesaistes nodrošināšanu šī plāna apspriešanā, ņemot vērā, ka plāns kalpos par pamatu šo mūsu savvaļas sugu „apsaimniekošanas” pasākumiem, kas realitātē nozīmē šaušanas programmu un paredzēto intensitāti, nākamos 10 gadus. Un šādas valsts apmaksātas programmas tiks izstrādātas tik ilgi, kamēr lūši un vilki Latvijā netiks izrauti no kaunpilnā „kaujamo lopiņu” statusa.

Citāts no LVMI „Silava” sabiedriskās aptaujas anketas „Aptauja par lielajiem plēsējiem Latvijā” ievada: „Latvijas valsts mežzinātnes inistitūts „Silava”, veicot lielo plēsēju sugu aizsardzības plānu atjaunošanu, vēlas noskaidrot, kāda ir cilvēku pašreizējā attieksme, informētība un ieinteresētība par šīm sugām un dzīvo dabu vispār, kas to veido un kā tā mainījusies pēdējo 10-15 gadu laikā. Tas palīdzēs sugu aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumu plānošanā saskaņot dzīvnieku un sabiedrības intereses un vajadzības.. Mūs interesē ikviena domas..”

Taču pretēji aptaujas ievadā paustajam sabiedrība kā tai piederošā dabas resursa īpašniece pilnvērtīgi netiek iesaistīta lemšanas procesā par savu aizsargājamo dabas resursu. Mums medijos tiek pausts, ka lielo plēsēju sugu aizsardzības atjaunošanas plānā, ko šobrīd izstrādā institūts "Silava", noteicošā esot tieši sociālā komponente - sabiedrības tolerances mērījums pret lielajiem plēsējiem. Taču līdzšinējais ikgadējais šaušanas kvotu palielinājums lūšiem un vilkiem mūsu valstī nekādi nevar tikt pasludināts par sabiedrības tolerances mērījumu un attieksmes rādītāju pret mūsu lielajiem plēsējiem.

Jautājums atklāts – kāpēc mēs kā sabiedrība kopumā tiekam diskriminēti šajā mūsu dabas resursa aizsardzības projekta apspriešanas pasākumā? Nav saprotams, kāpēc par brūno lāci gadījumā, ja kādam no mums nejauši laimējies uziet šādu aptauju interneta portālā „Skaties.lv”(nekur šādas informācijas par aptauju nav!), sabiedrībai visžēlīgi tiek dota iespēja izteikt savu viedokli, bet par lūšiem un vilkiem iespēja paust viedokli visaptverošas publiski pieejamas aptaujas veidā nav paredzēta?

Attiecībā uz lūšiem un vilkiem plāna izstrādātāji sabiedrības viedokļa noskaidrošanu un dalību apspriešanas procesā noreducējuši tikai un vienīgi uz noteiktām interešu grupām, kas ir nepieņemami. Zināms arī, ka aptaujas anketas netiek dotas interesentiem, kuri atklāti izteikuši vēlmi piedalīties aptaujā un paust savu viedokli, sūtījuši rakstiskus pieprasījumus „Silavas” SAP projekta grupai. Šāda iespēja tikusi liegta no „Silavas” puses. Tādejādi apgalvojums, ka pētniekus interesē ikviena domas, ir sabiedrības muļķošana.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Artuss Kaimiņš man un sabiedrībai meloja jau no paša sākuma

FotoŠodien publiski rezultējās process, kas tikai aizsākts jau 2017. gadā - KNAB beidzot ir apstiprinājis, ka informācijai, kuru es un vēl vairāki cilvēki paudām 2016. gadā, aizejot no KPV LV, ir arī tiesiski pierādāms pamats.
Lasīt visu...

21

Kā un kāpēc "Lattelecom" zaudē klientus

Foto"Nekur jūs neliksieties!" un "Nevis jūs esat vajadzīgi mums, bet mēs - jums!" - pēc šādiem pamatuzstādījumiem joprojām strādā daļēji Latvijas valstij piederošā SIA Lattelecom. Nosūtu jums savu saraksti, kas uzskatāmi parāda iemeslus, kuru dēļ Lattelecom - tas pats, kura vadītājs Juris Gulbis (attēlā) saņem astronomisku algu par savām "titāniskajām pūlēm", - ar katru gadu zaudē aizvien lielāku klientu skaitu, tos pārņemot privātuzņēmumiem, kuri katru klientu uzskata par savu lielāko vērtību.
Lasīt visu...

21

Valstsbaznīcas mirāža

FotoLai cik garšīgi ne man vienam būtu noskatīties, kā mūžam tik pašpārliecinātie "nacionālkonservatīvie" oļiņieši paši bāž savu galvu ilūziju cilpā un paši braši lec no ķeblīša, bailes par mieru sabiedrībā un par valsts pamatiem tomēr ir daudz stiprākas.
Lasīt visu...

12

Visu notiekošo var nosaukt - cinisms neaprakstāms

FotoPēdējās divās nedēļās vēroju notiekošo mūsu valstī. Un ir pienācis brīdis, kad sirds pilna. Lai gan varētu rakstīt ar konkrētiem vārdiem un konkrētām situācijām, mēģināšu pavisam īsi, kodolīgi ar neitrālu skatījumu.
Lasīt visu...

21

Veselības ministrijas pozīcija – mehāniķus un celtniekus veselības jomas vadībā

FotoApkopojot ministres Andas Čakšas veikumu veselības aprūpē, acīmredzamas kļūst piecas atziņas:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ticība varai

1982. gada 8. jūnijā Ronalds Reigans Lielbritānijas parlamentā uzstājās ar slaveno runu “Krusta karš pret komunismu”. Sabiedrība tika sagatavota radikālai Amerikas ārpolitikas maiņai, kas...

Foto

Mentālā haosa kumulācija jeb cilvēciskuma sabrukums

Atkal nākas lietot medicīnā iecienītu jēdzienu. Sabiedrības analīzē vairs nepietiek ar sociālo zinātņu jēdzieniem. Tos nepieciešams nemitīgi papildināt ar medicīnā...

Foto

Attieksme pret komunistisko genocīdu šodien: atklāta vēstule tautas priekšstāvjiem

14.jūnijs ir viena no tām dienām gadā, kad mūsu valsts karogam piešķiram sēru noformējumu, un īpaši pieminam...

Foto

Biznesa neveiksminieki grib ietekmēt politiku

Viļņveidīgi apgriezienus uzņem un atkal zaudē Baltijas Asociācija - Transports un Loģistika, ko pirms nepilniem 12 gadiem nodibināja Ventspils ostas nesekmīgākie uzņēmumi...

Foto

Teritorija valstij nav “svētā govs”, reizēm to ir lietderīgi ziedot apmaiņā pret mieru un stabilitāti

Sabiedrībā ir kļūdains uzskats par valsti kā par struktūru, kura tiecas...

Foto

Kāpēc es nekandidēšu 13. Saeimas vēlēšanās

No kura saraksta es startēšu Saeimas vēlēšanās? Pēdējā pusgada laikā to aizvien intensīvāk man jautā žurnālisti. Mana atbilde ir –...

Foto

KPV LV metamorfoze no Kaimiņa par Gobzemu

Kopš Alda Gobzema kļūšanas par KPV LV premjera amata kandidātu partija ir ar jaunu sparu metusies priekšvēlēšanu cīņā un...

Foto

Pret malkas ciršanu kapos Dievs un Daba neiebilst?

It kā nopietni cilvēki reizēm kļūst pārsteidzoši romantiski. Varbūt pat sīrupaini. "Atzīšos, būšana dabā ir manas dzīves nepieciešamība....

Foto

Izglītības reforma jāpilnveido

Ažiotāža ap Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzīto izglītības reformu ir pārspīlēta. Mēģinājumi notiekošo uzdot par labo un ļauno spēku cīņu ir kaitīgi reformas...

Foto

Kāds Pabriks pārlaidās no ligzdas uz ligzdu

Katru reizi, kad no ekrāna kāds/kāda LTV Panorāmā traģiski aizžņaugtā balsī vēsta “saskaņā ar tādu-un-tādu aptauju Saeimā iekļūtu/neiekļūtu tie-un-tie”, atcerieties: tās...

Foto

Par kontrolējošo iestāžu rīcību ēnu ekonomikas apkarošanā būvniecības nozarē

Latvijas Republikas Saeimā tiek virzīts likumprojekts “Grozījums Darba likumā”, kas paredz papildināt Darba likuma 68.pantu ar trešo...

Foto

Atbildības difūzija un sociālais slinkums

Sabiedrības garīgi attīstītajā daļā aktuāls ir jautājums „Kāpēc tauta tik ilgi samierinās ar cilvēciski pazemojošo dzīvi un tautas acīmredzamo bojāeju?”. Škiet,...

Foto

Atklāta vēstule Latvijas sabiedriskajam medijam

Šonedēļ kāda politiķa ceturtās partijas nomaiņas pasākumā Latvijas Televīzija translēja iepriekš saskaņotu tiešraidi no kādas partijas biroja. Šajā sakarā man kā...

Foto

Kas ir Kremļa guļošais aģents Slava Dombrovskis?

Aizvadītajā nedēļas nogalē Latvijas politisko cirku pāršalca kāda negaidīta ziņa. Par prokremliskās partijas „Saskaņa” iespējamo premjera kandidātu tika izvirzīts liberāļu cienītais...

Foto

Kā padarīt politiķa arodu grūtāku un atbildīgāku?

Pēc tikai četriem mēnešiem notiks Saeimas vēlēšanas - notikums, kuru gaida ikviens. Pilsoniski aktīvā sabiedrības daļa - cerībā kaut...

Foto

Mēs dzīvojam „Mēness aptieku” monopola zvaigznājā. Kas to pieļāva?

Es zinu, ka tad, kad gaišā dienas laikā nošauj cilvēku un valsts mokās ar naudas trūkumu daudzās...

Foto

Mēs ne par ko neatbildam, vainīgs noteikti ir kāds cits

Atbilstoši Ministru kabineta 2010. gada 26. oktobra noteikumu Nr. 1001 „Kārtība, kādā Maksātnespējas administrācija izvēlas un...

Foto

„Vienotību” pametu tāpēc, ka mana, pieredzējuša politiķa misija ir palīdzēt jauniem cilvēkiem politikā

“Nu jau pāris gadus visos iespējamos formātos un forumos esmu runājis par plašu...

Foto

Vai Putina solītās „ausis” beidzot iegūs varu Latvijā?

Vladimirs Putins 2005.gadā publiski solīja, ka Latvija Abreni nekad neatgūs. Vienīgais, ko Latvija dabūšot, būs miruša ēzeļa ausis....

Foto

Labklājības ministrija nepilda solījumus un neatbalsta audžuģimenes

Aizvadītajā nedēļā Saeimā izskatīja PPA ''Latvijas Reģionu Apvienība'' (LRA) pieprasījumu labklājības ministram Jānim Reiram nekavējoties sniegt skaidrojumu par to,...

Foto

Kaitniecība, nolaidība Rīgas ielu būvē?

Man liekas, ka Rīgā darbojas kaut kāda sazvērestība. Paskatieties, kas notika ar tramvaja sliežu remontu VEF-Jugla. Aizliegti, izmainīti visi - kā...

Foto

Akadēmiskais kapitālisms un izglītības sadisms

Jautājums: vai tādā humānā sfērā kā izglītība ir iespējams sadisms – nenormāla tieksme uz cietsirdību un tīksmināšanās par citu ciešanām? Atbilde:...

Foto

Par grozījumiem Vispārējās izglītības likumā un Izglītības likumā

Kā vecāki vēlamies izteikt atbalstu Valsts izglītības satura centra īstenotā ESF projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā” jeb Skola2030...

Foto

Ierobežos iespējas uzzināt par valsts pārvaldes amatu konkursiem

Gatavojot grozījumus Valsts civildienesta likumā, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešajam lasījumam iekļāva un atbalstīja priekšlikumu vairs...