Iesaki rakstu: 
Pagājušo gadu ar vairāk nekā 152 miljonu latu zaudējumiem beigušās Parex bankas valdes priekšsēdētājs Kristofers Gviljams no valsts īpašumā esošās kredītiestādes mēnesī vidēji saņem vairāk nekā 11,3 tūkstošus latu, tā kļūstot par pašlaik – ņemot vērā jau publiskotos datus – visaugstāk apmaksāto valsts uzņēmējsabiedrību vadītāju Latvijā. Gviljamam noteiktais atalgojums gandrīz dubulti pārsniedz pat līdz šim bieži par uzpūstu uzskatīto Latvijas Bankas vadības atalgojumu.
Kā rāda Gviljama iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija, atalgojumā AS Parex banka viņš piecos mēnešos kopš pagājušā gada augusta sākuma saņēmis kopumā 56,9 tūkstošus latu. Šāds atalgojums Gviljamam noteikts par faktisku likvidatora darbu, kurpretī Jurim Jākobsonam, kuram AS Citadele banka valdes priekšsēdētāja postenī jārūpējas par kredītiestādes attīstīšanu, lai to varētu iespējami izdevīgi pārdot, atalgojums noteikts gandrīz divreiz mazāks nekā Gviljamam, - vidēji 6300 latu mēnesī.
Turklāt izrādās, ka Latvijas valsts, nosakot abu savu banku vadības algas, arī pret citiem ārzemniekiem ir nesalīdzināmi devīgāka nekā pret pašmāju speciālistiem: tā Citadele bankas valdes loceklis Filips Naidžels Alards, kurš amatā ir kopš pagājušā gada septembra beigām, bankā atalgojumā saņēmis 29,5 tūkstošus latu – tātad vidēji mēnesī vairāk nekā 9200 latu jeb par trešdaļu vairāk nekā valdes priekšsēdētājs.
Pagaidām Pietiek nav saņēmis izsmeļošu skaidrojumu par to, ar ko izskaidrojams tieši šāds abu banku amatpersonām noteiktā atalgojuma līmenis. Parex banka pagaidām nav vēlējusies atklāt arī precīzo Gviljama amata aprakstu un viņa darba līgumā noteiktos pienākumus.
Jāpiebilst, ka līdz ar stāšanos pie Parex bankas vadīšanas Gviljamam, kura iepriekšējo profesionālo panākumu pārskatu banka savulaik nevēlējās atklāt, sākusi būtiski pieaugt personiskā labklājība: vēl augusta sākumā viņš bija deklarējis 133 tūkstošus mārciņu lielus kopējos uzkrājumus, bet nākamo piecu mēnešu laikā tie jau pieauguši līdz vairāk nekā 161 tūkstotim mārciņu un vēl 3,3 tūkstošiem latu.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
