Gviljams Latvijas valsts „Pareksā” gada laikā nopelnījis vairāk nekā iekrājis visā iepriekšējā mūžā
A. Gobzems01.08.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Par AS Reverta pārdēvētās valstiskās Parex bankas valdes priekšsēdētājs un prezidents Kristofers Džons Gviljams šajā amatā gada laikā ir nopelnījis vairāk, nekā viņam ir izdevies iekrāt visā iepriekšējā mūžā, - šādus datus rāda Valsts ieņēmumu dienesta publiskajā datu bāzē atrodamās Gviljama deklarācijas.
Stājoties amatā 2010. gada augustā, Gviljams kā visa līdzšinējā mūža – kurā viņš saskaņā ar publisko versiju esot ieņēmis daudzus būtiskus banku amatus – uzkrājumus oficiāli bija deklarējis 133 tūkstošus britu mārciņu, un jau pirmo piecu mēnešu laikā tie, pateicoties Gviljamam noteiktajam vairāk nekā 11 tūkstošu latu atalgojumam Latvijas valstij piederošajā bankā, bija pieauguši līdz vairāk nekā 161 tūkstotim mārciņu un vēl 3,3 tūkstošiem latu.
Savukārt pagājušā gada laikā Gviljama uzkrājumi pieauguši vēl par dažiem tūkstošiem mārciņu, savukārt viņam noteiktais atalgojums vēl palielinājies – gada laikā Gviljams kopā Parex bankā oficiāli saņēmis 160 408 latus vai vidēji 13 367 latus mēnesī. Tas nozīmē, ka viena gada laikā Gviljams no Latvijas valsts atalgojumā saņēmis vairāk, nekā līdz tam iekrājis visa iepriekšējā mūža laikā.
Par šo milzīgo algu, kas līdz šim atpalika tikai no airBaltic bijušā vadītāja Bertolta Flika atalgojuma, valstij piederošās Reverta valdes priekšsēdētājs Gviljams var pateikties nevis bankas akcionāres – Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) nostājai, bet gan Ministru prezidenta Valda Dombrovska padomnieces Sandras Bukanes un citu vietējo ierēdņu lēmumam.
Šāds atalgojums Gviljamam noteikts par faktisku likvidatora darbu, kurpretī Jurim Jākobsonam, kuram AS Citadele banka valdes priekšsēdētāja postenī bija jārūpējas par kredītiestādes attīstīšanu, lai to varētu iespējami izdevīgi pārdot, atalgojums bija noteikts gandrīz divreiz mazāks nekā Gviljamam, - vidēji 6300 latu mēnesī. Gviljamam noteiktais atalgojums dubulti pārsniedz pat līdz šim bieži par uzpūstu uzskatīto Latvijas Bankas vadības atalgojumu.
Gviljamam un citiem no ārvalstīm pieaicinātajiem bankas darbiniekiem šādu atalgojumu kolektīvi faktiski nodrošinājusi virkne pašmāju ierēdņu.
Saskaņā ar Privatizācijas aģentūras – oficiālās Parex bankas (tagad - Reverta) valsts daļas pārraudzītājas – skaidrojumu Latvijas valsts un ERAB vienojušās par atlases modeli un principiem Parex bankas valdes un padomes locekļu atlasei, līdz ar ko izveidota valdes un padomes locekļu nominācijas komiteja, kurā bijuši „plaši pārstāvēti” abi bankas akcionāri (Latvijas valsts un ERAB) un procesā iesaistītās institūcijas.
Nominācijas komiteja izskatījusi personāla atlases uzņēmuma Pedersen and Partners piedāvātos kandidātus, un tāpat komitejas locekļi izskatījuši potenciālo kandidātu sarakstu, kas pēc tam komitejā izvērtēti pēc noteiktiem kritērijiem – pieredzes, izglītības, kā arī kandidāta nosauktā vēlamā atalgojuma apjoma. Tad nu komiteja izvēlējusies atbilstošākos kandidātus, bet padomes locekļu atalgojumu, kā arī valdes atalgojuma pamatprincipus formāli noteikuši bankas akcionāri.
Kā skaidro Privatizācijas aģentūra, akcionāru – tātad pašas aģentūras un ERAB – sapulcē nolemts, ka bankas padomes priekšsēdētāja atalgojums ir Ls 2500 mēnesī, savukārt padomes locekļiem – Ls 2000 mēnesī. Savukārt valdes locekļu atalgojuma apjoms „izrietēja no iepriekš izvirzītajiem kritērijiem, kā arī pārrunās panāktās vienošanās par atalgojuma apjomu, kas būtu pieņemamas kā kandidātam, tā arī akcionāram, ievērojot kompetences, samērīguma, konkurētspējas u.c. principus”.
Kuras bija personas, kas ietilpa Gviljama un citu piesaistīto darbinieku algas jautājumu būtībā izlēmušajā nominācijas komitejā? Izrādās, no ERAB tajā bijusi tikai viena pārstāve – Sabina Dziurmana, savukārt Latviju pārstāvējuši veseli pieci ierēdņi – līdztekus Bukanei arī līdzšinējais Finanšu ministrijas valsts sekretārs, jaunais Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs Mārtiņš Bičevskis, Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce, Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andžs Ūbelis un Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētāja Iveta Zalpētere.
Savukārt pati AS Reverta - bijusī AS Parex banka - kategoriski atsakās atklāt ne tikai informāciju par to, no kā sastāv valdes priekšsēdētāja ikmēneša atalgojums, bet arī kredītiestādes valdes priekšsēdētāja amata aprakstu un darba līgumā noteiktos pienākumus.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
