Haoss VID: ģenerāldirektore putrojas pat ar VID lēmumu pārsūdzēšanas kārtību

Šis atgadījums ir saistīts ar VID ģenerāldirektores mēģinājumu slēpt kopš VID „reformu” sākuma darbā pieņemto finanšu policistu iegūto izglītību, tā netieši apstiprinot neoficiālo informāciju, ka Finanšu policijas pārvaldē, kur darbs prasa specifiskas zināšanas, pēdējos mēnešos esot pieņemti arī cilvēki ar pienākumiem neatbilstošu izglītību.

Ņemot vērā publiski izskanējušās aizdomas par Finanšu policijā no jauna pieņemamo darbinieku nepietiekamo kvalifikāciju finanšu noziegumu atklāšanas un apkarošanas jomā, Cīrulei divos „piegājienos” bija pieprasīta informācija par visiem VID Finanšu policijas pārvaldes darbiniekiem, kas pieņemti darbā laikā no pagājušā gada sākuma līdz šā gada 15. martam.

Par katru darbā jaunpieņemto darbinieku bija pieprasīts atklāt ne tikai vārdu un uzvārdu, jauno amatu un noteikto amatalgu, bet arī jaunā darbinieka izglītību – kāda, kur un kad iegūta. Sniedzot pārējo informāciju, ziņas par jauno finanšu policistu izglītību Cīrule sniegt atteicās, aizbildinoties, ka tās esot ziņas par fiziskās personas privāto dzīvi un līdz ar to ierobežotas pieejamības informācija.

Šī ir viena no arī iepriekš dažādu iestāžu izmantotajām atrunām, kā pamatot ziņu neatklāšanu par, iespējams, nepietiekami kvalificētu, uz pazīšanās vai cita pamata darbā pieņemtu amatpersonu izglītību.

Pēc šī Cīrules atteikuma saņemšanas Pietiek pārstāvis vērsās administratīvajā tiesā, pieteikumā norādot uz līdzīgu gadījumu jau pirms pieciem gadiem. Tad administratīvā rajona tiesa 2012. gada 12. jūnijā norādīja - judikatūrā skaidri atzīts, ka valsts amatpersonas tiesības uz privāto dzīvi bauda mazāku aizsardzību nekā tās personas tiesības uz privāto dzīvi, kura nav uzskatāma par valsts amatpersonu.

Tiesa minētajā spriedumā arī atzina, ka persona, kura ir kļuvusi par valsts amatpersonu, zaudē tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību attiecībā uz informāciju par izglītību savas profesionālās darbības jomā, un minētā informācija vairs nav uzskatāma par informāciju par valsts amatpersonas privāto dzīvi, bet gan par vispārpieejamu informāciju.

Tiesas ieskatā sabiedrībai ir tiesības vērtēt valsts amatpersonas profesionalitāti un atbilstību ieņemamajam amatam, veidojot viedokli par konkrētās amatpersonas profesionalitāti, arī vadoties no ziņām par minētās amatpersonas izglītību, kas tiek izmantota viņas profesionālajā darbībā. Tādējādi tiek īstenota arī sabiedrības kontrole par valsts pārvaldes profesionalitāti un efektivitāti, kā arī valsts līdzekļu izlietošanas lietderību.

„Ņemot vērā augstākminēto, informācija par valsts amatpersonas izglītību viņas profesionālās darbības jomā nevar tikt uzskatīta par informāciju, kas ir paredzēta ierobežotam personu lokam saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 5.panta pirmo daļu un ierobežotas pieejamības informāciju,” toreiz konstatēja tiesa.

Tiesa arī uzsvēra, ka valsts administrācijas darbinieki atšķirībā no privātā sektora darbiniekiem ir pakļauti zināmai sabiedrības interesei, lai nodrošinātu valsts pārvaldes caurspīdīgumu un atbildību. Tādējādi vispārīgi personas dati, kas reģistrēti sakarā ar valsts iestādes darbinieka profesionālo darbību, atrodas ārpus tiesību uz privāto dzīvi ietvariem. Tiesa minētajā spriedumā norādījusi, ka ir prettiesisks iestādes atteikums sniegt informāciju par konkrētās iestādes amatpersonas izglītību tās profesionālās darbības jomā.

Atsakoties sniegt ziņas par darbā pieņemto finanšu policistu izglītību, Cīrule ar savu parakstu bija apliecinājusi kārtību, kādā šis viņas lēmums apstrīdams: „Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 15.panta pirmo daļu, Administratīvā procesa likuma 3.panta pirmo daļu, likuma „Par Valsts ieņēmumu dienestu” 22.panta pirmo daļu nodokļu maksātājam šo lēmumu par atteikumu sniegt informāciju ir tiesības viena mēneša laikā pēc lēmuma paziņošanas pārsūdzēt tiesā, iesniedzot pieteikumu atbilstoši Administratīvā procesa likuma 189.pantam Administratīvās rajona tiesas tiesu namā pēc fiziskās personas deklarētās dzīves vietas adreses.”

Taču, kad tiesa ierosināja administratīvo lietu un pieprasīja VID paskaidrojumus, pēkšņi izrādījās, ka VID ģenerāldirektore ir „pārdomājusi” un tiesai jau skaidro kaut ko pilnīgi citu – ka tā pārsūdzēšanas kārtība, kuru viņa pati bija norādījusi, esot nepareiza un lieta tiesā tāpēc neesot izskatāma.

„Administratīvā procesa likuma 76.panta pirmajā daļā teikts, ka administratīvo aktu var apstrīdēt padotības kārtībā augstākā iestādē. No minētā izriet, ka L.Lapsam sākotnēji bija jāvēršas Finanšu ministrijā kā augstākā iestādē. Ņemot vērā, secināms, ka pieteicējs nav ievērojis likumā noteiktas prasības informācijas atteikuma apstrīdēšanai,” – tāds bija jaunais VID ģenerāldirektores viedoklis par VID lēmuma apstrīdēšanu.

Tikai pēc Pietiek pārstāvja pieprasījuma VID ģenerāldirektore ir iestādes vārdā atvainojusies par „pieļautajām kļūdām”, norādot uz VID vadības atklājumiem normatīvo aktu jomā.

„Izvērtējot lietas materiālus, esam konstatējuši, ka, norādot VID 2017.gada 7.aprīļa lēmumā Nr.9.6-5/78 "Par informācijas sniegšanu” un 2017.gada 17.maija lēmumā Nr.9.6-5 123 "Par informācijas sniegšanu” šo lēmumu pārsūdzēšanas kārtību, VID ir pieļāvis tiesību normu neatbilstības. Tā kā Informācijas atklātības likuma 15.pantā norādītā VID lēmuma apstrīdēšanas kārtība, kas nosaka, kādā veidā ir apstrīdams atteikums sniegt informāciju (Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā iesniedzot sūdzību VID augstākā iestādē - Finanšu ministrijā), ir speciālā tiesību norma (salīdzinot ar likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 22.pantā noteikto VID pieņemto lēmumu pārsūdzēšanas kārtību), tad minētajos lēmumos ir norādīta nekorekta VID lēmuma pārsūdzēšanas kārtība - sūdzību iesniedzot tiesā,” šos jaunatklājumus apraksta VID ģenerāldirektore.

Tiesa, līdz ar šo putrošanos VID vadībai joprojām veiksmīgi ir izdevies izvairīties no informācijas atklāšanas par jaunpieņemto Finanšu policijas darbinieku izglītību.

Novērtē šo rakstu: