Neilgi pēc ministru prezidentes Evikas Siliņas un ģenerālprokurora Jura Stukāna paustajiem pārmetumiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) par neefektīvu un pasīvu izmeklēšanu KNAB amatpersonas nākušas klajā ar diezgan oriģinālu un īpatnēju risinājumu.
Apzinoties, ka amatpersonu, kuras nebūtu iesaistītas kādos kriminālprocesos, nav nemaz tik daudz, KNAB sāk aizturēt privātpersonas un "piešūt" tām noziegumus, kurus var veikt tikai amatpersonas.
No portāla Delfi 08.02.2024 publikācijas (https://www.delfi.lv/161/criminal/56328704/apcietina-cilveku-kurs-pret-kukuli-solija-nokartot-lietas-knab) izriet, ka KNAB šā gada 18. janvārī ir uzsācis kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 320. panta pirmās daļas, t.i. par kukuļa pieprasīšanu nolūkā to nodot KNAB amatpersonai. Aizdomās turētā persona tikusi aizturēta un vēlāk arī apcietināta.
KNAB, izjūtot būtisku reputācijas apdraudējumu, metās attaisnoties, portāla publikācijā norādot: "Izmeklēšanas laikā KNAB iegūti nenoliedzami pierādījumi, ka aizdomās turētā persona nav un nekad nav bijusi saistīta ar KNAB nodarbinātajām amatpersonām un pieprasīto kukuli plānoja piesavināties."
Neskatoties uz to, ka aizturētā persona nav amatpersona un nav apstiprinājušās sākotnējās aizdomas par kukuļa pieprasīšanu KNABam, procesa virzītāja Santa Sietniece spītīgi neievēro likuma prasības, t.i. vai nu kvalificējot nodarījumu pareizi, vai arī nododot kriminālprocesa materiālus izskatīšanai Valsts policijā.
Acīmredzot izmeklētāja S. Sietniece ģenerālprokurora paustos pārmetumus par pasīvo izmeklēšanu uztvērusi burtiski un tādēļ neveic likumā paredzētās darbības, veic nevajadzīgas darbības un imitē procesa norisi, tādējādi "velkot" un "izstiepjot" procesu.
Taisnības labad jāatzīst, ka KNAB izmeklētāja diezgan veikli prot "žonglēt" ar lietas faktiskajiem apstākļiem, norādot pēc vajadzības (piemēram, tiesai) uz to, ka kukulis ticis pieprasīts nodošanai KNAB amatpersonai, tādējādi izvēloties smagāku pantu (apcietināšanas piemērošanas nepieciešamībai), bet, kad parādās cita vajadzība (glābt KNAB reputāciju), tad tiek norādīts, ka nekādai KNAB amatpersonai kukulis nav bijis domāts un aizdomās turētais gribējis to piesavināties, kas ir vieglāks pants.
Ir apsveicami, ka KNAB amatpersonas prot saklausīt kritiku, tomēr izkropļotā un perversā uztvere neļauj konstruktīvi un adekvāti uz to reaģēt.
Šis ir viens no piemēriem, kurš ilustrē KNAB amatpersonu visatļautības un nesodāmības sajūtu. Baisi iedomāties, cik šādu un līdzīgu procesu KNAB amatpersonas ir paspējušas "izstumt" līdz tiesai.
Papildus jānorāda, ka KNAB amatpersonu (izmeklētājas) izmeklēšanas metodes ne ar ko neatšķiras no kādreizējo VDK izmeklētāju metodēm - iebiedēšana, šantāža, meli, manipulācijas, pazemošana, nomelnošana u.c.