Pietiek :: Iekšlietu ministrija cenšas tiesai paskaidrot – kāpēc sabiedrībai nav jāzina, kam tiek izsniegtas tās īpašās caurlaides
Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tikai pēc tam, kad Pietiek norādīja uz apstākļiem, kas liek domāt, ka iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis mēģina piesegt un neatklāt cilvēku, kura automašīnai izsniegta Iekšlietu ministrijas caurlaide un kurš tajā vizinās ar Krievijas karodziņu vējstiklā, Valsts policija marta vidū atklāja, ka caurlaide izsniegta Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes vecākajai inspektorei Tatjanai Prohorovai (attēlā). Taču tas, kam vēl izsniegtas šādas atļaujas, joprojām netiek atklāts: administratīvā rajona tiesa gan ir sākusi administratīvo lietu par šīs informācijas sniegšanu, taču ministrija apjomīgā skaidrojumā cenšas pamatot - kāpēc sabiedrībai nav jāzina, kam tiek izsniegtas tās īpašās caurlaides.

Sociālajā tīklā Twitter šā gada marta vidū parādījās fotogrāfija ar automašīnu, kuras vējstiklā redzama gan Iekšlietu ministrijas atļauja Nr. 001817, kas dod tiesības „iebraukt, apstāties un stāvēt pie visām IeM iestādēm”, gan arī Krievijas trīskrāsu karoga lentīte.

Lai gan noskaidrot, kam izsniegta konkrētā atļauja, ir dažu minūšu jautājums, Iekšlietu ministrijas preses pārstāve Gunta Skrebele pēc ilgas un garas noskaidrošanas Pietiek mēģināja iestāstīt, ka šis jautājums patiesībā esot Valsts policijas kompetencē.

Iekšlietu ministrijas oficiālā pārstāve gan nespēja paskaidrot, kāpēc par atļaujām, kuras izsniedz Iekšlietu ministrija, atbildēt spēj nevis ministrija, bet gan Valsts policija. Taču izrādījās, ka arī Valsts policijas vadība saņēmusi, pēc visa spriežot, neoficiālu rīkojumu mēģināt noklusēt ziņas par atļaujas saņēmēju un tās izsniegšanu.

Tikai tad, kad Pietiek jau bija nosūtījis Iekšlietu ministrijai oficiālu informācijas pieprasījumu saistībā ar šo atļauju un tās izsniegšanas apstākļiem, Valsts policija atklāja, ka caurlaide oficiāli izsniegta policijas inspektorei Prohorovai.

Pēc tam, reaģējot uz neoficiālajām ziņām par daudzām nesalīdzināmi „eksotiskākām” personām, kuras tāpat paklusām tikušas pie šādām atļaujām, Pietiek pārstāvis vērsās Iekšlietu ministrijā ar oficiālu pieprasījumu – atklāt visas personas, kam šādas atļaujas ir izsniegtas.

Tā kā ministrija to atklāt nevēlējās, administratīvā tiesa sāka administratīvo lietu, un nu ir saņemti arī Iekšlietu ministrijas skaidrojumi – kāpēc, pēc tās vadības domām, sabiedrībai šāda informācija nav jāatklāj. Šodien publicējam pilnā apmērā šo dokumentu, kurš jau pats par sevi ir pietiekami daiļrunīgs:

„Iekšlietu ministrija Lato Lapsas pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Iekšlietu ministrijai sniegt Lato Lapsam 2017.gada 15.martā pieprasīto informāciju, neatzīst un noraida kā nepamatotu, atsaucoties uz Iekšlietu ministrijas 2017.gada 1.aprīļa vēstulē Nr.l - 63/549/186 - L norādītajiem argumentiem.

Vienlaikus Iekšlietu ministrija vēlas vērst tiesas uzmanību, ka Iekšlietu ministrija nesniedza tikai daļu no Lato Lapsas 2017.gada 15.marta iesniegumā pieprasītās informācijas, proti, par atļaujas saņēmēju (vārdu, uzvārdu, automašīnas reģistrācijas numuru). Jāņem vērā, ka atļaujas saņēmēji iedalās divās grupās - juridiskās personas (iestādes) un fiziskās personas un informācijas pieprasījums tika vērtēts atsevišķi katrai grupai.

Par atļaujas saņēmējiem Iekšlietu ministrija norāda, ka, ņemot vērā izsniegto atļauju skaitu, Iekšlietu ministrija nevar apkopot un izsniegt visu iestāžu iesniegtos iesniegumus, kuros ir ietverts atļaujas izsniegšanas pamatojums, jo ziņojumi (iesniegumi) ar lūgumu piešķirt atļauju netiek īpaši nodalīti un atsevišķi reģistrēti no citiem ministrijā saņemtajiem dokumentiem.

Tā kā ziņojumus (iesniegumus) par atļaujas izsniegšanu nepieciešams īpaši identificēt no kopējiem saņemtajiem dokumentiem, šādas informācijas sagatavošana nesamērīgi apgrūtina iestādes resursus, Iekšlietu ministrija atteica informācijas sniegšanu saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 112.panta trešo daļu.

Vienlaikus jāņem vērā, ka Iekšlietu ministrija informēja L.Lapsu, ka iestāžu un privātpersonu saņemtajos iesniegumos tiek lūgts atļauju izsniegt, jo darbība ir saistīta ar Iekšlietu ministriju vai tās padotībā esošo iestādi, kas arī ir pamatojums atļaujas izsniegšanai.

Attiecībā uz L.Lapsas lūgumu izsniegt informāciju par atļaujas saņēmējiem - vārdu, uzvārdu, automašīnas reģistrācijas numuru, Iekšlietu ministrija papildus norāda, ka attiecībā uz privātpersonām informācija par personu vārdu, uzvārdu, personai piederošo transportlīdzekli un tā reģistrācijas numuru Iekšlietu ministrijas ieskatā ir atzīstama par personas datiem, jo atbilstoši Fizisko personu datu aizsardzības likums 2.panta 3.punktam personas dati ir jebkāda informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisko personu. Turklāt, tā kā šī informācija atspoguļo ziņas par personas īpašumu, ziņas par personai piederošu transportlīdzekli atzīstama par informāciju par personas privāto dzīvi.

Attiecībā uz šīs informācijas izsniegšanu Iekšlietu ministrija norādīja L.Lapsam, ka saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 96.pantu ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību. Tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību ietvertas arī Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8.pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 8.pantā.

Tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību ietver personas tiesības uz jebkuru savu datu aizsardzību (sk. Augstākās tiesas 2015.gada 26.marta sprieduma lietā Nr.SKA-383/2015 9.punktu, 2015.gada 25.jūnija sprieduma lietā Nr.SKA-864/2015 6.punktu).

Lai gan šajā gadījumā privātpersonas, kuras saņēmušas atļauju un informāciju par kurām tiek lūgts izsniegt (šajā gadījumā šī informācija satur ziņas par personām piederošu īpašumu) savā darbībā ir saistītas ar ministriju vai tās padotībā esošu iestādi, ne visas ir valsts amatpersonas.

Eiropas Savienības tiesa 2010.gada 9.novembra spriedumā lietā Nr.C - 92/09 un C - 93/09 ir norādījusi, ka tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību attiecībā uz personas datu apstrādi, attiecas uz visu informāciju, kas skar identificētu vai identificējamu fizisku personu. Turklāt Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi, ka jēdziens “privātā dzīve” nav tulkojams sašaurināti un pamatā netiek pieļauta iespēja profesionālo darbību “izņemt no privātās dzīves” jēdziena.

Personas datu aizsardzību reglamentē Fizisko personu datu aizsardzības likums, kura 6.pantā ir noteikts, ka ikvienai fiziskajai personai ir tiesības uz savu personas datu aizsardzību, kā arī likuma 7.pants nosaka gadījumus, kad atļauta personas datu apstrāde.

Sājā gadījumā, izvērtējot informācijas pieprasījumā noradīto mērķi “veicināt tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principu”, Iekšlietu ministrija atzina, ka minētais mērķis ir pārāk vispārīgs, lai atzītu tā pārākumu pār personas datu aizsardzības interesēm.

Pamatojoties uz augstāk minēto, lūdzam tiesu L.Lapsas pieteikumu noraidīt.”

Dokumenti

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Vai es varēšu?

FotoVēlēšanu kampaņu triki vairās no vārdiem “Vai es varēšu?”. Jo zina, ka iebalsosies arī tie, kas par spēju un lietpratības sentimentiem galvu nelauza un iespējas virza pa priekšu spējām. 
Lasīt visu...

21

"Progresīvo” programma: solidaritāte, vienlīdzība un sociālā drošība, bet par aizsardzību ne vārda

Foto"Progresīvo vērtības": Brīvība - Solidaritāte - Vienlīdzība - Daba – Vide. "Progresīvie" sakņojas sociāli atbildīgas demokrātijas tradīcijā.
Lasīt visu...

21

Bailes no patiesības un patiesības korumpētība

FotoMūsdienu Latvijā viena no psiholoģiski traumatiskākajām un sociāli amorālākajām izpausmēm ir bailes no patiesības par dzīves realitāti. Sastopama patiesības konsekventa noklusēšana.
Lasīt visu...

12

Latvijas politikas asenizators brūķē muti par visiem un visu - bet vai uz šiem jautājumiem sniegs skaidru atbildi?

FotoVakar atgriezos no Gruzijas, kur kopā ar Gruzijas, Polijas, Lietuvas un Ukrainas kolēģiem pieminējām Krievijas agresijas pret Gruziju 10.gadadienu. Lai ko mēs ikdienā teiktu un domātu par sevi, mums jāsaka paldies tiem politiķiem, diplomātiem un ierēdņiem, kas pēc neatkarības atgūšanas izdarīja visu, lai mēs kļūtu par NATO un ES dalībvalsti. Mums ir jāsaka arī paldies Gruzijai un Ukrainai, kuras šobrīd cīnās par visas Eiropas un arī Latvijas drošību.
Lasīt visu...