Iepriekšējo gadu visrausīgākais tiesu izpildītājs pērn „nopelnījis” gandrīz pusmiljonu eiro
PIETIEK24.06.2017.
Komentāri (23)
Iesaki rakstu: 
Iepriekšējo gadu visrausīgākais tiesu izpildītājs Jānis Stepanovs, kura ienākumi laikā no 2010. līdz 2015. gadam pārsnieguši 8,53 miljonus eiro, arī pērn nav palicis tukšā, - kā rāda Valsts ieņēmumu (VID) dienesta publiskās datu bāzes informācija, 2016. gadā viņš „nopelnījis” 491 989 eiro.
Informējot par visgrandiozākos ienākumus gūstošo tiesu izpildītāju peļņu, bieži publiski tiek norādīts uz to, ka tie neesot tikai viņu personiskie ienākumi, vien, - par šo naudu tiesu izpildītājiem arī jāapmaksā savs personāls, biroja izdevumi utt.
Lai to ilustrētu, Pietiek šodien sāk un tuvākajās dienās turpinās publikāciju ciklu, uz VID datu pamata parādot – kāds ir bijis Latvijas „leģendārāko” tiesu izpildītāju oficiālais mantiskais stāvoklis, sākot pildīt šos pienākumus, un kāds tas ir pašlaik.
Jānis Stepanovs savu pirmo amatpersonas deklarāciju, stājoties tiesu izpildītāja amatā, ir iesniedzis 2003. gada 2. janvārī un saskaņā ar tajā sniegto informāciju nekādi nav bijis uzskatāms par īpaši turīgu cilvēku.
Ja ticēt šai deklarācijai, Stepanovam nav piederējis neviens pats nekustamais īpašums, viņam nav bijušas kapitāldaļas nevienā pašā uzņēmumā, viņam piederējušas divas vecas – 1975. un 1984. gada izlaiduma automašīnas.
Stepanovs nebija deklarējis arī nekādus oficiāli izsniegtus aizdevumus, un viņa vienīgā manta saskaņā ar deklarāciju bija diezgan liela „zeķe”, kurā skaidrā naudā tika glabāti 15 tūkstoši latu, 10 tūkstoši dolāru un 5 tūkstoši eiro.
Savukārt nākamajos četrpadsmit gados Stepanovs it kā neienesīgajā tiesu izpildītāja amatā no šāda stāvokļa ir kļuvis par vairākkārtēju miljonāru, iespaidīgi audzējot deklarēto mantu faktiski visās amatpersonas deklarācijas ailēs.
Dati no Jāņa Stepanova amatpersonas deklarācijas par 2016. gadu
Nekustamie īpašumi
Dzīvoklis Latvija, Rīga īpašumā
Dzīvoklis Latvija, Rīga īpašumā
Zeme Latvija, Rīga kopīpašumā
Zeme Latvija, Rīga kopīpašumā
Zeme Latvija, Rīga kopīpašumā
Zeme Latvija, Rīga kopīpašumā
Dzīvoklis Latvija, Rīga īpašumā
Biroja telpas Latvija, Rīga nomā
Māja Latvija, Garkalnes nov. nomā
Uzņēmumu kapitāldaļas
SIA "DKDS" Kapitāla daļas 118751 118751.00 EUR
SIA "Gaujas laivinieki" Kapitāla daļas 50 11382.00 EUR
SIA "MA Partneri" Kapitāla daļas 50 1423.00 EUR
AS "Brazen Investments" Akcijas 20475 118434.75 EUR
Transportlīdzekļi
Motocikls BMW R1200GS Adventure 2013 2013 īpašumā
Vieglā automašīna BMW 120 2005 2014 īpašumā
Motocikls pasažieru solo BMW K1600GTL 2014 2016 īpašumā
Vieglais plašlietojuma TOYOTA LAND CRUISER 2004 2015 īpašumā
Vieglais plašlietojuma BMW X6 2014 2014 valdījumā
Bezkaidrās naudas uzkrājumi
390827.37 EUR AS "SEB banka"
116011.67 EUR "Swedbank" AS
Gūtie ienākumi
AS "SEB banka" Dividendes 365.71 EUR
AS "SEB banka" Procenti 225.10 EUR
VAS "Tiesu namu aģentūra" Honorārs 146.20 EUR
Ienāk. no saimn. darbības un komercdarb 491989.88 EUR
AS "SEB banka" Procenti 1192.49 EUR
Veiktie darījumi
Pirkums 49424.85 EUR
Citi, Ziedojums 33000.00 EUR
Citi, Atgriezts aizdevums 67676.95 EUR
Citi, Atgriezts aizdevums no Ilmārs Vecgailis no 19.12.2013 33350.00 EUR
Citi, Izsniegts aizdevums 177500.00 EUR
Citi, Atgriezts aizdevums 15000.00 EUR
Citi, Apdrošināšana 10000.00 EUR
Pirkums 26817.35 EUR
Pirkums 12050.00 EUR
Izsniegtie aizdevumi
105000.00 EUR
619547.70 EUR
30000.00 EUR
162500.00 EUR
Informācija par gūto labumu
Kapitāla daļas 3080000.00 EUR
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
