Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kamēr Latvijas Radio ierindas darbinieki sākuši publiski paust izmisumu par niecīgajām algām, izrādās, ka sabiedriskā medija vadība par atalgojumu nav varējusi sūdzēties ne iepriekšējos gados, ne arī pašlaik, - pašlaik katra Latvijas Radio valdes locekļa mēneša atalgojums pārsniedz 2900 eiro mēnesī.

Kā rāda Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiski pieejamo amatpersonu deklarāciju datu bāze, vislabāk atalgots 2015. gadā Latvijas Radio bijis tā valdes priekšsēdētājs Aldis Pauliņš (attēlā), kurš pēdējās nedēļās visbiežāk kritizēts par nespēju vadīt sabiedrisko mediju.

VID datu bāze rāda, ka 2015. gadā Pauliņš Latvijas Radio atalgojumā vienpadsmit ar pusi mēnešos saņēmis 37832 eiro – tātad vidēji 3290 eiro mēnesī.

Īpaši nav atpalikuši arī abi pārējie Latvijas Radio valdes locekļi, par kuru vadības stilu pēdējās dienās publiski atklāts – pat savā starpā viņi komunicējot nevis „pa tiešo”, bet gan ar vēstuļu palīdzību, turklāt runa ir nevis par elektronisko pastu, bet gan par uz papīra rakstītām vēstulēm.

VID datu bāze rāda, ka valdes locekle Sigita Kirilka (Roķe) par savu darbu 2015. gadā atalgojumā ir saņēmusi 33741 eiro – tātad vidēji 2934 eiro mēnesī. Vēl nedaudz labāk atalgots ir bijis otrs valdes loceklis Uldis Lavrinovičs – viņa atalgojums ir bijis vidēji 2968 eiro mēnesī.

Arī pirms 2015. gada, kad Latvijas Radio vadīja tagadējais Valsts prezidenta padomnieks Jānis Siksnis, radio vadības alga bija tikpat lekna: 2014. gadā Siksnis atalgojumā saņēma 34 662 eiro, 2013. gadā – 31 900 eiro, bet 2012. gadā – 29 980 eiro.

Pietiek pagaidām nav izdevies ne no viena Latvijas Radio valdes locekļa saņemt komentāru – vai šis atalgojums viņiem šķiet adekvāts ieguldītajam darbam un atbilstošs situācijai, kad Latvijas Radio ierindas darbinieki par vienu slodzi saņem tikai dažus simtus eiro „uz papīra”.

Oficiāli Latvijas Radio valdes atalgojums tiek noteikts, pamatojoties uz Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 5.panta pirmo un otro daļu, Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 66.panta pirmās daļas astoto punktu un 79.panta ceturto daļu, 2015.gada 22.decembra Ministru kabineta noteikumu Nr.791 “Noteikumi par publiskas personas kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu skaitu atbilstoši kapitālsabiedrības lielumu raksturojošiem rādītājiem, valdes un padomes locekļu mēneša atlīdzības maksimālo apmēru” 13.punktu

MK noteikumi „Par publiskas personas kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu skaitu atbilstoši kapitālsabiedrības lielumu raksturojošiem rādītājiem, valdes un padomes locekļu mēneša atlīdzības maksimālo apmēru” paredz pārskatīt valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzību, ņemot vērā atalgojumu, ko saņem līdzīgu kapitālsabiedrību valdes locekļi.

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) un abu sabiedrisko mediju valdes locekļu noslēgtajos līgumos noteikts, ka atalgojuma līmenis tiek pārskatīts vienu reizi gadā, ņemot vērā likumu izmaiņas, kas regulē atalgojuma līmeni. Šogad NEPLP jautājumu par Latvijas Radio valdes atalgojumu vēl nav skatījusi.

NEPLP ir uzdevusi Latvijas Radio valdei līdz šā gada 1. martam iesniegt informāciju par Latvijas Radio pamatalgu un piemaksu sistēmu un līdz 1. aprīlim iesniegt padomē Latvijas Radio darbinieku darba noslodžu auditu. NEPLP ir pieņēmusi lēmumu izveidot Darba grupu sabiedrisko mediju darba samaksas sistēmas izvērtēšanai, kurā kopīgi strādās Latvijas Radio un VSIA „Latvijas Televīzija“ (LTV) valdes locekļi, kā arī padomes locekļi.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Veselības ministrijas pozīcija – mehāniķus un celtniekus veselības jomas vadībā

FotoApkopojot ministres Andas Čakšas veikumu veselības aprūpē, acīmredzamas kļūst piecas atziņas:
Lasīt visu...

21

Ticība varai

Foto1982. gada 8. jūnijā Ronalds Reigans Lielbritānijas parlamentā uzstājās ar slaveno runu “Krusta karš pret komunismu”. Sabiedrība tika sagatavota radikālai Amerikas ārpolitikas maiņai, kas ietekmēja arī Baltijas valstis. 14. jūnijā ASV prezidents parakstīja Baltijas brīvības dienas proklamāciju, kurā nosodīja Padomju Savienības nelegālo un varmācīgo Baltijas valstu okupāciju. Tas nozīmēja atteikšanos no 1975. gada Helsinku vienošanās starp PSRS un ASV, kad viena puse piekrita ievērot cilvēktiesības, bet otra – atzīt Eiropas robežu neaizskaramību.
Lasīt visu...

21

Mentālā haosa kumulācija jeb cilvēciskuma sabrukums

FotoAtkal nākas lietot medicīnā iecienītu jēdzienu. Sabiedrības analīzē vairs nepietiek ar sociālo zinātņu jēdzieniem. Tos nepieciešams nemitīgi papildināt ar medicīnā lietotiem jēdzieniem. Daudzu indivīdu veselības stāvoklis ir ļoti kritisks.
Lasīt visu...

6

Attieksme pret komunistisko genocīdu šodien: atklāta vēstule tautas priekšstāvjiem

Foto14.jūnijs ir viena no tām dienām gadā, kad mūsu valsts karogam piešķiram sēru noformējumu, un īpaši pieminam komunistiskā genocīda upurus.
Lasīt visu...

21

Biznesa neveiksminieki grib ietekmēt politiku

FotoViļņveidīgi apgriezienus uzņem un atkal zaudē Baltijas Asociācija - Transports un Loģistika, ko pirms nepilniem 12 gadiem nodibināja Ventspils ostas nesekmīgākie uzņēmumi un tos vadošie afēristi. Tās tagadējā vadītāja ir ilgstoša politiskā neveiksminiece un nodokļu nemaksātāja.
Lasīt visu...

21

Teritorija valstij nav “svētā govs”, reizēm to ir lietderīgi ziedot apmaiņā pret mieru un stabilitāti

FotoSabiedrībā ir kļūdains uzskats par valsti kā par struktūru, kura tiecas pēc teritoriālas ekspansijas. Patiesībā tā nav. Bieži lielā mērā tā nav. Protams, eksistē valsts veidolā noformētas politekonomiskās sistēmas, kurām ekspansija ir ne tikai dzīvesveids, bet izdzīvošanas līdzeklis.
Lasīt visu...