Ierobežotas pieejamības dokuments: "Liepājas metalurga" maksātnespēja valstij var izmaksāt ap 200 miljoniem latu
PIETIEK30.10.2013.
Komentāri (49)
Iesaki rakstu: 
Ja nākamnedēļ tiks pieteikta Liepājas metalurga maksātnespēja, ko prognozējis uzņēmuma administrators Haralds Velmers un publiski pieļāvis arī premjers, valsts tiešie un netiešie zaudējumi varētu būt virs 200 miljoniem latu, liecina Pietiek rīcībā esošās valdības konsultanta Prudentia aplēses. Uz valdības tuvāko sēdi nākamnedēļ tiek gatavots noslepenots ziņojums par valsts kā Liepājas metalurga lielākā kreditora iespējamo tālāko rīcību, apstiprināja avots valdībā.
Liepājas metalurga (LM) maksātnespējas gadījumā valsts, kura uzņēmuma vietā jau ir atmaksājusi 51,7 miljonu latu kredītu Itālijas Unicredit bankai un drīz būs iztērējusi 0,5 miljonus latu privātā konsultanta Prudentia algošanai, no uzņēmuma aktīvu pārdošanas varētu atgūt tikai 10 līdz 26 miljonus latu. Papildus tam tiešā un netiešā veidā maksātnespējas process valstij var izmaksāt 229,9 līdz 253,9 miljonus latu atkarībā no tā, cik ilgu laiku prasīs LM apķīlāto aktīvu pārdošana.
LM kredītsaistības pret valsti tieši un netieši ir aptuveni 77 miljoni latu. Valstij Finanšu ministrijas personā uzņēmums ir parādā 51,7 miljonus latu, valstij piederošajai Citadele bankai - 12,3 miljonus latu, valsts energouzņēmumam Latvenergo - vēl 12,9 miljonus latu.
"Tā kā Latvenergo ir nenodrošināts kreditors, maksātnespējas gadījumā tas zaudētu visu pašreizējo parāda summu 13 miljonu LVL apmērā. AS Citadele banka ir nodrošināts kreditors un ar LM piederošo nekustamo īpašumu un tai ir komercķīla pār debitoriem. Pieņemot pārdošanas rezultātā atgūstamās summas daļu 50% apmērā, AS Citadele banka zaudējumi būs 4,1 mlj.LVL. Papildus tiks zaudēti 1,5 mlj.LVL, kas ir garantija no Latvijas Garantiju aģentūras, kas ir tiešs zaudējums valstij. Visbeidzot, ņemot vērā ieguldījumus elektrības apakšstacijā no AS Augstsprieguma tīkls, kas tika veidota jaunās ražošanas līnijas vajadzībām, vajadzēs norakstīt ieguldījumus 8,5 mlj.LVL apmērā, kas ir tiešs zaudējums valstij saistībā ar neizmaksātajām dividendēm," valdībā jau maijā virzītā ierobežotas pieejamības dokumenta atzīst Prudentia.
"Valsts izmaksas saistībā ar maksātnespējas procesu LM var tikt dalītas vairākās daļās - gan tiešajās, gan netiešajās. Pirmkārt, LM ir lielākais metalurģijas uznemums Latvijā, un maksātnespējas procesā pastāv arī fiskālās izmaksas. Pirmkārt, nesaņemti nodokļu ieņēmumi no LM, otrkārt, netiešie zaudējumi no nesaņemtajiem nodokļu maksājumiem no ar LM darbību saistītajiem uznemumiem. Kopējie neieņemto nodokļu zaudējumi ir apmēram 34,4 miljoni latu pirmajā gadā un gandrīz 49 miljoni latu nākamajos gados," norāda Prudentia.
"Otrkārt, saistībā ar atlaistajiem darbiniekiem radīsies tiešas izmaksas par bezdarbnieku pabalstiem. LM ir apmēram 2300 darbinieku, un apmēram 4 reizes vairāk darbinieku ir uznemumiem saistībā ar LM darbību. Pieņemot vidējo bezdarbnieka pabalsta saņemšanas ilgumu - 6 mēnešus un lielumu - 110 LVL, kopējās izmaksas pirmajā gadā būs 7,6 milj.LVL.
Visbeidzot, valstij ir negatīvs efekts no nesaņemtās parāda summas, kā arī izmaksas, kas saistītas ar citiem kreditoriem, kas pieder valstij, saistība ar nesaņemtajām dividendēm. Skatoties uz citu uzņemumu pieredzi, ražošanas iekārtas, ražošanas iekārtas, kas ir valsts ķīla, ir diezgan nelikvīdas saistībā ar pašreizējiem apstākļiem metalurģijas nozarē. Kopējā pārdošanas rezultātā iegūstamās summas daļa ir apmēram 20-50%. Turklāt, lai pārdotu aktīvus, valstij nepieciešams tos uzturēt un aptuvenās dīkstāves izmaksas ir 12 milj.LVL gadā (iespējams, arī vairāk, ņemot vērā izmaksas ziemas laikā)," savas aplēses valdībai pamato Prudentia.
Uzņēmuma dīkstāve līdz to izdotos pārdot, pēc Prudentia aprēķiniem, valstij izmaksātu 12 miljonus latu gadā. Pamatojoties informācijā par līdzīgu metalurģijas uznemumu maksātnespējas uznemumu krahu Eiropā, Prudentia prognozē, ka LM gadījumā to var neizdoties pārdot gada laikā un tas valstij nozīmētu ap 1 miljonu latu lielas uzņēmuma uzturēšanas izmaksas mēnesī, lai nepieļautu aktīvu vērtības vēl lielāku samazināšanos.
Tāpat Prudentia brīdinājusi, ka uznemuma maksātnespējas gadījumā viena no valstij nelabvēlīgākajām situācijām būtu maksātnespējas administratora nozīmēšana, jo tas nozīmētu, ka valstij nebūtu nekāda vara pār ķīlas pārdošanas cenu, kas rada iespējamību, ka tiks iegūta mazāka aktīvu vērtība to zemās likviditātes dēļ.
Ja LM glābšana beigsies ar neveiksmi, varētu rasties jautājums, cik attaisnota bijusi privātā finanšu konsultanta Prudentia algošana no valsts budžeta līdzekļiem krīzes risināšanai. Pēc Pietiek aplēsēm, kas balstās valdībā skatītos ierobežotas pieejamības dokumentos, Prudentia tika pieaicināta 2. aprīlī, un tai noteiktā atlīdzība par konsultācijām ir 15 000 latu nedēļā, neskaitot nodokļus.
Līdz ar to nedēļā pēc 19. novembra šai bez konkursa piesaistītajai firmai tikai par konsultācijām vien jau varētu būt samaksāts pusmiljons latu. Trīs pirmās konsultāciju nedēļas 45 000 latu apmērā apmaksāja divi no LM kreditoriem - privātā SEB banka un valstij piederošā Citadele banka, bet, sākot no 24. aprīļa, Prudentia konsultācijas ar valdības aiz slēgtām durvīm pieņemtu lēmumu tiek segtas no valsts budžeta līdzekļiem.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
