Iesaki rakstu: 
Kā man kļuvis zināms, tad 25. septembrī Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijai par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr.16870000911 persona Nellija Tjarve (Ločmele) maldināja Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju par problēmām, lai identificētu patiesā labumu guvējus akciju sabiedrībā Cits medijs.
Patiešām mājas lapā https://irir.lv/par-irir-lv ir norādīts uzvārdu saraksts, kas tiek nosaukti par akciju sabiedrības Cits medijs akcionāriem. Diemžēl sarakstā noradītās personas nav precīzi identificējamas, un sarakstā nav informācijas par akciju procentuālo sadalījumu.
Mājas lapā https://irir.lv/par-irir-lv ir norādīts, ka “visi Ir akcionāri ir parakstījuši ētikas kodeksu, kurā apliecina uzticību redakcionālās neatkarības un ētiskas uzņēmējdarbības principiem. Ir akcionāru bāze ir plaša, un saskaņā ar akcionāru savstarpējo vienošanos, nevienam nevar piederēt vairāk par 25% daļu”, tomēr, iepazīstoties ar akciju sabiedrības Cits medijs statūtiem, ir jāsecina, ka akcionāri ir sadalīti vairākās kategorijās ar atšķirīgām tiesībām. Akciju sabiedrības Cits medijs mazākums akciju (21%) pieder «A klases» un «B klases» akcionāriem, kuriem ir balsstiesības, bet vairākums akciju (79%) pieder priekšrocību akcionāriem, kuriem nav balsstiesību.
Galveno patieso labumu no akciju sabiedrības darbības gūst A un B klases akciju īpašnieki, tāpēc, lai identificētu, kuras personas izlemj uzņēmuma vadības iecelšanu un nomaiņu, ir jāzina, nevis kopējais akciju sadalījums, bet gan tas, kāds ir akciju piederības sadalījums starp akcionāriem, kam pieder A un B kategoriju akcijas.
Līdz šim uz Neatkarīgās aicinājumiem akciju sabiedrības Cits medijs vadība un darbinieki nav atsaukušies un nav publiskojuši, kam pieder A un B kategoriju akcijas, tāpēc nav iespējams identificēt reālos patiesā labuma guvējus AS Cits medijs.
Aicinu Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijai par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr.16870000911. rosināt AS Cits medijs vadību atklāt, kam pieder A un B kategoriju akcijas, kāds ir A un B kategoriju akcijas piederības procentuālais sadalījums. Šāda atklātība ļautu precīzi identificēt personas, kuras gūst reālo patieso labumu no akciju sabiedrības darbības.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
