Iespējami viltota īres līguma lietā iesaistīta Regīna Razuma un Ernesta Gulbja māte

Pēc uzņēmēja Mārtiņa Bolēvica iesnieguma policijā sākts kriminālprocess par Amber Holding Properties pārstāves Gulbes-Kavaces iespējamām pretlikumīgām darbībām, kas saistītas ar dokumentu viltošanu.

Aizdomas par iespējamu īres līguma viltošanu uzņēmējam radušās, kad viņš tiesu izpildītāja rīkotā izsolē iegādājies dzīvokli Rīgā, Vīlandes ielā. Lai gan pirms izsoles neviens dzīvokļa durvis nav vēris vaļā un iepazīties ar iegādājamo nekustamo īpašumu nav bijis iespējams, tomēr viņš riskējis un to nopircis galvenokārt labās atrašanās vietas dēļ.

Jau pēc iegādes sev par lielu pārsteigumu viņš uzzinājis, ka dzīvoklī mitinās slavena aktrise. Taču vēl lielāks bijis pārsteigums, kad viņa tiesības arī turpmāk dzīvot šajā mājoklī pieprasījusi ar 2004.gadā slēgtu ilgtermiņa īres līgumu, kas noslēgts vēl laikā, kad dzīvokļa īpašnieks bija Gulbes-Kavaces dzīvesbiedrs Gintars Kavacis, kurš kā trīskāršam ekspremjeram Andrim Šķēlem pietuvināta persona figurēja digitālgeitā - viņa vadītā kompānija piegādāja virszemes televīzijas raidītājus.

Pirmais, kas radījis aizdomas par līguma īstumu, bijušas tajā norādītās summas. Līgumā ierakstītās summas vārdiem nesakrīt ar tām summām, kas norādītas skaitļos. “Puses nosaka, ka īres maksa par šajā līgumā noteiktajām īres tiesībām ir Ls 80,00 (viens simts latu) mēnesī. Puses vienojas, ka minēto īres maksu par visu līguma 2.1. punktā noteikto termiņu Ls 48 000,00 (četrdesmit astoņi tūkstoši latu 00 sant.) apmērā Īrnieks samaksā Izīrētājam šī līguma parakstīšanas brīdī,” rakstīts līgumā, tā arī neļaujot saprast, kura tad ir īstā līguma summa, jo pēc likuma gadījumos, kad vārdiem un skaitļiem norādītās summas atšķiras, par ticamu uzskatāma vārdiem rakstītā, bet abas vārdiem rakstītās summas ir pretrunā, jo īres līgums slēgts uz 50 gadiem, līdz ar to kopējai summai vajadzētu būt sešdesmit tūkstošiem latu.

Ja šo varētu uzskatīt par pārrakstīšanās un neuzmanības kļūdu pusgadsimtu spēkā esošā līgumā, tad to nevar teikt par sadaļu, kurā noteikta pušu atbildība, zaudējumu atlīdzība un strīdu izskatīšana. Šajā sadaļā noteikts, ka jebkurš strīds tiks izšķirts Komerctiesību asociācijas šķīrējtiesā. Šī šķīrējtiesa ierakstīta līgumā, kas datēts ar 2004.gada 9.martu, lai gan pati šķīrējtiesa dibināta un reģistrēta pusotru gadu vēlāk - 2005.gada 29.augustā.

Tā kā visās tiesu instancēs Razumas tiesības pārstāv maksātnespējas administratore Ieva Broka, uzņēmējam radušās aizdomas, ka ideja par īres līguma noslēgšanu ar atpakaļejošu datumu varētu būt radusies tieši Brokai, jo viņa ir līguma norādītās šķīrējtiesas dibinātāja un tiesnese.

Tāpat uzņēmējam aizdomīgi šķitis, ka Razuma par iespēju reģistrēt savu īres līgumu zemesgrāmatā sākusi interesēties vairāk nekā desmit gadus pēc tā noslēgšanas jeb brīdī, kad bija skaidrs, ka dzīvoklis tiks pārdots parādu piedziņas izsolē. Tā kā puse no šī dzīvokļa kredītsaistību dēļ piederēja Swedbank, kredītiestāde liedza īres līgumu reģistrēt zemesgrāmatā, par ko tiesāšanās vēl nav beigusies, bet tagad šajā strīdā nākas iesaistīties arī jaunajam dzīvokļa īpašniekam.

Bolēvics, kuram pirms izsoles par īres līgumu nekas nebija zināms un kuram zemesgrāmatā neierakstīts īres līgums varētu pat nebūt saistošs, piedāvājis aktrisei desmit tūkstošu eiro atkāpšanās naudu, taču viņa tam neesot piekritusi. Turklāt sākusi visai dīvainā veidā apliecināt savas tiesības palikt dzīvoklī. Aktrise ik mēnesi ar notāra starpniecību maksājot jaunajam īpašniekam 142 eiro jeb 100 latu lielu īres maksu. Iespējams, ka šādā veidā skatuves māksliniece mēģina apliecināt, ka godprātīgi pilda īres līguma nosacījumus.

Tomēr šie maksājumi ir pilnīgi neloģiski, jo īres līgumā, kuru parakstījuši arī trīs liecinieki, skaidri un gaiši norādīts, ka visu īres maksu par 50 gadiem īrniece nodod izīrētājam divu liecinieku klātbūtnē līguma parakstīšanas brīdī. Bolēvics, lai arī saņēmis notāra paziņojumu par īres maksājumiem, kuri glabājas pie notāres, tomēr nolēmis tos neizņemt, jo viņam radušās aizdomas, ka šādu maksājumu pieņemšana varētu kalpot kā arguments, ka jaunais īpašnieks piekritis iepriekšējā īpašnieka slēgtajam īres līgumam.

Uzņēmējs apzinās, ka tiesāšanās ar negaidīto īrnieci var ilgt gadiem, kas viņam radīs nopietnus zaudējumus.

Novērtē šo rakstu: