Igauņu investors aiziet sūdzēties uz TV – un pēc dažām dienām viņam no biroja nozog datorus
PIETIEK29.11.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tikai dažas dienas pēc tam, kad igauņu uzņēmējs Urmass Pasts televīzijā pastāstīja par savu pieredzi ar īpaši negodprātīgu Latvijas uzņēmēju un arī par to, kā gatavojot pret Latviju 300 000 eiro prasību sakarā ar laicīgu sprieduma nenodrošināšanu nekustamā īpašuma tiesvedībā, viņa birojs dienas laikā ir piedzīvojis ļoti kvalificētu un profesionālu ielaušanos un apjomīgu zādzību.
Kā rāda Pietiek rīcībā esošā informācija, jau nākamajā nedēļā pēc televīzijas sižeta ir ticis apzagts igauņu uzņēmēja birojs, turklāt zādzība bijusi ne tikai profesionāla, bet arī pietiekami specifiska – nozagti datori, un īpaša uzmanība tikusi pievērsta pieejām elektroniskajam pastam un dokumentiem.
Pietiek informācijas avoti liecina, ka zagļi bijuši labi sagatavojušies, - zādzība sākta ar novērošanas kameru sabojāšanu, turklāt nozagti arī diski, kuros ierakstīta informācija no videokamerām – pat no ēkas ieejas durvīm un lifta.
Pašlaik Valsts policijas Ziemeļu rajona iecirknī par notikušo ir sākts kriminālprocess, taču zagļi ir bijuši pietiekami profesionāli un kvalificēti, lai ar šāda līmeņa izmeklētāju spēkiem ne uz kādiem rezultātiem nevarētu cerēt. Vienīgā cerība – ka šo lietu varētu pārņemt Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvalde.
Notikušais zināmā mērā sasaucas ar igauņu uzņēmēja līdzšinējo pieredzi Latvijā, neveiksmīgi sapinoties ar labi zināmu, jau iepriekš tiesātu kriminālistu Isariju Finbergu.
Saskaņā ar TV sniegto situācijas izklāstu pirms sešiem gadiem uzņēmējs sācis meklēt zemi Pierīgā, kur viņa klients - kāds lielveikalu tīkls varētu būvēt savu veikalu. Viņu ieinteresējis Ziepniekkalnā, kur uz Rīgas domei piederošas zemes atradusies autostāvvieta, ko apsaimniekojusi SIA Gabriels un ar to cieši saistītais uzņēmējs Isarijs Finbergs.
Taču no darījuma igaunim nekas nav sanācis, Finbergs neko nav nokārtojis un palicis Pastam parādā 300 tūkstošus eiro. Kaut gan viss noticis jau pirms sešiem gadiem, igaunim šo naudu nav izdevies atgūt vēl joprojām, tāpēc igaunis tagad TV skaidrojis, ka vairs neuzticoties Latvijas tiesām un gatavojoties Latvijas valsti sūdzēt tiesā, - kaut patiesībā šāda iespējamība ir maz ticama, jo vēl turpinās tiesvedība Latvijā.
Tikmēr Pietiek rīcībā nonākušie dokumenti - tiesas spriedumi, ko jau iepriekš esam publicējuši, - rāda, ka patiesībā igaunis pieļāvis kļūdu, ielaižoties darījumos ar pietiekami labi zināmu, tiesātu kriminālistu, un pirms ciešāku kontaktu sākuma nav pārbaudījis arī publiski pieejamās ziņas par savu „partneri”.
Izrādās, jau 2002. gada aprīlī Augstākā tiesa par izspiešanu personu grupā ir piespriedusi Finbergam piecu gadu cietumsodu, mantas konfiskāciju un tiesību atņemšanu divus gadus veikt zināma veida uzņēmējdarbību. Šis fragments no tiesas sprieduma krāšņi demonstrē, kāda ir bijusi Finberga izpratne par uzņēmējdarbības niansēm:
„Isarijs Finbergs, Vladmirs Rjabuhins, Igors Zikovs un Romāns Finbergs notiesāti pēc Krimināllikuma 183.panta 2.daļas, t.i., par to, ka personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, izdarīja izspiešanu, t.i., pieprasīja bez tiesiska pamata atdot mantu, piedraudot cietušajam un viņa tuviniekiem ar vardarbību, kā arī lietojot vardarbību sekojošos apstākļos.
2000.gada 18. aprīlī ap pīkst. 17.00, V.Rjabuhins, realizējot kopīgo noziedzīgo nodomu un darbojoties saskaņā ar iepriekšējo vienošanos, un I.Finberga norādījumiem, ar automašīnu “BMW-525” v.n.z. DJ 8838 atveda cietušo Arkādiju Solomko uz Isārija Finberga dzīves vietu Rīgā, Dāliju ielā 2 (attēls no Google), kur cietušo sagaidīja I.Finbergs.
I.Finbergs ar mērķi izdarīt morālu un fizisku iedarbību uz A.Solomko, V.Rjabuhina klātbūtnē tīši izdarīja Solomko ne mazāk kā divus sitienus ar dūri pa seju, pēc tam ne mazāk ka divus sitienus ar dēli pa muguru, pavadot sišanu ar nelikumīgu naudas pieprasīšanu, bet nenosaucot konkrētu summu. I.Finbergs, turpinot A.Solomko sist, izdarīja ne mazāk kā 15 sitienus pa dažādām ķermeņa daļām. (..)
Apmēram ap plkst. 18.00 pie I.Finberga atbrauca divas izmeklēšanā nenoskaidrotas personas, kuras arī pēc vienošanās ar I.Finbergu pieprasīja no A.Solomko 10 000 ASV dolārus, pieprasot ieķīlāt savu dzīvokli.
Tālāk, turpinot savas noziedzīgās darbības I.Finbergs, lika Igoram Zikovam aizvest cietušo A.Solomko uz savas privātmājas pagraba telpām, kur kopā ar I.Zikovu turpināja viņu sist ar mērķi apspiest cietušā gribu viņiem pretoties. Pie tam I.Finbergs izteica necenzētus lamu vārdus.
I.Finbergs, I.Zikovs un V.Rjabuhins atstāja cietušo vairākas reizes pagraba telpās, aizslēdzot durvis un liedzot A.Solomko brīvi pārvietoties. Pirms tam V.Rjabuhins pārmeklēja cietušā kabatas, jo gribēja atrast viņa mobilo telefonu.
Pēc kāda laika I.Finbergs un I.Zikovs piedraudēja A.Solomko ar urbi, solot izurbt viņam ceļgalu. Cietušais šos draudus uztvēra kā reālus un centās pretoties, bet saņēma sitienus. Pēc tam I.Finbergs paņēma rokas zāģīti un vairākas reizes pārbrauca pār cietušā apģērbu, sabojājot audumu.
Apmēram pēc 1,5-2 stundām viņi pārveda A.Solomko uz minētās mājas virtuvi, kura atrodas pirmajā stāvā un nosēdināja uz grīdas. Virtuves telpā Romāns Finbergs, pēc tēva I.Finberga norādījuma, nelikumīgi, mantkārīgos nolūkos, bez jebkāda tiesiska pamata, pieprasīja cietušajam nodot viņam naudu, izdarot cietušajam sitienus pa ķermeni.
I.Finbergs izdarīja šāvienu no pistoles “SIG SAUER”, bet lode trāpīja grīdā starp A.Solomko kājām. Tad I.Finbergs lika cietušajam dzert alkoholiskos dzērienus. Pēc tam A.Solomko bija spiests V.Rjabuhinam uzrakstīt vairākus parakstus, tajā skaitā arī par to, ka I.Finberga mājā viņš jau ieradies sasists un I.Finbergs viņam sniedzis medicīnisko palīdzību.
Vienu parakstu A.Solomko rakstīja par to, ka viņš ir parādā 15 000 ASV dolārus (Ls 8880) kā arī 1000 ASV dolārus (Ls 592) apņemas atdot I.Finberga dēlam I.Zikovam par to, ka viņš zaudējis I.Zikovam boksa cīņā.
Bez tam, Romāns Finbergs pēc Isarija Finberga norādījuma turpināja pieprasīt no cietušā A.Solomko naudu, pie tam izdarot vairākus sitienus ar dūri pa muguru, kā arī no tuva attāluma izdarīja šāvienu A.Solomko sejā no gāzes speciālā pašaizsardzības līdzekļa “Udar”, nodarot cietušajam stipras fiziskas sāpes. Pavisam Romāns Finbergs izdarīja cietušajam A.Solomko ne mazāk kā desmit sitienus pa dažādām ķermeņa dalām.
Bez tam Isarijs Finbergs Igora Zikova klātbūtnē izteica cietušajam draudus noorganizēt viņa sievas un meitas izvarošanu, ja cietušais neatdos pieprasīto naudu. 2000.gada 19.aprīlī no rīta I.Finbergs un V.Rjabuhins atkal pieprasīja A.Solomko nodot viņiem 15 000 ASV dolārus, nozīmējot sešu mēnešu termiņu. Apmēram ap plkst.9.00 V.Rjabuhins pēc I.Finberga norādījuma ar automašīnu “Gazeļ” aizveda A.Solomko uz viņa dzīves vietu.”
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
